Iekšlietu priekšnieku algas pret 2% no IKP aizsardzībai

Vasarai ejot uz beigām, sākušās nozaru cīņas par nākamā gada valsts budžetu. Iekšlietu resora skaļi neafišētais mērķis ir nograuzt pēc iespējas lielāku gabalu no aizsardzības jomas finansējuma tā vietā, lai pārskatītu netaisnīgo atalgojumu un nelietderīgos tēriņus pašā iekšlietu sistēmā.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka ministriju papildu pieprasījumi 2020. gada budžetam pārsniedz 600 miljonus eiro. Naudu vajag administratīvi teritoriālajai reformai, skolotāju algām, reto slimību pacientu zālēm, valsts radio darbinieku apetītes remdēšanai utt. – vajadzību, vēlmju un iegribu visiem ir daudz. Turpretim naudas kā vienmēr ir tik, cik tās ir, un premjers Krišjānis Kariņš jau pavēstījis, ka budžeta deficīts netiks audzēts. Tātad iespējama vienīgi esošās naudas pārdale. Ministrijām jāpārskata savi tēriņi un jāpielāgo tie savām prioritātēm vai otrādi. Jāsaimnieko efektīvāk.

Vispirms to, kas pieder tev…

Iekšlietu ministrija iet citu ceļu, faktiski piedāvājot sev par labu pārskatīt Aizsardzības ministrijas budžetu. Gluži kā tajā dziesmiņā:

sadalīsim līdzīgi to, kas pieder tev! Starta signāls budžeta izcīņai starp abām spēka struktūrām bija iekšlietu rosinājums iesaistīt zaļās robežas patrulēšanā karavīrus. Tātad daļēji nodot Valsts robežsardzes funkcijas aizsardzības resoram, jo iekšlietām neesot līdzekļu jaunām štata vietām. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens tad arī pavēstīja par savām ambīcijām uz aizsardzības budžetu: «Ziniet, Nacionālos bruņotos spēkus finansē tie paši nodokļu maksātāji. Tikai atšķirībā no NBS, kam ir 2% no iekšzemes kopprodukta, faktiski šādas privilēģijas nav Iekšlietu ministrijai.» Tā viņš sacīja valsts televīzijā, bet vēlāk par pirmavotu idejai likt karavīriem darīt robežsargu darbu Latvijas Avīzē pieteicās Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts. Jāatgādina, iekšlietu sistēmas amatpersonas ne reizi vien arī kritiski izteikušās par to, ka jaunajiem karavīriem tiek maksāts vairāk nekā policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem. Tā esot negodīga konkurence.

Taču Neatkarīgās apkopotā informācija liek secināt, ka problēma ir nevis Aizsardzības ministrijas divos procentos no IKP, bet gan pašas Iekšlietu ministrijas tēriņos. Priekšnieku gals iekšlietās saņem ievērojami vairāk nekā aizsardzības nozares vadība, līdz ar to arī atalgojuma šķēre iekšlietu resorā ir daudz lielāka. Bagātie darbinieki saņem daudz, turpretim ierindas darbinieki – policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi – nepievilcīgi maz. Kadeti arī zem 500 eiro uz papīra. Protams, uz šāda fona jauno karavīru finanses izskatās labāk. Viņiem sola no 900 eiro pēc nodokļiem.

Kas priekšnieku makos

Kopš Satversmes tiesa ir atcēlusi prasību par valsts un pašvaldību iestāžu atalgojuma obligātu publiskošanu mājaslapās, pilnvērtīgais avots ierēdniecības algu salīdzināšanai ir portāls visasalgas.com, kas šo informāciju apkopo tieši žurnālistikas vajadzībām. Salīdzinot abus spēka resorus, ir acīmredzams, ka Iekšlietu ministrijā strādāt ir ienesīgāk. Lielāko atalgojumu šī gada janvārī tur saņēmis ministra padomnieks – 8109 eiro. Turpretim Aizsardzības ministrijā lielākā alga samaksāta departamenta direktoram – 3003 eiro. Vidējais atalgojums Iekšlietu ministrijā ir par divsimt eiro lielāks, un pēc šī rādītāja Iekšlietu ministrija atrodas 16. vietā citu iestāžu vidū, savukārt Aizsardzības ministrija tikai 33. vietā.

Par 2018. gadu apkopotā informācija rāda, ka faktiski visās vadošo amatu pozīcijās iekšlietu darbinieki mēnesī nopelnījuši par pustūkstoti līdz tūkstoš eiro vairāk nekā aizsardzības nozares vadošie darbinieki līdzvērtīgās amatu kategorijās. Piemēram, Robežsardzes priekšnieks gadā saņēma 52 706 eiro, savukārt Zemessardzes komandieris 42 608 eiro. Augstākais Iekšlietu ministrijas ierēdnis, valsts sekretārs, 2018. gadā saņēma 56 373 eiro, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs – 41 609 eiro. Starpība ievērojama.

Paralēlie kuģi

Algu līdzsvarošana nebūt nav vienīgais resurss, no kura iekšlietu resors varētu pasmelties līdzekļus 30 trūkstošo robežsargu noalgošanai patrulēšanai uz zaļās robežas. Ir divas funkcijas, kas aizsardzības un iekšlietu resoram pārklājas. Aviācijas meklēšanas un glābšanas darbu koordinēšana, kā arī kuģu flotiles uzturēšana. Aizsardzības ministrijas ieskatā šāda dublēšanās nav nepieciešama. 2013. gadā, kad meklēšanas un glābšanas darbu koordinācija no Latvijas Gaisa satiksmes pārgāja Robežsardzes pārziņā, Aizsardzības ministrija iebilda. Līdzīgu darbu jau daudzus gadus veic Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs MRCC. Būtu tikai loģiski, ja šīs radniecīgās funkcijas tiktu uzticētas vienai struktūrai. Īpaši ņemot vērā, ka armijai ir gan kuģi, gan glābšanas darbiem piemēroti helikopteri. Turklāt Gaisa spēkiem pieejama pilna informācija par Latvijas gaisa telpā notiekošo.

Un arī divu jūras flotiļu nepieciešamība ir apsvēršanas vērts fakts. Varbūt Latvijai pietiktu ar vienu. Armijas Krasta apsardzes dienestam ir kuģi, ar kuriem nodrošināt cilvēku glābšanu jūrā, likvidēt dažādu negadījumu sekas, ir arī naftas savākšanas ekipējums. Uzturot alternatīvu ekipējumu, tikai ar mazāku veiktspēju, glābšanas sistēma, iespējams, tiek nevajadzīgi dublēta. Protams, politikas kuluāros šie fakti pašlaik tiek atgādināti gaidāmo budžeta izcīņu kontekstā. Kamēr viens resors sargā savus 2% valsts aizsardzībai, otrs – kā izskatās – lielo priekšnieku algas.

Atalgojuma salīdzinājums spēka ministrijās

Aizsardzības ministrija

2019. gada janvārī atalgojumos izmaksāts 239 079,71 EUR

Vidējais atalgojums pēc nodokļiem 1101,75EUR

Lielākais atalgojums 3003,24 EUR – direktors

Kopējais nodarbināto skaits 217

Pēc vidējā atalgojuma 33. vieta valsts iestāžu vidū

Iekšlietu ministrija

2019. gada janvārī atalgojumos izmaksāts 177 684,96 EUR

Vidējais atalgojums pēc nodokļiem 1346,10 EUR

Lielākais atalgojums 8109,53 EUR – ministra padomnieks

Kopējais nodarbināto skaits 132

Pēc vidējā atalgojuma 16. vieta valsts iestāžu vidū

Avots: visasalgas.com