IZM torpedē skolēnu brīvpusdienas

Šobrīd no valsts budžeta pusdienas tiek apmaksātas visu izglītības iestāžu pirmo četru klašu skolēniem. Pašvaldības gan var nodrošināt ēdināšanu par brīvu arī citu klašu skolēniem un arī pirmsskolai. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina šo pienākumu uzlikt uz pašvaldību pleciem, bet tās uzskata – tādā gadījumā IZM būtu jāuzņemas kāda cita funkcija, piemēram, maksāt algas pirmsskolas pedagogiem.

Brīvpusdienas no valsts līdzekļiem sāka maksāt 2008. gadā, un līdz 2014. gadam tās pienācās pirmajām trim klasēm. No 2015. gada tām pievienojās arī ceturto klašu skolēni, un tagad kopumā apmēram 80 000 bērnu bauda valsts apmaksātu maltīti (vienam bērnam atvēlētā summa ir 1,42 eiro).

Grib ietaupīt 20 miljonus

«Turpinot darbu pie nākamā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta prioritāšu izvirzīšanas, IZM rosina tai neraksturīgo funkciju – dotāciju brīvpusdienu nodrošināšanai – nodot pašvaldībām. Tādējādi tām paredzēto finansējumu gandrīz 20 miljonu apjomā 2020. gadā un turpmāk ik gadu varētu novirzīt IZM prioritāro pasākumu īstenošanai, tajā skaitā pedagogu algām,» skaidro IZM.

Ministrija atgādina, ka jau 2016. gada 31. maijā tai bija jāsagatavo priekšlikumi valdībā par brīvpusdienu nodošanu pašvaldību vai citas ministrijas pārziņā. Taču, tā kā šajā jautājumā netika panākta vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību, valdības dotais uzdevums IZM tika atzīts par aktualitāti zaudējušu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) uzskata: ja valsts nodod pašvaldībai funkciju, ir jāseko arī finansējumam. LLPA piekrīt tam, ka pašvaldības daudz efektīvāk sadalīs brīvpusdienām paredzēto naudu, turpinot apmaksāt pusdienas visiem pirmo četru klašu skolēniem vai arī tikai tiem bērniem, kuriem patiešām nepieciešams sociālais atbalsts. Piemēram, bērniem no daudzbērnu vai sociāli mazāk aizsargātām ģimenēm. Taču šādā gadījumā valstij ir jāuzņemas pirmsskolas pedagogu algu finansēšana. Šobrīd tiem pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem, darba samaksa tiek nodrošināta no pašvaldību budžeta. Tas nozīmē, ka atalgojuma lielumu ietekmē katras vietvaras finansiālās iespējas.

Rīgai jāmeklē seši miljoni

No Rīgas domes šāds IZM solis prasīs ap 6 miljoniem eiro, un šādu papildu summu pašvaldība nav ieplānojusi savā budžetā, teic Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, piebilstot, ka vispirms gan būtu jāsaņem šāds lēmums. Ja tā tiešām notiks, Rīgai vajadzēs meklēt šo naudu jau esošajos resursos vai tos pārdalīt. Patlaban galvaspilsētas skolās brīvpusdienas tiek nodrošinātas 1. līdz 12. klasēm. «Kā tas izskatīsies, ja pirmo četru klašu audzēkņiem par pusdienām būs jāmaksā, bet 5. klasē – ne. Tātad būs jāmeklē risinājums,» uzsver O. Burovs. Skolu direktori esot pieļāvuši iespēju, ka vidusskolēni varētu tikt izņemti no brīvpusdienu paketes. Viņi arī vērsuši uzmanību uz to, ka no pusdienām pāri paliek tik daudz, ka ar to varētu pabarot piecus zooloģiskos dārzus, tātad kaut kas īsti pareizi ar tām nav. Rīgas Hanzas vidusskolas direktors Valdis Lapiņš arī piekrīt tam, ka vidusskolēniem varētu nepiešķirt bezmaksas maltīti. Viena liela daļa no viņiem pēcpusdienās strādājot, dažs labs piebraucot pie skolas tādā auto, kāda nav nevienam pedagogam, un pusdienot garajā starpbrīdī dodas nevis uz skolas ēdamzāli, bet uz tuvējo kafejnīcu vai veikalu.

Jāsamazina būs brīvpusdienotāju skaits

Arī Ciblas novada izglītības iestādēs par velti tiek ēdināti visi audzēkņi. Ja IZM atteiksies no savas daļas, tas pašvaldībai prasīs papildu izdevumus. «Tie aizvien tikai aug un aug, piemēram, jāceļ pirmsskolas pedagogiem algas. Ja kāps minimālā alga vai tiks noteikts lielāks neapliekamais minimums – ver tikai pašvaldība maku vaļā! Bet kam galva par to sāp? Viss notiek tā, pēc principa – gan jau tiksiet kaut kā paši galā,» savu neapmierinātību neslēpj Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis. Vietvarām tiekot pārmests, ka tās tērējot nepārdomāti, bet ministrijas labāk lai paskatoties savā saimniecībā. Nereti tajās atrodas apslēpti miljoniem eiro, kad jāaizlāpa kāds steidzams robs. Kur lai pašvaldības tādus rod?

Situāciju par nelāgu nosauc Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers. Šobrīd novadā brīvpusdienas saņem arī skolēni no 5. līdz 7. klasei, kā arī piecgadīgie un sešgadīgie. Ja nāksies maksāt arī par pirmām četrām klasēm – diez vai to līdzšinējā apjomā pavilkt būs iespējams.

Ogres novadā šis jautājums nav cilāts, saka Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs. Patlaban tikai mazās lauku skolas pilnībā tiek nodrošinātas ar brīvpusdienām. Taču ne lielākās, kā Suntažos un Madlienā. Arī Ogres pilsētas skolās bezmaksas maltīti saņem tikai pirmo četru klašu audzēkņi. Kā būs tad, ja valsts šo naudu vairs nedos, atbildes vēl nav.

Pierīga kategoriski iebilst

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire kategoriski iebilst pret IZM ieceri. Brīvpusdienas skolēnam ir viens no sociālā atbalsta veidiem, ko brīvprātīgi ir uzņēmusies valsts. Ir nekorekti valsts atbildību un uzņemtās saistības pret vecākiem novelt uz pašvaldībām, jo šajā gadījumā finansiālo slogu sajutīs bērnu vecāki. Ķekavas novada situācijā tas skartu aptuveni 1200 vecākus. «Pašvaldība no valsts kā dotāciju brīvpusdienām 1. līdz 4. klašu skolēniem saņēma 280 000 eiro gadā. Un tā ir ievērojama summa, kuru valsts vēlas pārlikt uz Ķekavas novada pašvaldības pleciem. Jau šobrīd pašvaldība no sava budžeta ik gadu piešķir brīvpusdienām 250 000 eiro,» akcentē V. Baire. Šāda IZM iecere neesot apspriesta arī ar pašvaldībām, jo īpaši ar Pierīgas vietvarām, kur skolēnu skaits ar katru gadu strauji pieaug, un situācijā, kad pašvaldībām ir nogrieztas iespējas saņemt valsts aizdevumus, tai skaitā, arī izglītības infrastruktūras attīstībai un būvniecībai. Arī Ķekavas novada pašvaldība šobrīd gaida rindā uz aizdevuma saņemšanu trim izglītības projektiem, lai, tos īstenojot, ilgtermiņā varētu nodrošināt ar papildu vietām gandrīz 1300 bērnus.

Pašvaldības (%) papildus nodrošina brīvpusdienas (2018. gadā):

74% – 5. klasēm, 71% – 6. klasēm, 63% – 7. klasēm, 58% – 8. klasēm, 58% – 9. klasēm, bet 35% – no 10. līdz 12.klasei

Avots: IZM