It kā daudz, bet būs vēl: tirdzniecības centri Latvijā izplešas un top jauni

Baltijā, tajā skaitā Latvijā, ir vienas no mazākajām tirdzniecības platībām, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Šo potenciālu izmanto pārtikas veikalu tīkli, atverot arvien jaunus veikalus, notiek aktīva jaunu tirdzniecības centru būvniecība vai esošo paplašināšana.

Salīdzinot Eiropas mazumtirdzniecības tirgus dažādos reģionos, Latvijā vidējā tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir tikai 1,07 m2, kas ir viens no mazākajiem rādītājiem Eiropā un mazākais starp visām Baltijas valstīm. Beļģijas iedzīvotājiem iepirkšanās iespējas ir 1,5 reizes lielākas, jo šajā valsti uz vienu iedzīvotāju ir 1,67 m2 tirdzniecības platības.

Populārākās iepirkšanās vietas

Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, iedzīvotāji pārtikas iegādei lielākoties izvēlas lielveikalus. Tiem priekšroku dod 73% Latvijas, 77% Lietuvas un 71% Igaunijas iedzīvotāju, liecina Maxima mazumtirdzniecības kompass dati. Taču Latvijā, atšķirībā no abām kaimiņvalstīm, mazā formāta veikali ir daudz populārāki. Tajos iepērkas 41 procents Latvijas iedzīvotāju, bet kaimiņvalstīs 22-26 procenti pircēju. Lietuvā un Igaunijā daudz populārāki nekā šī formāta veikali ir hipermārketi, kurus regulāri apmeklē 43% Lietuvas iedzīvotāju un 45% Igaunijas iedzīvotāju. Tirgū patīk iepirkties teju 30 procentiem Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju, bet šī iepirkšanās vieta ir mazāk populāra Igaunijā. Uz to dodas vien 16 procenti Igaunijas iedzīvotāju.

Svarīgākais kritērijs, pēc kura izvēlēties iepirkšanās vietu ikdienas pirkumiem, visās trīs Baltijas valstīs ir ļoti līdzīgs – tai ir jāatrodas pēc iespējas tuvāk mājām vai darbam vai vismaz pa ceļam. Sortimenta piedāvājums ir svarīgs arī 36 procentiem Igaunijas, 43 Latvijas un 53 procentiem Igaunijas iedzīvotāju. Zemākā cena un atlaižu daudzums ir svarīgs aptuveni trešdaļai Baltijas iedzīvotāju. Vairāk nekā kaimiņi tam pievērš uzmanību Lietuvas iedzīvotāji.

Vietējie šķeļas

Veikalu tīkls top! līdz šim ir bijis lielākais Latvijas uzņēmējiem piederošais veikalu tīkls. Ar preču zīmi top! Latvijā darbojas 203 pārtikas veikali, no tiem 118 top! un 85 mini top!, kuri piederēja 18 vietējiem uzņēmumiem – SIA Firma Madara 89, AS LPB, AS Diāna, SIA Gabriēla, SIA Dekšņi, SIA Mārksmens, SIA Madara 93, SIA AA & Co, SIA Krista-A, AS Roga-Agro, SIA G.A.L., SIA Lekon, SIA Ogres prestižs, SIA Pārtikas veikalu grupa, SIA SP, SIA Oregano, SIA Palmas-S un SIA LM Jūrmala.

Taču nule kā daļa no šiem uzņēmumiem – AS Diāna, SIA Gabriēla, SIA Lekon – apvienojušies SIA Latvian Retail Management, kura plāno attīstīt jaunu veikalu tīkla zīmolu Citro ar vairāk nekā 70 tirdzniecības vietām visā Latvijā. Šie veikali nosaukumu no top! uz Citro mainīs pakāpeniski. Pirmos veikalus ar Citro nosaukumu ieraudzīsim, iespējams, jau novembrī. Latvian Retail Management īpašnieki uzsver, ka jaunais koncepts ļaus uzņēmumiem daudz operatīvāk pieņemt lēmumus un elastīgāk reaģēt uz pārmaiņu procesiem, plānojot operatīvo darbību un modernizējot tirdzniecības vietas, kā arī pielāgot sortimentu katra pārstāvētā reģiona tradīcijām un aktualitātēm.

«Izveidojot atsevišķu uzņēmumu apvienību un strādājot pie jaunā zīmola Citro ieviešanas, esam spēruši nākamo soli uzņēmumu attīstībā. Tas ir pārdomāts solis. Mūs vieno kopīga vīzija par vienotu un mērķtiecīgu izaugsmi, kas līdzšinējā sistēmā bija pārāk sarežģīta, smagnēja un laikietilpīga. Esam pārliecināti, ka līdz ar šīm pārmaiņām spēsim būt daudz efektīvāki lēmumu pieņemšanas procesos, varēsim ātrāk ieviest jaunumus un veikt nepieciešamās pārmaiņas, lai darbiniekiem, partneriem un klientiem piedāvātu mūsdienīgus risinājumus un ilgtspējīgu sadarbību,» sacīja SIA Latvian Retail Management valdes priekšsēdētājs Imants Kemlers.

Citro nāksies konkurēt gan ar vairāk nekā 100 veikaliem top!, kā arī mazumtirdzniecības milžiem – aptuveni 160 Maxima un 125 Rimi veikaliem.

E-veikali

Rimi Latvia savu pirmo Rimi e-veikalu Baltijas valstīs plāno atvērt oktobrī. «Esam gatavi arī ērta un moderna interneta veikala atvēršanai, kur varēs pasūtīt gan pārtiku, gan sadzīves preces, sagatavoto pirkumu grozu saņemot veikalā vai ar piegādi mājās,» atklāj Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Sākotnēji iespēja saņemt iepriekš pasūtīto un sagatavoto iepirkumu grozu būs Rimi Ozols un t/c Spice, kur izveidoti internetā pasūtīto preču saņemšanas punkti. Turklāt t/c Spice kļūs arī par bāzi pasūtījumu apkopošanai piegādei uz mājām. «Vispirms pārbaudīsim jaunos risinājumus pie intensīvas pircēju plūsmas, bet ar laiku tie būs pieejami arī reģionos. Nākamais solis būs preču piegādes uz mājām, lai pakāpeniski audzētu to pircēju skaitu, kuriem ērtāk iepirkties internetā,» skaidro V. Turlais.

Arī Rimi Baltic valdes priekšsēdētājs Edgars Sesemans skaidro, ka pirmā Rimi e-veikala atvēršana Latvijā ir likumsakarīga, jo tieši šajā valstī Rimi ir vislielākais tirgus. «Šeit redzam milzīgu potenciālu – citu valstu pieredze pārtikas e-komercijas segmentā rāda, ka tādos lielos un attīstītos tirgos kā, piemēram, Lielbritānija iepirkšanās internetā sasniedz pat 10% no visa pārtikas mazumtirdzniecības apjoma, kamēr Igaunijā tas ir tikai 1%, bet Latvijā un Lietuvā – pat pusprocents no kopējās tirgus daļas,» teic E. Sesemans.

Saskaņā ar Maxima mazumtirdzniecības kompasa datiem, Igaunijā pārtiku internetā iegādājas 0,9 procenti, Latvijā – 2,2 procenti, bet Lietuvā – 5,9 procenti iedzīvotāju.

Maxima Latvija e-veikals veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, un šāda iepirkšanās veida priekšrocības ar katru mēnesi novērtē arvien vairāk iedzīvotāju. 2018. gadā Maxima e-tirdzniecības platformas Barbora apgrozījums Latvijā bija 4,7 miljoni eiro, kas bija par 48 procentiem vairāk nekā 2017. gadā. Lietuvā pieaugums bijis par 52 procentiem, Igaunijā – par 26 procentiem.