Ja līdz EP vēlēšanām neizdosies ieviest jauno sistēmu, var nākties atgriezties pie 1990. gadu scenārija

Aktivitāte Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās parasti ir zema. Lielāku iedzīvotāju interesi varētu piesaistīt, piemēram, ar Saeimas atlaišanas referendumu. Šonedēļ Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) saņemti septiņi iesniegumi par parlamenta atbrīvošanu. Pieteicējiem jāsavāc 150 000 parakstu. Tad CVK būtu trīs mēnešu laikā jārīko balsojums. Teorētiski vēlēšanas un referendums varētu notikt vienlaicīgi. Taču šobrīd tam ir tehniski ierobežojumi, jo topošā elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra sistēma paredzēta tikai EP vēlēšanām.

Pagājušā gada nogalē Centrālo vēlēšanu komisiju satricināja skandāls. Vairāki komisijas darbinieki, arī priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, nonāca KNAB redzeslokā. KNAB uzskatīja ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanu organizēšanā valstij varētu būt izkrāpti 40 000 eiro. Izmeklēšana joprojām turpinās.

CVK ilgstoši cietis nepietiekamā finansējuma dēļ. Politiskās neatkarības nodrošināšanai komisija nav pakļauta ne Saeimai, ne valdībai. Tā ir pilnīgi autonoma un valdībā neviens to nepārstāv. Skaļā skandāla un gadiem ilgstošo problēmu dēļ premjers Krišjānis Kariņš (JV) izdeva kārtējo rezolūciju Tieslietu ministrijai pārskatīt, vai nav nepieciešams komisiju iekļaut kādas ministrijas sastāvā. Ministrija secināja, ka tā nevajag darīt.

“Mums ir ārkārtīgi svarīgi, ka vēlētājs mums var uzticēties kā iestādei; ka šeit notiek viss attiecīgi tā kā tam ir jābūt, procesi ir pareizi un redzami, līdz ar to tai uzticībai ir jābūt. Mēs gan kā Centrālā vēlēšanu komisija, gan es savā personā esmu uzsvērusi, cik svarīgi mums ir būt politiski neatkarīgiem, lai vēlētājam nav nedz mazāko šaubu, ka te nav nekāda, teiksim, ietekme,” sacīja CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Akūtākais jautājums dienaskārtībā ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas nākamā gada vasarā. Jau iepriekšējā CVK vadītāja norādīja, ka resursu trūkuma dēļ komisija ir atkarīga no privātiem uzņēmējiem IT sistēmu nodrošināšanā. Saeima uzdeva meklēt risinājumus, lai to darītu valsts, bet papildus resursus tam nepiešķīra.

Saeimas priekšsēdētāja, bijusī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS) norādīja: “Ziniet, es pateikšu tā. Ņemot vērā, visus procesus, kas ir bijuši – tā tiesvedība un arī ar “SOAAR” -, uzlika tādu tā kā zīmogu. Skaidrs, ka tie digitālie risinājumi bija jāmeklē. Mums vispār bija ilgas diskusijas par to, kas vispār varētu uzņemties. Tad tā kā viena ministrija skatījās, otra ministrija skatījās… Rezultātā mēs uzdevām valsts kancelejai, lai viņa sasēdina ministrijas pie galda un arī savā starpā izrunā.”

Lai jūnijā plānotajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās iedzīvotāji varētu brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni, valsts veido elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru. Pieredzes šādas sistēmas izstrādē trūkst, jo ilgstoši to darīja privāts uzņēmējs. Ja līdz vēlēšanām to neizdosies ieviest, visticamāk, atgriezīsimies pie 1990. gadu scenārija, kad balsot varēja tikai konkrētā iecirknī.

Atbildību par vēlēšanu IT sistēmu nodrošināšanu nevēlējās uzņemties neviena iestāde. Galu galā šogad vasarā pieņemts lēmums, ka tas būs jādara divām ministrijām – iekšlietu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības. No iekšlietu resora atbildība par vēlēšanām uzlikta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, VARAM pusē – Valsts reģionālās attīstības aģentūrai.

Ņemot vērā, ka ilgstoši par vēlēšanu tehnisko norisi bija atbildīgs viens privāts uzņēmējs, valsts iestādēm trūkst pieredzes šādu sistēmu veidošanā. Katrām vēlēšanām tika veidots savs modulis. Tas nozīmē, ka vēlētāju reģistra sistēma, kuru izmantoja, piemēram, 2021.gada pašvaldību vēlēšanās nav tā pati, kuru izmantoja pērnā gada Saeimas vēlēšanās.

Saulīte pauda: “Kādreiz laikam ir jānotiek tā, kā viena mana kolēģe teica, vilcienam ir jāieskrien sienā. [] Es ceru, ka tas ir visiem devis sajūtu, ka mēs nekad tur vairs nevēlamies atgriezties. Proti, ir jādara viss, lai ne vien situāciju labotu, bet veidotu kvalitatīvu nākotnē. Kas, protams, ietver arī pilnīgu pārskatu uz vēlēšanu sistēmām kā tādām – ko mēs varam uzlabot, ko varam padarīt vienkāršāku, kā mēs varam vienādot sistēmas, jo kā jūs sakāt līdz šim viss ir bijis tiešām sadrumstalots.”

Sistēmas izstrādāšana var aizņemt pat pusotru gadu. Gada sākumā CVK brīdināja, ka līdz 2024. gada vēlēšanām to var nepagūt. Arī “CERT” brīdinājis, ka sistēmas drošība jātestē vismaz pusgadu.

Vēlēšanu IT pakalpojumus gadiem ilgi nodrošinājusi firma “SOAAR”. Tagad tā nonākusi KNAB redzeslokā. “SOAAR” būtu gatavi piedalīties arī nodrošināt sistēmu Eiropas Parlamenta vēlēšanām. KNAB izmeklēšana uzņēmumam neliedz piedalīties iepirkumā, bet visdrīzāk to izslēgtu reputācijas risku dēļ.

Mieriņa pauda: “Jā, “SOAAR”, droši vien arī zināt, ka “SOAAR” ir iesniedzis arī mums visiem deputātiem vēstuli, ar kuru viņi brīdina, ka viņi neļauj izmantot savu intelektuālo īpašumu un ka viņi vērsīsies tiesā, ņemot vērā, ka nav veikta pilna apmaksa.”

CVK vēl nav samaksājis visu summu “SOAAR” par Saeimas vēlēšanu rīkošanu 2022.gadā. Komisijas vadītāja norāda, ka samaksas jautājums ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārziņā. Pārvaldes priekšniece Maira Roze skaidro, ka uzņēmumam nav sanmaksāts, jo līdztekus KNAB izmeklēšanai, Iekšējās drošības birojs veic pārbaudi arī par dažiem PMLP darbiniekiem.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze pauda: “Diemžēl, ievērojot kriminālprocesa likumu, ka tie darbinieki, kuri varēja pieņemt šo produktu, vairs nevarēja to izdarīt. Tas nozīmēja, ka mums bija nepieciešams process, lai mēs pārliecinātos, tie, kas ar šo nav bijuši saistīti, tajā skaitā es to varētu parakstīt, bija vajadzīgs ārējais audits. Līdz ārējam auditam arī bija jāsagatavojas, jo nevar pateikt: “Klau, atnāciet un noauditējiet!” Nē, ir nepieciešams process.”

Par jaunā elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izstrādi šobrīd atbildīga PMLP. Arī viņi IT sistēmu neveidos paši, bet piesaistīs ārpakalpojumus. Cik sistēma maksās, Maira Roze neizpauž, jo pārrunas ar uzņēmējiem vēl ir procesā. Jaunā sistēma būšot gatava februārī. Tā nebūs labāka par iepriekšējām, jo arī būs pielāgota tikai šīm vienām vēlēšanām.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze norādīja: “Šobrīd mūsu rīcībā ir pašvaldību vēlēšanu pamatbāze. [..] Šajā procesā, mēs informējām, ka mums ir šāda bāze, bet mēs neizslēdzām arī jauna pilnīgi cita produkta radīšanu. Te varēja būt dažādi šie varianti. [..] (NP: Tas ir valsts, paša PMLP veidots modulis vai iepriekšējā privātā uzņēmēja “SOAAR” veidotais?) Šis ir iepriekšējais izpildītājs, jā. Šis modulis ir pieņemts mūsu rīcībā, tā kā mēs varam to nākamajam izstrādātājam dot ar to strādāt.”

Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām atbildība par vēlētāju reģistra uzturēšanu pāries VARAM pakļautībā esošās Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā. Tas atrisinās ilgstošās debates, kam jāatbild par vēlēšanu IT risinājumiem. Aģentūrai ir lieli plāni – tā grasās izveidot vienotu sistēmu, kuru varēs izmantot visām vēlēšanām un referendumiem.

“Būtu ļoti vēlams to sistēmu arī adaptēt vietējo pašvaldību referendumu vajadzībām, un tad tur ir svarīgi, lai vairāki procesi strādātu paralēli. Pašlaik tā sistēma nav spējīga apkalpot vairākus procesus paralēli, piemēram, ja notiktu referendums un tajā pašā laikā notiktu vēlēšanas, vai arī ja notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas un nu pašvaldības ārkārtas vēlēšanas, kas arī ir viena no opcijām. Nu tad tā sistēma divus paralēli nevar apkalpot. Tā ka arī funkcionalitāte prasa ļoti nopietnus uzlabojumus. Turklāt visu laiku nepieciešams sekot līdzi tam drošības līmenim un arī tur nepieciešami būtiski uzlabojumi,” sacīja VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs.

“Ja mēs paskatāmies uz dažām iepriekšējām vēlēšanām, tad man jāsaka, ka brīnums, ka viņas vispār Latvijā ir notikušas. [..] Kopš tā brīža es teiktu, ka ir noticis progress, tādā ziņā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir uzņēmusies šo jautājumu sakārtot, pārņemot elektroniskās vēlēšanu sistēmas savā atbildībā. Tas ir ļoti labi. Tā problēma ir tāda, ka tas notiks tikai pēc gada, kad šīs sistēmas tik reāli sāktas programmēt un veidot atbilstoši labākajiem principiem, pārraudzības principiem nekā tas ir bijis iepriekš. Šobrīd sistēmu nav, kas, protams, apgrūtina jebkādu referendumu vai vēlēšanu norisi valstī,” pauda Domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Eksperte ir pārliecināta, ka valsts iestādēm, vajadzētu apzināt savas spējas un gatavoties arī scenārijam, ka vēlēšanu IT sistēmu neizdodas izveidot laikus. Tad varētu būt jāatgriežas pie 90. gadu scenārija, kad balsot varēja tikai konkrētā iecirknī. PMLP apliecina, ka vajadzības gadījumā šādam scenārijam ir gatava.

“Ja mēs visu laiku runājam par to, ka visiem ir ļoti skumji, ka aktivitāte ir arvien mazāka un mazāka, mums vajadzētu šeit darītu visu, lai tā aktivitāte ir lielāka. Un skaidrs, ja tas viss ir sarežģīti un mums vajadzētu konkrētā iecirknī balsot, tad nav ko brīnīties, ka cilvēki arī neiet balsot,” sacīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

2024. gadam Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei piešķirti vairāk nekā 300 000 eiro. Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra sistēmas uzturēšanai iestāde valdībai prasījusi vēl papildus miljonu.

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro