Jauns apgrūtinājums skaidras naudas lietošanā

No 1. jūlija skaidras naudas lietošanai Latvijā stājas spēkā jauns ierobežojums. Pārvadājot vairāk nekā 9999,99 eiro, nauda uz valsts robežas jādeklarē. Tātad ne tikai iebraucot un izbraucot no Eiropas Savienības, bet arī uz iekšējām robežām ar Lietuvu un Igauniju. Šis ir kārtējais apliecinājums valdības vēlmei kontrolēt katru eiro iedzīvotāju makos un vislabāk – nemaz neizlaist tos no komercbanku digitālajiem apskāvieniem.

Sarunu festivālā Lampa šajās brīvdienās Latvijas Banka organizē diskusiju Vai ir dzīve bez skaidras naudas?. Pasākuma pieteikumā teikts: «Arī Latvijā bezskaidras naudas popularitāte aug, iedzīvotāji šādi apmaksā lielāko daļu savu pirkumu. Taču cilvēki arī šeit uzdod visā pasaulē aktuālus jautājumus – vai paliksim pavisam bez skaidras naudas, vai iestāsies pilnīga maksājumu kontrole, vai daļa ļaužu nepaliks bez iespējas norēķināties?» Un lielā atbilde ir zināma, vēl pirms saruna notikusi – bez skaidras naudas dzīve nav iespējama. Vismaz pārskatāmā periodā – nē.

Skaidra nauda ir iedzīvotāju drošības garants. Tāpēc arī Latvijas Banka paredz nākotni abiem norēķinu veidiem. Bezskaidrai naudai, jo tā sniedz tehnoloģiskas ērtības zagļu drošiem norēķiniem, bet vienlaikus apgrūtina ekonomisko noziegumu veikšanu. Skaidrai naudai, jo par to bankām nav jāmaksā komisijas maksa, to neietekmē tehnoloģiskas avārijas. To arī nevar tik vienkārši nacionalizēt. Jāatgādina, ka ABLV bank pašlaik ir iesaldēti 2,4 miljardi eiro un īpašnieki pie tiem netiek, jo uzraugošās institūcijas jau gadu nevar vienoties ar šīs Latvijas komercbankas slēgšanas neoficiālo ierosinātāju, ASV Finanšu ministriju, kā klienti sašķirojami labajos un sliktajos. Tātad skaidra nauda ir vairāk pasargāta no banku likstām, neatkarīgi no tā, kas tās izraisa – finanšu avantūrisms vai valstu politika.

Latvijas Banka, kas nodrošina naudas apriti valstī un ir finanšu sistēmas mugurkauls, atzīst, ka «skaidrā nauda bija, ir un būs» un tas ir ne tikai pieraduma un ērtības, bet arī drošības jautājums. Kā paskaidro Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks – būtu riskanti paļauties tikai uz vienu naudas veidu. Tāpat kā citās jomās, arī šeit nepieciešama diversifikācija. Pat Skandināvijas valstis, kur norēķini notiek pamatā bezskaidrā naudā, nesteidzas atteikties no skaidrās naudas, jo apzinās drošības aspektus.

Riski jādiversificē

Latvija atrodas pie jūras, un dažkārt vētras rada elektrības traucējumus, kas savukārt izraisa traucējumus norēķinos. Nav elektrības, nedarbojas internets, nevar veikt pārskaitījumus, veikalos nestrādā norēķinu termināļi. No šīs cēloņsakarību ķēdes izriet arī Latvijas Bankas ieteikums: «Jārīkojas saprātīgi, un tas nozīmē, ka pie rokas jātur gan saprātīga apjoma skaidrā nauda (pārāk daudz gan nevajadzētu ārpus seifiem u.tml. drošības instrumentiem glabāt vai nēsāt sev līdzi, lai nekļūtu par nozieguma upuri), gan norēķinu karte, bet labāk – pat vairākas dažādu banku norēķinu kartes.»

Spītējot radikālu finanšu tehnologu pareģojumiem par drīzu skaidrās naudas izzušanu, objektīvie dati rāda, ka skaidrās naudas apjoms Eiropas Savienībā tikai pieaug. 2019. gada februārī eiro zonas centrālās bankas bija emitējušas banknotes 1,2 triljonu eiro vērtībā un monētas 28,8 miljardu eiro vērtībā. Tas ir aptuveni pusotru reizi vairāk nekā pirms desmit gadiem. Vidēji eiro zonā skaidrā naudā tiek veikti gandrīz 79% pirkumu, bet skaidrās naudas īpatsvars pirkumos kopumā ir gandrīz 54%. Latvijā, saskaņā ar kompānijas Latvijas fakti pētījumu, proporcija ir par labu bezskaidrajiem norēķiniem. Viens Latvijas iedzīvotājs nedēļā 63% maksājumu veic ar karti vai pārskaitījumu un 37% skaidrā naudā. Pilsētniekiem bezskaidrie norēķini ir pieejamāki un ērtāki. Laukos vienkāršāk norēķināties skaidrā naudā. Veikalnieki to redz vislabāk.

Vecīši tikai skaidrā

Gunta Ķirule strādā Vidzemē četru veikaliņu tīklā par sagādnieci, inkasenti, krāvēju un šoferi vienā personā. Pēdējā lielajā vētrā, kad pārtrūka elektropiegāde, Ainažos lielā konkurentu bode darbu pārtraukusi, jo kodu lasītāji nestrādāja. Tikmēr Rozēnos tirgošanās arī sveču un lukturu gaismā turpinājās. Taču ir vēl viens arguments par labu skaidrai naudai – laukos mīt procentuāli liels skaits vecu cilvēku, un vairums ne no maksājumu kartēm ko saprot, ne paroles un kodus spēj atcerēties, nemaz nerunājot par tik komplicētu tehnoloģiju kā kodu kalkulatoru un viedtālruņu lietošanu. Viņi brauc uz pastu pēc pensijas un tālāk visu pērk par skaidru naudu. Tātad vismaz šīs paaudzes laikā liela daļa iedzīvotāju bezskaidros norēķinus nelietos.

Neraugoties uz neapstrīdamām priekšrocībām un pilnīgi likumīgu pastāvēšanu, skaidrās naudas norēķini pēdējo gadu laikā tomēr sistemātiski tiek diskreditēti. Tas saistīts gan ar banku vēlmi gūt peļņu, gan valdību vēlmi kontrolēt iedzīvotājus – lai visi samaksātu nodokļus, gan starptautiskajiem centieniem apkarot globālo noziedzību un terorisma finansēšanu. Pēdējais arguments tiek piesaukts gan vietā, gan nevietā.

Ir nauda, ir aizdomas

Valdības neseno mēģinājumu aizliegt mašīnu iegādi skaidrā naudā Saeima izbrāķēja. Skaidrai naudai palika spēkā vecais limits līdz 7200 eiro. Taču jaunievedums likumos ir pienākums deklarēt skaidru naudu, iebraucot un izbraucot no Latvijas, ja summa ir vismaz 10 000 eiro. Tātad liela nauda jāuzrāda, vienalga, vai brauc mājās no darba Īrijā, vai uz Vāciju pirkt mašīnu. Valsts ieņēmumu dienests tagad uz Igaunijas un Lietuvas robežas ar Latviju drīkst pārbaudīt visus braucējus pēc kārtas, tomēr tā gluži nenotikšot. Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš skaidro: «Mēs pārbaudīsim tikai tās personas, par kurām mums būs droša informācija, ka tās varētu nelegāli pārvadāt lielas naudas summas, tas ir, vismaz 10 000 eiro, kas, iespējams, ir iegūti noziedzīgā veidā vai arī paredzēti nelegāliem mērķiem, piemēram, «aplokšņu» algu izmaksai.» Tātad godīgu cilvēku nauda VID neinteresē, bet ar nosacījumu, ka godīgiem cilvēkiem naudas ir maz.