Infektoloģe Ludmila Vīksna: Neēdiet sikspārņus, nesmēķējiet un mazgājiet rokas

Pagaidām nav precīzi konstatēts, kāds Austrumāzijas dzīvnieks ir bijis galvenais «varonis» dramatiskajā koronavīrusa (tam nule ir dots nosaukums – Covid-19) pārnesē uz cilvēku. Iespējams, ka sikspārnis, kobra vai kāda no jūras veltēm. Ķīnieši – tāpat kā daudzu Austrumāzijas zemju iedzīvotāji – minētos mošķus ēd viegli termiski apstrādātus, turklāt sanitārie apstākļi, kādos top šīs delikateses, nav ne tuvu ideāli. Ķīnas, Vjetnamas vai Taizemes tirgos mēs varam priecāties par Austrumu eksotiku, bet līdz brīdim… kad pasauli apjoņo kāds jauns, agresīvs vīruss.

Decembra beigās Ķīna paziņoja par jauna koronavīrusa izraisītām atipiskām pneimonijām, un tas notika vienā no lielākajām Ķīnas pilsētām – Uhaņā, kurā mitinās ap 11 miljoniem iedzīvotāju, neskaitot tūristus (plus aglomerācija ar 24 miljoniem iedzīvotāju). Ātri tika konstatēts, ka vīruss pārvietojas ar mitruma pilieniem – no cilvēka uz cilvēku (taču ir ziņas, ka tas, iespējams, var tikt pārnests arī fekāli orālā ceļā). Jaunā vīrusa klīniskā aina ir: elpas trūkums, klepus, drudzis ar paaugstinātu temperatūru līdz 38 oC, pneimonija. Slimības gaita traģiskāka tiem, kuriem «komplektā» ir hroniskas slimības, vecums un smēķēšana.

Pasaule reaģēja ar paredzamu paniku, jo sākās plaši aizliegumi lidot uz konkrētām Ķīnas provincēm, robežu slēgšana, kuģu aizturēšana karantīnā utt. Dramatiski bija arī tas, ka tieši janvāris, kad tiek svinēts ķīniešu Jaungads, bija lielais ceļojumu laiks, bet cilvēkiem tomēr ir vēlme neatlikt savus ceļojumus «kaut kādu vīrusu dēļ». Pasaules veselības organizāciju (PVO) dara bažīgu tas, ka šobrīd inficēto un bojā gājušo skaits jau ir pārsniedzis SARS un MERS slimības skarto skaitu.

Katrā nelaimē tomēr ir sava laime. Ķīna patlaban ir lielākais zāļu ražotājs, pasaules farmācijas, vīruspētniecības un medicīnas kompetences centrs, kurā kopā ar PVO tiek izstrādāta stratēģija un taktika, lai radītu pretdarbību jaunu epidēmiju uzliesmojumiem. Skaidrs ir tas, ka gudrāk ir sagatavoties šādiem vīrusu uzbrukumiem, nevis gaidīt, kad tie izbeigsies paši no sevis. Patlaban gan runāt par koronavīrusa izbeigšanos ir pāragri, jo slimības skarto skaits arvien palielinās, tomēr ir pazīmes, kas norāda uz izplatības ātruma mazināšanos.

Par problemātiku, kas saistīta ar jauno koronavīrusu, Neatkarīgā runā ar Rīgas Stradiņa universitātes profesori, infektoloģi, Austrumu slimnīcas galveno infektoloģijas speciālisti Ludmilu Vīksnu. Jāpiebilst, ka šobrīd Rīgas Stradiņa universitātē kopā ar 14 valstu partneriem ir uzsākts projekts Horizon 2020 Diamonds, kura mērķis ir izstrādāt precīzu ģenētisku rīku – molekulārās signatūras testu (tas būs kā paraksts), ar kura palīdzību pāris stundās varēs noteikt, vai paaugstinātu temperatūru ir izraisījusi infekcija. Ja tā būs infekcija, tad varēs arī noteikt: vainīgais ir vīruss vai baktērija. Šis tests koronavīrusa gadījumā būtu ļoti noderīgs.

– Nesen tika ziņots, ka Ķīnā ir miris ārsts, kurš pirmais cēla trauksmi par koronavīrusa Covid-19 bīstamību.

– Viņš bija visai jauns cilvēks. Slimoja vairākas nedēļas. Un kaut gan «tehniski» cilvēku var noturēt pie dzīvības ilgi, diemžēl tas ne vienmēr izdodas. Tā tas bija arī šajā gadījumā. Cīnās, protams, līdz pēdējam mirklim, bet… Iespējams, viņš bija slims vēl ar kādu citu kaiti. Ceru, ka speciālisti nosauks kaut ko, kas saistīts ar šo epidēmiju. Tas būtu godīgi. Ķīnieši ļoti ātri saprata, ka šis koronavīruss ir bīstams, tāpēc uzreiz un profesionāli sāka tā ierobežošanu. Visu, protams, var mēģināt slēpt, bet tas ir bezjēdzīgi, jo infekcijas praktiski nav iespējams noslēpt. Jautājums ir tikai par to, cik ātri tās atklāsies.

– Šajā gadījumā, manuprāt, viss ir tieši otrādi: vīrusa iedarbību un izplatību apraksta visi, kuriem nav slinkums to darīt.

– Redzēju kāda ārvalstu telekanāla sižetu, kurā parādīja it kā koronavīrusa upuri, kurš miris kaut kādā netīrā pažobelē. Acīmredzot – ar mērķi noniecināt to, ko patlaban dara ķīnieši. Diemžēl pirms vairākiem gadiem arī Latvijā bija gadījums, par ko informēja mediji, kad ārpus slimnīcas telpām nomira kāds slimnieks. Bet mēs tāpēc taču nedomājam, ka visa veselības aprūpe ir slikta. Taču tas, ko patlaban veic ķīnieši – un to atzīst arī Pasaules veselības organizācija (PVO) -, ir bezprecedenta pretepidēmisku pasākumu kopums.

– Piemēram, desmit dienu laikā uzbūvējot slimnīcu ar 1000 vietām…

– Jā. Diez vai kaut kas tāds būtu iespējams pie mums un citās valstīs.

– Daudzi domā, ka pasaulē valda nepamatota panika attiecībā uz minēto vīrusu. Raugi, 2019./2020. gada gripas sezonā ASV (līdz šim) no gripas miruši 8000 cilvēku, slimojuši – ap 21 miljonu. Vēl dramatiskāki skaitļi ir attiecībā uz 2017./2018. gada sezonu – saslimuši ap 45 miljoniem cilvēku, no gripas un tās komplikācijām miruši ap 61 000 cilvēku. Šobrīd koronavīruss nogalinājis vairāk nekā 1000 cilvēku, inficējušies – vairāk nekā 40 000 cilvēku. Tie patiešām ir nesalīdzināmi skaitļi. Tad kāpēc koronavīruss izraisījis tādu paniku, bet gripa – ne?

– Inficēto koronavīrusa pacientu skaitu nevar zināt, jo inficēto cilvēku skaits būtiski pārsniedz konstatēto skaitu. Pieļauju, ka daudzi nemaz nezina, ka viņi ir inficējušies – sūdzību nav vai tās ir tik vieglas, ka cilvēki tās nesaista ar minēto vīrusu. Ja runājam par paniku vai uztraukumu, tad atļaušos teikt, ka tam ir zināms pamats. Infektoloģijā no sākuma nekad nevaram pateikt, ko radīs jaunais ierosinātājs: vai tas būs agresīvs, cik ātri vairosies un kā izplatīsies? Kāda būs mirstība? Gaisa pilienu ceļš ir bīstams, un to visgrūtāk apturēt. Tātad speciālistu un varas iestāžu darbība ir adekvāta. Un tikai pēc tam, kad vīrusa izplatība tiks apturēta, speciālisti varēs novērtēt, vai nauda drošības pasākumiem ir iztērēta par daudz vai par maz, vai Ķīnā slimnīca ir uzbūvēta lieki vai mērķtiecīgi. Toties būs apturēta epidēmija. Paldies Dievam, ka koronavīrusa upuru skaits atpaliek no gripas upuru skaita un izplatība ir lēnāka.

– Infektologs Uga Dumpis vismaz pirms dažām dienām uzskatīja, ka panika ir nepamatota.

– Manuprāt, kolēģis ar paniku domāja dažādu nepamatotu viedokļu izplatību. Cilvēki visbiežāk neanalizē skaitļus. Bet paskatieties: publicēts, ka Ķīnā inficēti 42 600 cilvēku. Latvijas apstākļos šis skaitlis būtu briesmīgs. Savukārt Ķīnā, ko apdzīvo pusotrs miljards cilvēku, piemēram, gripas kontekstā šis skaitlis būtu nekāds. Uhaņā, no kurienes nācis vīruss, sekmīgi veikti pasākumi vīrusa izplatības būtiskai ierobežošanai uz ārpusi, to apliecina nelielais slimo skaits ārpus Uhaņas. Interneta vidē gan klīst dažādi stāsti un video, kas nav saistīti ar šo slimību. Un šie stāsti bez pietiekama pamatojuma parasti biedē ar to, ka visi tikšot aplipināti. Acīmredzot Uga Dumpis ir domājis par šo pseidoinformatīvo pusi. Taču – no otras puses – ja mēs infekcijas izplatības sākumu nepamanām vai gribam to noklusēt, tas ir lielākais ļaunums, ko var nodarīt cilvēkiem.

– Manuprāt, ļaunums ir arī tad, ja, augot panikai, cilvēkos sāk atklāties nekrietnas īpašības. Piemēram, marodierisma tieksmes.

– Tas drīzāk jautājums psihologam. Taču – jā, tā tas ir. Ļaunums un cinisms jau nav izskausti. Izbrīnu rada, ka marodieri nebaidās, viņi gatavi iet un laupīt. Man gan patlaban nav gadījusies informācija par marodieriem Ķīnā.

– Ir dzirdēta versija, ka šodien aktuālais koronavīruss esot mākslīgi radīts kādā laboratorijā.

– Neesmu virusologs, un man grūti iedomāties, ka vīrusu kāds aiznesa uz Uhaņas tirgu un no turienes izplatīja. Bet vīrusa izcelsmi varēs noteikt jebkurā gadījumā. Vīrusu sekvenēs, un mākslīgiem vīrusiem ir raksturīgas īpašības, ko speciālisti noteikti atpazīs.

– Vīruss ir dzīva būtne?

– Jā. Vīrusam – tāpat kā mums – visu laiku nepieciešama sava dzīvotne. Vīrusam nepieciešama šūna, kurā dzīvot. Tam nepieciešama saderība ar šūnu. Kad tas iekļūst šūnā, sākas vairošanās. Tur vīrusam ir sava «mājsaimniecība», bet tad, kad tas savairojis pārāk daudz sev līdzīgo, tie sāk nākt ārā no šūnas. Kaut kas tomēr paliek šūnā – lai varētu atkal vairoties.

– Salīdzinot ar SARS (Severe acute respiratory syndrome) epidēmiju 2002/2003. gadā, kad nomira 774 cilvēki, un MERS (Middle East respiratory syndrome) infekciju, kas sākās 2012. gadā un turpinājās vēl dažus gadus – kāds ir šis koronavīruss?

– Šim koronavīrusam ir lielāks inficēto skaits, salīdzinot ar SARS, arī mirušo skaits ir pārsniegts. MERS gadījumā mira pat līdz 40% procentiem no saslimušajiem.

– Kas cilvēkiem ir jādara, lai izvairītos no inficēšanās ar koronavīrusu?

– Vispirms – cilvēkiem ir jāatgriežas pie sanitāri higiēnisko normu ievērošanas. Nevajag nepārtraukti bāzt rokas mutē vai acīs, rokas vajag bieži un rūpīgi mazgāt. Tas ir situācijā, kad mēs visi esam veseli. Tad, ja kāds jau ir slims, ja ir skaidri redzama klīniskā aina, tad slimniekam ir jāuzliek maska. Mums, kuri aprūpē slimnieku, arī jāliek maska. Protams, jāziņo ģimenes ārstam. Ja zinām, ka pacients ir no Ķīnas, sevišķi – no Uhaņas provinces, tad zvanām uz 113, ierodas speciāli ekipēta medicīniskā palīdzība, un mediķi zinās, uz kurieni jāved slimnieks. Mūsu NMPD strādā precīzi. Ja ir aizdomas par vīrusinfekciju, pacients jāizolē. Savukārt, piemēram, malārijas gadījumā viņš nav jāizolē, jo malāriju pārnēsā odi. Starp citu, Latvijai kādreiz – pēc kara – bija «sava» malārija. Daudz nopietnāks pasākumu komplekss ir tad, ja cilvēks inficējies ar masalām. Bet par to nezin kāpēc neviens, izņemot ārstu, neuztraucas…

– Tāpēc, ka jāuztraucas par koronavīrusu. Acīmredzot cilvēkiem vajadzētu potēties – vispirms pret gripu, tomēr daudzi to nedara.

– Tā ir. Mazajā Latvijā ir 13 no gripas mirušie. Un tas ir ļoti daudz. Savukārt saistībā ar koronavīrusu Latvijā pagaidām nav neviena mirušā vai inficētā. Cilvēkiem vajadzētu padomāt arī par potēšanos ar pneimokokālo vakcīnu: koronavīruss un gripa ir tās vīrusu slimības, kas visbiežāk skar plaušas, un tieši plaušu bakteriālo, proti, pneimokoku ierosināto problēmu dēļ cilvēki nomirst, bet pneimokokālā vakcīna pasargā no daudzām plaušu infekcijām. Patlaban ir izstrādātas vadlīnijas pieaugušo vakcinācijai Latvijā. Attīstītajās valstīs ir potēšanās kalendārs pieaugušajiem: viens ir attiecināms uz vecumu (pēc 65 gadiem), otrs – blakusslimību dēļ. Un valsts apmaksā šo potēšanos, jo valstij ir nepieciešami veseli cilvēki, vajadzīgi nodokļi, ko viņi maksā, kā arī valstij tad nebūs šie cilvēki jākopj kā invalīdi.

– Daudzi cilvēki joprojām lido atpūsties uz Dienvidaustrumāzijas valstīm. Tomēr ir arī tādi, kuri baidās to darīt, kaut arī biļetes jau nopirktas un vietas hoteļos – pasūtītas…

– Es ieteiktu nelidot. Bet tā mantiskā lieta cilvēku tomēr samulsina, vai ne? Vajag rūpīgi visu izsvērt. Kāds mans paziņa tādos gadījumos saka: tā nauda jau ir aizgājusi, ja? Tas nozīmē, ka tev tās naudas vairs nav. Nav, un viss, un nav ko žēlot! Runājot par apdraudējumu, tirgos produktu sanitāri higiēniskais stāvoklis ir mums apdraudošs. Svešās zemās jārēķinās ar pilnīgi citām tradīcijām. Piemēram, Vjetnamā, kur esmu neilgi strādājusi, sadzīves kultūra ir ar virzienu uz dabiskumu, un par dabiskumu nav jākaunas. Toreiz sabiedrisko tualešu praktiski nebija, plašumi milzīgi…

– Bet maskas? Tās pret kaut ko aizsargā?

– Ķīniešiem tā ir tradicionāla lieta. Pekinā, piemēram, ir spēcīgs smogs, putekļi, un maskas aizsargā. Bet jāatceras, ka tās bieži jāmazgā vai jāmaina. Ir jau arī citas tradīcijas, teiksim, sēdēt uz grīdas. Lai arī cik tīra tā būtu, tik un tā mums kaut kā tas nepatīk… Vēl arī ēšanas tradīcijas. Āzijā cilvēki ēd tos dzīvniekus, kurus mēs neēdam, turklāt – nereti jēlus vai daļēji termiski apstrādātus. Bet ir arī otrādi. Pie manas paziņas bija atbraukusi kāda meitene no Japānas, abas aizgāja uz veikalu, meitene ieraudzīja asinsdesas, un viņai kļuva slikti no skata vien. Kad viņa uzzināja, no kā sastāv asinsdesas, tad gandrīz noģība… Bet Āzijā, kā zināms, ēd sikspārņus, čūskas, žurkas… Un tas viņiem šķiet normāli. Tad, kad esam kādā svešā zemē, der izvēlēties tādus restorānus, kuros mēs redzam, kā tiek gatavots ēdiens. Man nebūs pieņemami, ja uz viena dēļa griezīs jēlu gaļu, zivi un tad lapu salātus. Es tur neēdīšu. Brīdinu savus pacientus arī par HIV vai C hepatīta vīrusu: ja aizejat pie tetovētāja vai zobārsta, paskatieties – ja jums šķiet, ka tur kaut kas nav dezinficēts kā nākas, tad piecelieties un ejiet prom. Jā, bet mani tur «ierunāja», tas tāds labs dakteris esot… Nu un tad?! «Ierunāja», jūs piecelsieties un aiziesiet, būs varbūt neērti uz mirkli, taču, ja jūs inficēs ar HIV vai C hepatītu, jums visu mūžu būs neērti!

– Bet par koronavīrusu… Tā sākotnējā mājvieta ir dzīvnieks?

– Jā. MERS, piemēram, nāca no vienkupra kamieļa. Par šo koronavīrusu domā, ka tas uz cilvēku «pārgājis» no sikspārņa. Un Āzijā tiek ēsti arī sikspārņi – gan savvaļas, gan audzētie. Tā ka – labāk neēdiet sikspārņus – ne viegli, ne ilgi vārītus.

– Dakteris Pēteris Apinis uzskata, ka koronavīrusa izraisītā slimība vissmagāk noritēs tiem, kuri smēķē.

– Tiem, kuri intensīvi smēķē, ir bojātas plaušas, un šis process ir hronisks. Plaušās ir uzkrājušies smēķēšanas produkti, līdz ar to ir izmainītas plaušu spējas – tajā izpratnē, ka plaušām jābūt elastīgām, jābūt pareizai atbildes reakcijai uz infekciju vai kairinājumu, bet tā vairs nav. Smēķētāju plaušas nekad nevar pilnvērtīgi funkcionēt, līdz ar to – ja nepilnvērtīgai funkcionēšanai vēl pievienojas vīruss ar ietekmi uz plaušām, tā būs dubultslodze. Arī veciem cilvēkiem plaušu slimības norit smagāk: ārējā muskulatūra, kas piedalās elpošanā, ir kļuvusi ļenganāka, plaušu apvalki zaudējuši elastību, tāpat arī alveolas. Tad, kad tur nonāk infekcija, organismam vairs nav dabisko pretošanās iespēju, un cilvēks var nomirt.