Iekšlietu dienestu konfliktā sava loma arī būvniekam

Krāpniecībā un netīrās naudas legalizācijā apvainotais būvuzņēmums Igate uzskata, ka kļuvis par sastāvdaļu Valsts robežsardzes un Iekšējās drošības biroja (IDB) konfliktā. Ar robežas būvniecību viss esot kārtībā, bet kārtībā nav metodes, ar kurām savu ietekmi iekšlietu resorā cenšas audzēt IDB.

Līdz plašākai publikai ziņas par abu dienestu nesaskaņām nonāca pēc tam, kad IDB pavēstīja par kriminālprocesa uzsākšanu saistībā ar iespējamām krāpnieciskām darbībām būvniecības procesos valsts robežjoslā. Četru aizturēto personu vidū bija arī robežsardzes bijušais priekšnieks Normunds Garbars un Igates priekšnieks Māris Peilāns. Aizturēt viņus aizturēja, taču izmeklēšanas tiesnesis atbrīvoja. Šis fakts jau pats par sevi norāda uz nepietiekamu pierādījumu bāzi.

Sasniegta kritiskā masa

Nesen Neatkarīgā noskaidroja, ka IDB pret Valsts robežsardzes darbiniekiem ir rosinājis vairākas lietas, kurās grūti saskatīt noziedzīgu nodarījumu, tai pašā laikā izmeklēšanas darbības tiek īstenotas visskarbākajā formā. Pret juristi, kura vadības uzdevumā mājās tulkoja prezentācijas ar vispārpieejamu saturu. Pret pensionētu priekšnieku, kurš atdāvināja atpakaļ robežsardzei savu privāto ieroci. Pret Normundu Garbaru, jo viņa paraksts atrodas uz robežas izbūves līguma, ko saskaņojušas visas valsts iepirkumu uzraudzībā iesaistītās iestādes. Plašāk tas aprakstīts 15. oktobra publikācijā Zem robežsardzes pamatīgi rok. Un ir arī vēl citas lietas ar robežsardzes priekšnieka Gunta Pujāta skatījumā apšaubāmu pamatojumu: «Jebkurš, pat vismazākais iegansts tiek izmantots, lai pēc maksimālas programmas uzsāktu pret mūsu darbiniekiem kriminālprocesuālās darbības.» Tāpēc robežsardzes priekšnieks vērsies ar sūdzību Ģenerālprokuratūrā. Viņš paskaidro: «Kritiskā masa ir sasniegta.»

Neatkarīgās izpētītā informācija liecina, ka IDB un robežsardzes konflikta pamatā ir IDB ambīcija pārņemt iekšējo izmeklēšanu visās iekšlietu sistēmas iestādēs un arī citos resoros. Tikmēr robežsardze šai idejai pretojas, jo informācija par darbinieku korupciju un noziegumiem tai vitāli nepieciešama valsts robežas sargāšanā, un statistika apliecina, ka darbs ir sekmīgs. Arī politiskā līmenī vienošanās par izmeklēšanas funkciju pārdali nav panākta, tāpēc pašlaik tā dublējas, radot neveselīgas attiecības abu dienestu starpā.

Igate esot «kara» upuris

Daudzās IDB sarosinātās lietas pret robežsardzi un to iemeslus jau pieteikusies vētīt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Arī Iekšlietu ministrijā īpaši tiek gaidīts, ar ko beigsies skaļā lieta pret Normundu Garbaru, jo neizdošanās gadījumā vismaz par politiskas izmeklēšanas objektu jākļūst pašam IDB, kas tieši pakļauts iekšlietu ministram.

Uz upura lomu šai kontekstā pieteikusies valsts austrumu robežas izbūvi īstenojošā kompānija. Pēc iepazīšanās ar Neatkarīgās publikācijām tā izplatījusi paziņojumu «Igate pieļauj, ka ir divu Iekšlietu ministrijas struktūru savstarpējā «kara» upuris». Iepriekš kompānija pauda viedokli, ka vēršanās pret to saistīta ar netīru konkurenci Ķekavas apvedceļa projekta daudzmiljonu konkursā, un arī iespēju, ka austrumu robežas sakārtošana kādam ļoti sākusi traucēt. Kriminālprocess esot līdzeklis, lai to kavētu. Kā skaidrots paziņojumā: «Patlaban faktiski notiek vēl nepabeigtu būvdarbu būvniecības kvalitātes izmeklēšana kriminālprocesa līmenī.»

Šo apstākli Neatkarīgajai akcentē arī robežsardzes priekšnieks. Objekts nav nodots ekspluatācijā, un par tā galīgo risinājumu šobrīd nav iespējams spriest, kur nu vēl kādu tiesāt.

Jo pārāk taisnas laipas

Robežsardzes priekšnieka Gunta Pujāta minētie piemēri, kam uzklupuši IDB izmeklētāji, patiešām izraisa neizpratni. Viens no pārmetumiem – kāpēc laipas uz robežas precīzi nekopē līkumainās upītes krastu, kaut gan ir pašsaprotami, ka pa taisni pārvietoties iespējams ātrāk un vienkāršāk. Cits piemērs, plastmasas stiprinājumi žoga augšpusē aizstāti ar metāla stiprinājumiem – esot lētāki, bet izturīgāki. Šīs izmaiņas robežsardze uzskata par pamatotu atkāpšanos no projekta specifikācijas, bet IDB par noziegumu. Tas pats attiecas uz koku izciršanu robežjoslā. Robežsardze uzsver, ka tur koki vispār nedrīkst būt, IDB uzstāj ka notikusi nelikumība. Jāatgādina, IDB paziņojumā kriminālprocesa izmeklēšanas priekšmets aprakstīts šādi: «Būvniecības procesā konstatētas iespējamas neatbilstības tehniskajai specifikācijai, kā arī tika pieļauta patvaļīga koku izciršana robežjoslā. Uzņēmuma finanšu darījumos saskatāmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmes, par ko arī uzsākta izmeklēšana.»

Ņemot vērā fonu, uz kura notiek šīs lietas izmeklēšana, – publisko konfliktu starp abiem dienestiem, Igate paziņojumā pauž cerības, ka IDB izmeklēšanas gan šajā, gan arī citās lietās «noritēs godprātīgi un tiesiski, netiks nepamatoti novilcinātas un kavētas, tiks uzraudzītas, lai šajos procesos nebūtu pilnvaru pārsniegšanu vai citādu nelikumību». Robežsardzes skatījumā šīs lietas vispār nebija tā vērtas, lai rosinātu kriminālprocesus.

Ielauzumam:

Daudzās IDB sarosinātās lietas pret robežsardzi un to iemeslus jau pieteikusies vētīt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

15. oktobra publikācija Zem robežsardzes pamatīgi rok.

Foto: F64