JKP vadība uzšķauda savam ētikas kodeksam

Jaunā konservatīvā partija (JKP) kopš sākta gala ir pozicionējusies kā viskvēlākā cīnītāja pret korupciju, par demokrātiju, tiesiskumu un visādām tādām vērtībām. Bēda tikai, ka savā praktiskā darba ikdienā partija šīm vērtībām spļauj virsū.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajā Tieslietu ministrijā bez konkursa darbā pieņemta partijas reklāmas speciāliste, norādījis laikraksts “Diena”.

JKP biedre Hildegarde Graumane Tieslietu ministrijā sāka strādāt 27. aprīlī. Viņa aizstāj sabiedrisko attiecību speciālisti, kura devusies bērna kopšanas atvaļinājumā. Konkurss uz vakanto vietu neesot rīkots tāpēc, ka darbinieku vajadzējis atrast ātri.

Graumani pieteikties uzaicinājis tieslietu ministrs un viņas partijas biedrs Jānis Bordāns.

Pat pati Graumane atzīst, ka diez kas nav.

“Jā, es domāju, ka tas rada ļoti nelabu ēnu. Es zinu, ka uz šo amatu bija pieteikušies divi cilvēki, tajā skaitā es. Es uzskatu, ka esmu ļoti labs speciālists, un, iespējams, es vienkārši biju spēcīgāka par otru pretendentu. Šis darbs nenoliedzami ir iegūts pilnīgi legāli,” komentēja Graumane.

To, cik tur kas ir legāli, vajadzētu spriest Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), pie viena, noskaidrojot, vai Graumane ministrijā tiešām strādājusi ministrijas darbu, vai tikai saņēmusi tur algu par partijas reklamēšanas pasākumiem. Partijas un valsts kabata nav gluži viens un tas pats, taču tieslietu ministrs laikam atšķirību nesaskata un pauž, ka neko sliktu tur neredz.

Bordānistiem šķiet, ka pietiks, ja Graumanes lietā būs tīri papīri un KNAB neko nelikumīgu nepierādīs, taču krimināltiesiskie aspekti te nav gluži viss. Pati JKP savā programmā ir paudusi savdabīgu tēzi: “Tiesiskums mūsu izpratnē nozīmē to, ka, piemērojot likumus, nevar vadīties vien pēc likuma burta – ir jāatceras par likuma garu.” Tad, lūk, šis ir tieši tas gadījums, kad, pat ja pie burtiem nevarēs piesieties, gars paliks saskābis. JKP darbības ir klajā pretrunā ar elementārām ētikas normām un vērtībām. Jo īpaši tāpēc, ka JKP televīzijas diskusijās ar putām uz lūpām un pārbolītām acīm klaigā par koruptantiem, kas esot visapkārt, bet sevi definē kā drosmīgu un gudru. Partija kā augstlēcēja ir pacēlusi latiņu divarpus metru augstumā, taču nemaz nelec tai pāri – izskrien pa apakšu un gavilē kā uzvarētāja, gaidot, kad tai pasniegs kausu un ziedu klēpjus.

Francijā vairākus gadus gāja vaļā šaušalīgs skandāls par to, ka Francijas labējās partijas „Nacionālā fronte” līdere un Eiropas Parlamenta deputāte Marina Lepēna tērējusi Eiropas Parlamenta naudu, uzturot partijas biroju Parīzē un izlietojot to biroja vadītājas un politiķes tuvas draudzenes Katerīnas Grisetes algai.

Starp Grisetes un Graumanes gadījumiem nevar atrast divas atšķirības – atšķirība varbūt ir tikai summās.

Kad atklājās, ka “Rīgas satiksmē” par konsultantiem nodarbināti ar galvaspilsētas valdošā tandēma partijām saistīti cilvēki, tieši JKP politiķi uzmetās par galvenajiem bļāvējiem. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, uzklausot tiesībsargājošās iestādes par progresu tā dēvētajās Rīgas domes konsultantu lietās, deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) uzstājīgi tirdīja policiju, kāpēc tā vēl nav konsultantus saslēgusi rokudzelžos.

Bet, kad pašas JKP kolhozā ir akurāt tāds pats gadījums, ieslēdzas dubultstandarti un JKP neko sliktu vairs neredz. Pat tik daudz nevīžo, kā uztaisīt kaut vai formālu konkursu, lai gan uzvarētājs jau tāpat būtu zināms…

Līdzīgā veidā bezkompromisu bezkaunības spēks darbojas arī Ķekavas novadā. Bezpartejiskais pašvaldības deputāts Gatis Līcis bija ierosinājis ieviest brīvpusdienas pamatskolas bērniem. Novads ir viens no retajiem, kas to nav izdarījis. Turklāt Ķekava ir bagāta pašvaldība. Taču tur pie varas ir JKP, kas priekšlikumu noraidīja, aizbildinoties ar naudas trūkumu budžetā. Šī pati tik taupīgā partija bērniem naudu noskauda, bet izveidoja divas amatu vietas domē saviem partijas cilvēkiem, kas novada makam izmaksās daudzus tūkstošus eiro. Protams, tur atkal neviens jaunkonservatīvists neko sliktu nesaskata.

JKP nav necik plaši pārstāvēta pašvaldībās, bet jau tajās vietās, kur tā ir tikusi pie varas, var redzēt tās darbības stilu – liekulība, baļķa neredzēšana savā acī.

Var paredzēt, ka līdzīgā garā JKP darbosies arī, ja pēc Rīgas domes vēlēšanām tiks pie varas galvaspilsētā.

Jebkurā gadījumā JKP vadība neievēro partijas ētikas kodeksu (tas apskatāms šeit), kas nosaka: “Veicot ar partijas darbību saistītos pienākumus, Biedrs ievēro Ētikas kodeksa prasības interešu konflikta novēršanai. Interešu konflikts ir situācija, kurā Biedram, pildot amata un ar partiju saistītos pienākumus, jāpieņem lēmumi vai jāpiedalās to pieņemšanā, vai jāveic citas ar minēto pienākumu izpildi saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt Biedra privātās mantiskās / ekonomiskās intereses.

Biedrs nedrīkst izmantot savu profesionālo, publisko, politisko stāvokli privāta ekonomiska labuma gūšanai.

Biedrs atsakās no tādu amata pienākumu veikšanas vai amatu savienošanas, kas ētisku apsvērumu dēļ radītu šaubas par Biedra darbību vai rīcības objektivitāti un neitralitāti. Ja radies interešu konflikts, Biedrs informē kompetentās partijas struktūras un atsakās no amata pienākuma veikšanas, kas ir pretrunā ar JKP ētikas principiem.

Ar partijas darbību saistīto pienākumu veikšanā Biedrs izvairās no iesaistes jebkura veida koruptīvajās darbībās vai – kļūt par trešo personu koruptīvo darbību objektu. Par pamatotām aizdomām par šādām darbībām Biedrs, nekavējoties, informē JKP kompetentās struktūras.”