Izskatot šā gada budžetu, sagaidāmi demogrāfijas ultimāti

Valdību veidojošo partiju sadarbības padome ķērusies klāt demogrāfijas tēmas apspriešanai. Vai tas nozīmē, ka, izskatot šā gada budžetu, būs jauni demogrāfijas ultimāti? Visticamāk, jā.

Pirmdien politiķi vērtēja iespēju realizēt valdības deklarācijas 103. punktu, kas paredz mazināt ienākumu nevienlīdzību vecumdienās, nosakot, ka apmaksātajā bērna kopšanas laikā valsts veic sociālās iemaksas vecāku pensiju kapitālā pilnā apmērā no visa bērnu pabalsta. Šīs izmaiņas sociālo iemaksu veikšanā par vecākiem bērna kopšanas atvaļinājumā tiek piedāvāts noteikt jau ar šā gada 1. jūliju, kas nenoliedzami prasīs papildu finansējumu.

Priekšlikuma autori ir Nacionālā apvienība, un, kā skaidro premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks, tās paredzēts veikt, lai bērnu vecākiem nodrošinātu atbilstošu pensijas apmēru. Politiķis atsaucas arī uz Eiropas Komisijas secināto, ka bērnu audzināšanas rezultātā sievietēm zūd pensiju priekšrocības, proti, laikā, kamēr sieviete (bērna kopšanas pabalstu gan var saņemt arī bērna tēvs – aut.) atrodas atvaļinājumā, valsts sociālās iemaksas veic tikai no nelielas ienākumu daļas. Sociālās iemaksas pašlaik bērna kopšanas laikā veic no 171 eiro.

Koalīcijas sanāksmē politiķi kopumā pozitīvi novērtēja šo ierosinājumu, taču tas ir jāskata kontekstā ar budžeta iespējām. Lai arī pirmdien diskutēts tikai par vienu – sociālo iemaksu jautājumu jaunajiem vecākiem, visticamāk, lemjot par budžetu, parādīsies vēl arī citi priekšlikumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Savukārt privātpersona Signe Groza iniciatīvu platformā manabalss.lv aicina iedzīvotājus parakstīties par grozījumiem likumā, kas nosaka maternitātes un paternitātes pabalsta aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību. Iniciatīvas iesniedzēja norāda, ka sievietei ir jārēķinās ar īslaicīgu darba nespēju saistībā ar bērna piedzimšanu, un šajā laikā sievietes parasti izmanto iespēju doties grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā. «Tomēr šo atvaļinājumu laikā sievietēm pieejamais maternitātes pabalsts pašlaik ir 80 procentu apmērā no pieprasītājas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas,» secina S. Groza. Kaut arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam sekojošo bērna kopšanas atvaļinājumu ir iespējams izņemt jebkuram no vecākiem, vairumā gadījumu to izņem sievietes, un arī šajā laikā pieejamais pabalsts ir vien 60 vai 43,75 procenti no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas atkarībā no izvēlētā pabalsta saņemšanas ilguma – līdz bērna gada vai pusotra gada vecuma sasniegšanai. Priekšlikums likuma izmaiņām ir šāds – vismaz uz vienu dienu sievietēm nodrošināt iespēju saņemt atvaļinājumu dzemdībām, kas būtu apmaksāts 100 procentu apmērā. Vairums Eiropas Savienības dalībvalstu gan maternitātes, gan paternitātes pabalstus izmaksā 100 procentu apmērā, tajā skaitā arī Lietuva un Igaunija. Attiecībā uz maternitātes pabalstu šīs izmaiņas ir fundamentāli vajadzīgas. «Periodi, kādos šāds pabalsta apmērs daudzās valstīs ir pieejams, mēdz atšķirties un par to arī Latvijā iespējams lemt. Jebkurā gadījumā uzskatu, ka absolūtais minimums, kas sievietei kaut tīri simboliski pienāktos, tomēr ir vismaz viena 100 procentu apmaksāta atvaļinājuma diena dzemdībām,» saka S. Groza. Pašlaik maternitātes un paternitātes pabalstus piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējais pabalsta apmērs šogad janvārī bija virs 1700 eiro, bet jāņem vērā, ka to maksā par diviem mēnešiem.