Ilgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā
Ventspils novada dome ir saņēmusi desmit zemnieku parakstītu vēstuli, kurā viņi pievērsuši uzmanību ilgstošajam sausumam Ziemeļkurzemē. Sausā un karsta laika dēļ lauksaimnieki var zaudēt teju visu vasarāju ražu.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija otrajā dekādē bija 9,1 milimetrs, kas ir par 43% mazāk par normu, savukārt maija trešajā dekādē tie bija 2,3 milimetri, kas ir par 88% mazāk nekā būtu vajadzīgs veģetācijas attīstībai.
Secināts, ka maija otrajā un trešajā dekādē Ventspils novada Ances pagasta Vičakos nokrišņi vispār nav novēroti – lietus pēdējo reizi fiksēts 2. un 3.maijā.
Pašvaldībā norādīja, ka Ventspils novadā būtiski cietušas lauksaimniecības zemju un kultūraugu platības. Kā skaidroja Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS), ilgstošais sausums skāris lielāko daļu no 49 368 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamām zemes platībām, tādēļ deputāti vakar ārkārtas sēdē pieņēmuši lēmumu lūgt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas situāciju vismaz 12 mēnešu periodā.
“Ārkārtas situācija jau izsludināta četros Lietuvas apgabalos, un arī mēs vēlamies atbalstīt novada lauksaimniekus, tādēļ vēršamies valdībā ar lūgumu realizēt atbalsta pasākumus krīzes situācijas pārvarēšanai. Zemnieki mūs informējuši, ka sausā laika dēļ var ciest 80% ražas, tas nozīmē, ka lauksaimniekiem būs problēmas nokārtot kredītsaistības un viņi cietīs zaudējumus,” sacīja Mucenieks.
Ventspils novada pašvaldības deputāti ierosina Ministru kabinetu finansiāli atbalstīt novada uzņēmējus un iedzīvotājus, lai daļēji kompensētu ilgstošā sausuma dēļ radušos zaudējumus.
Vaicāts, vai arī pašvaldība var sniegt kādu atbalstu lauksaimniekiem šajā situācijā, Mucenieks sacīja, ka pašlaik par to nav lemts. Lauksaimnieki finansiālu atbalstu nav lūguši – pēc Mucenieka teiktā, viņiem pašlaik ir būtiski, lai tiktu izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tas būtu pamats, lai, piemēram, lauksaimnieki sarunās ar banku varētu lūgt pārstrukturēt ņemtos kredītus. Tāpat ārkārtas stāvoklis palīdzētu risināt jautājumu par zemnieku noslēgtajiem līgumiem, lai arī ražas pieņēmēji jau paši izprotot šo situāciju un esot pretimnākoši lauksaimniekiem.
Jau ziņots, ka arī Alsungas un Brocēnu novados sausuma dēļ pieļauj iespēju izsludināt ārkārtas situāciju.
Foto: Pixabay