Iespējamais pensiju scenārijs nākotnē: Ja pelni 1000 eiro (bruto), pensija būs vien 250 eiro

Latviju nākotnē sagaida nozīmīgas sociālekonomiskas pārmaiņas, kas skars arī pensiju sistēmu.

Latvijas Bankas eksperts Oļegs Tkačevs norāda, ka var rasties jautājumi par pensiju sistēmas ilgtspēju no sociālā viedokļa, jo aprēķini liecina, ka turpmākos gadus var samazināties aizvietojamības koeficients no jauna piešķirtām pensijām attiecībā pret vidējo atalgojumu valstī, proti, ja pašlaik pensija ir 40 procentu apmērā no algas, tad jau pēc desmit gadiem šis līmenis varētu nokristies līdz 34 procentiem, bet tālākā nākotnē – pat līdz 25 procentiem. Pensiju apmēru nākotnē ietekmē arī demogrāfiskie rādītāji, piemēram, ja cilvēks pēc pensionēšanās dzīvo ilgāk, viņa mūža laikā uzkrātais kapitāls ir jādala uz lielāku gadu skaitu, kas arī iezīmē pensijas apmēra sarukumu. Eksperti Latvijas Bankas diskusijā Pensiju sistēma Latvijā – vai bumba ar laika degli? vienojās, ka viena risinājuma nav, bet ir jāveic vairākas izmaiņas un jāsāk rīkoties jau tagad.

VIEDOKĻI. Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks Latvijas Bankas prognozi, ka pēc 30 gadiem pensijas aizvietojamība būs vien 25 procenti, sauc par pārspīlētu, tomēr ir jāstrādā pie pensiju sistēmas sociālās ilgtspējas, stiprinot gan uzticību sistēmai, gan mudinot veikt sociālās iemaksas tiem, kuri to nedara, gan jāveido uzkrājumi.

Pensiju sistēma Latvijā ir ekonomiski pamatota un finansiāli ilgtspējīga, ko atzinuši vairāki ārvalstu eksperti un ko sabiedrība ne reizi vien ir dzirdējusi no politiķu mutēm, un to diskusijā teica arī eksperts O. Tkačevs no Latvijas Bankas.

Tomēr, viņaprāt, pensiju sistēmā ir vairāki kritiski punkti, par kuriem ir jārunā. Viens no tiem ir pensiju sistēmas sociālā ilgtspēja, ko ietekmē demogrāfiskie faktori. Pašlaik cilvēks, aizejot pensijā, var cerēt uz pensiju, kas aizvietos 40 procentus no vidējās algas, ņemot vērā gan pirmo, gan otro pensiju līmeni, taču Latvijas Bankas prognoze rāda, ka jau 2030. gadā tie būs tikai 34 procenti, 2040. gadā – 27, bet 2050. gadā – vien 25 procenti. Tātad pie 1000 eiro bruto algas – vien 250 eiro. Otrs faktors, no vienas puses, saistīts ar patīkamākām izmaiņām, proti, pieaugot vidējam mūža ilgumam, pieaug gadu skaits, ko cilvēks nodzīvo pēc pensionēšanās, bet, no otras puses, pensijas aprēķinā tas nozīmē, ka viss mūža laikā uzkrātais pensijas kapitāls jādala ar lielāku gadu skaitu, kas pensijas apmēru tīri matemātiski samazina. Latvijas Bankas prognoze liecina, ka 2020. gadā pensijā nodzīvoto gadu skaits būs 17,6, bet 2040. gadā – 20,1, savukārt vēl tālākā nākotnē – 2060. gadā – 22,5 gadi. «Nav vieglu risinājumu,» mēģinot piedāvāt kādus scenārijus no paša iezīmētās «šausmu ielejas», secināja O. Tkačevs. Tādi risinājumi kā izmaksu iekļaušana valsts budžetā, lai nodrošinātu pensiju aizvietojamību, apdraudētu valsts parāda ilgtspēju, bet sociālo iemaksu celšana nav ne sabiedrībai pieņemams risinājums, ne arī panesams tautsaimniecībai (aplēses liecina: lai saglabātu pensiju aizvietojamību, sociālo iemaksu likmi vajadzētu celt līdz 53 procentiem). Bankas eksperti piedāvā risināt jautājumu par to, lai paplašinātu ar sociālajām iemaksām apliekamo ienākumu bāzi – tā būtu cīņa pret ēnu ekonomiku, lai sociālās iemaksas veiktu visi strādājošie, kā arī atteiktos no daudziem nodokļu maksāšanas režīmiem, kuros tiek maksātas mazākas sociālās iemaksas (tādos nodokļu režīmos strādā 25 procenti iedzīvotāju). «Valsts atsevišķām nodarbināto kategorijām ir ļāvusi būt ārpus vispārējā nodokļu maksāšanas režīma, tā rezultātā dažas nodarbināto kategorijas nav pietiekami sociāli nodrošinātas,» piekrīt Labklājības ministrijas valsts sekretārs sacīja Ingus Alliks. Jau līdz šī gada beigām Labklājības ministrija gatavo ziņojumu par pašnodarbināto sociālo iemaksu nodrošināšanu, tāpat būs jādiskutē par mikrouzņēmumu nodokļa režīmā nodarbinātajiem. Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka valdības un Saeimas līmenī jāatjauno diskusija par minimālajām sociālajām iemaksām, kura tika apturēta 2016. gadā.

Runājot par pensiju sistēmas nākotni, vienmēr tiek aktualizēts jautājums par pensionēšanās vecumu. Latvijā pašlaik vēl norit pensiju reforma, pakāpeniski ceļot šo vecumu, līdz tas 2025. gadā sasniegs 65 gadus. Vairākas Eiropas valstis sasaistījušas pensionēšanās vecumu ar paredzamo mūža ilgumu, proti, jo mūža ilgums ir garāks, arī pensijas vecums palielinās. Latvijā vidējais mūža ilgums aug, tomēr, kā secina eksperti, Latvijā ir slikti veselības rādītāji, cilvēks, aizejot 65 gadu vecumā pensijā, vesels nodzīvo tikai četrus gadus. Tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropā.