Ja Bordāns atkāpsies no priekšvēlēšanu solījumiem, var tikt rosināta krimināllieta par krāpšanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu uzticējis Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Ministru prezidenta amata kandidātam Jānim Bordānam, kurš jau nākamajā dienā nāca klajā ar atklāsmi, ka premjera nominācija pavērusi JKP ceļu uz būtiskāku ietekmi valdībā. Pēc viņa domām, premjera nominācija dod pamatu partijai būt ar lielākām ambīcijām un pretendēt uz amatiem, kurus sākotnēji partija piedāvāja citiem politiskajiem spēkiem. JKP cīņā par varu un amatu dalīšanu ēnā palikuši partijas priekšvēlēšanu solījumi, no kuriem “konservatīvie” pa klusam cenšas atkāpties, tādējādi draudot radīt precedentu Latvijas politikas vēsturē – vēlētāju rosinātu tiesas procesu par krāpšanu.

Jau pirms vēlēšanām tieši Jaunā konservatīvā partija solījusi vērienīgas reformas jeb burtiskā nozīmē – pārņemt varu visā Latvijā. Partijas plāns paredz jūtami mazināt mazo algu un pensiju nodokļu slogu, samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu un apvienot visas tiesībsargājošās iestādes vienā. JKP rīcības plāns jau no nākamā – 2019. gada – paredz, ka minimālā alga būs 500 eiro mēnesī, neapliekamais minimums algai arī 500 eiro mēnesī un neapliekamais minimums pensijai – 500 eiro mēnesī. Papildus tam, JKP sola ieviest minimālo pensiju vismaz 200 eiro apmērā, kas pašlaik ir zem 100 eiro līmeņa.

Papildus, lai risinātu demogrāfisko situāciju un motivētu iedzīvotājus strādāt, dzīvot un audzināt bērnus Latvijā, JKP “Rīcības plāns – 500!” paredz ievērojami palielināt ģimenēm valsts pabalstus: sākot no 50 eiro par vienu bērnu (pašlaik – 11 eiro), 50+100 eiro par diviem bērniem (pašlaik 33 eiro) un līdz 300 eiro trīs bērnu ģimenei (pašlaik – 67 eiro). Pēc Bordāna sacītā, to visu ir iespējams sasniegt jau ar nākošo – 2019. gadu, lai gan ikviens reāli domājošs cilvēks saprot, ka šos solījumus tikpat kā nebūs iespējams izpildīt pāris mēnešos un viena budžeta ietvaros. Iespējams, arī JKP daļēji to apzinās, tāpēc steidz atkāpties no saviem solījumiem un vairs nerunā par astoņām ministrijām un negrasās apvienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Drošības policiju un Satversmes aizsardzības biroju.

Taču, ja izrādīsies, ka JKP savus vēlētājus būs nežēlīgi mānījuši ar saviem priekšvēlēšanu solījumiem, bet tagad, nokļūstot pie varas, atteiksies no tiem – tas varētu radīt pirmo precedentu ar tiesas procesu Latvijas politikā, jo skaidrs, ka vēlētāji to nepiedos. Ja izrādīsies, ka materiālu labumu – ērta krēsla Saeimā un valsts garantētas iztikas – iegūšanai Bordāns un Co ir apzināti maldinājuši vēlētājus, saskaņā ar likumu, par šādu blēdību pienākas sods – skat. Krimināllikuma 177. panta 2. punktu – “Par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.”

Lai gan neviens no politiķiem līdz šim nav reāli notiesāts par solījumu nepildīšanu, taču diez vai pirms tam arī būsiet dzirdējuši tik nereālus solījumus no kāda cita. Turklāt, Valsts prezidents, sniedzot mandātu Bordānam izveidot valdību, ir devis viņam pilnīgi visas iespējas izveidot tādu valdību, kur tiek izpildīti visi viņa priekšvēlēšanu solījumi.

Tātad – visi kopā gaidām 1. janvāri, kad katram mums būs gan vairāk naudas maciņā, gan arī, tēlaini raksturojot JKP solījumus, visapkārt plūdīs piena upes ķīseļa krastos. Taču, ja tā nenotiks un JKP ar saviem koalīcijas partneriem no šiem solījumiem atteiksies, – raudzīsim, kā tos saukt pie atbildības ar visu likuma bardzību.

Foto: F64