Jaunā Vienotība: Pastāvēs, kas pārvērtīsies?
Partiju apvienība Jaunā Vienotība 13. Saeimas vēlēšanās startēs līdz šim Latvijas politikā, šķiet, nepiedzīvotā izkārtojumā. Tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri, kuram vēl pirms mēneša tika atvēlēts pirmais numurs Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā, šo pozīciju atdevis Inesei Lībiņai-Egnerei, bet pats ieņems pēdējo vietu sarakstā. Par spīti aizdomām par iekšējo intrigu ietekmi uz sarakstu veidošanu, politiķi dievojas, ka visu dara valsts un partijas labā.
Par to, ka pirmais numurs Vidzemes sarakstā tiks H. Abu Meri, viņš pats, uzsvērdams, ka šī pozīcija Saeimas frakcijas priekšsēdētājam ir tikai pašsaprotama, žurnālistus informēja maija pēdējās dienās. Taču mēnesi cenšoties izveidot tādus sarakstus, kas apmierinātu gan Vienotības, gan apvienību veidojošās piecas partijas politiķus, organizācija bija spiesta savus plānus mainīt.
Oficiālais Jaunās Vienotības viedoklis vēsta, ka H. Abu Meri, labprātīgi uzņemoties saraksta noslēdzēja lomu, kas ievērojami ietekmē kandidāta izredzes tapt ievēlētam, vēlējies parādīt kolēģiem, ka uztver partiju kā vienotu organismu, kurā visi ir vienlīdzīgi un nav ne pirmo, ne pēdējo.
Jaunās Vienotības valdes priekšsēdētājs un premjerministra amata kandidāts Krišjānis Kariņš Vidzemes sarakstu salīdzina ar vilcienu, kura abos galos ir pa lokomotīvei, kas, veicot atšķirīgas funkcijas – viena velk, otra stumj -, darbojas viena mērķa vārdā. Savukārt I. Lībiņa-Egnere stāstīja, ka nekad nav tiekusies pēc pirmajiem numuriem vai vieglākas dzīves. Viņa labprātāk būtu slēpusies aiz kāda vīrieša platās muguras otrajā pozīcijā, bet pirmo numuru Vidzemē pieņēmusi partijas dēļ.
Neoficiāla informācija gan liecina, ka līdz šim Kurzemes vēlēšanu apgabalā kandidējušās I. Lībiņas-Egneres un H. Abu Meri rokādei ir krietni vienkāršāks skaidrojums.
Proti, Jaunajai Vienotībai pašlaik ir zemākie reitingi pēdējā gada laikā, un tas liek izdarīt loģisku secinājumu, ka sarūk arī ievēlamo Jaunās Vienotības deputātu skaits, bet iepriekšējā pieredze (ar dažiem netipiskiem izņēmumiem) liecina, ka vēlēšanu sarakstu galvgalī esošajiem ir lielākas izredzes tapt ievēlētiem. Tādēļ I. Lībiņa-Egnere, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča atbalstīta, paģērējusi sev pozīciju tādā vēlēšanu apgabalā, kurā viņas ievēlēšanai ir augstākā iespējamība. Turklāt sarakstu veidošanas sarunās doti gana tieši mājieni, ka Jaunā Vienotība var zaudēt gan politiski vērtīgo E. Rinkēviču, gan I. Lībiņu-Egneri. Ņemot vērā, ka nedrošās pozīcijās esošā partija nevar atļauties zaudēt Rīgā ļoti populāro ministru, H. Abu Meri nācies piekāpties, vienlaikus dodot savdabīgu protesta signālu. Rezultātā E. Rinkēvičs būs pirmais numurs Rīgas sarakstā, bet I. Lībiņa-Egnere – Vidzemes. Vēsturiski abi šie apgabali Vienotībai bijuši visuzticīgākie.
Arī vēsturē rodami notikumi, kuri var tikt uztverti kā I. Lībiņas-Egneres teiktā apgāzoši. Tālajā 2012. gadā, kad pie dzīvības vēl bija Reformu partija, ar kuras palīdzību I. Lībiņa-Egnere nonāca Saeimā, politiķe ar tagad Saskaņas rindās esošā Vjačeslava Dombrovska palīdzību apgāja Saeimas prezidijā ievēlēto Ingu Biti, panākot, ka bez nule meitiņu pasaulē laidušās I. Bites iesnieguma viņa tiek atsaukta no prezidija, bet viņas vietā ievēlēta I. Lībiņa-Egnere.
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka Jaunā Vienotība nav pārliecināta par H. Abu Meri spēju mobilizēt vēlētāju, jo organizācijas apkopotā informācija liecina, ka viņa vērtējums vēlētāju vidū ir strīdīgs. Šis fakts rokādi padarīja nedaudz nesāpīgāku.
Jaunā Vienotība vienojusies par sarakstu līderiem arī pārējos vēlēšanu apgabalos. Tā Kurzemē organizācijas līderis būs ekonomikas ministrs un partijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, Latgalē Latgales partijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, bet Zemgalē labklājības ministrs Jānis Reirs. Potenciālo ministru saraksts gan partijai vēl nav tapis. Ir zināms, ka K. Kariņš, neriskējot ar Eiropas Parlamenta deputāta mandātu, gatavs uzņemties premjerministra amata pienākumus, bet I. Lībiņa-Egnere – tieslietu ministra. Jaunās Vienotības vadītājs arī uzskata, ka amatu varētu saglabāt izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, taču lēmums par viņu vēl neesot pieņemts.