Jurašs izvairās skaidrot savu rīcību par labu “PNB bankai”
Nesen medijos parādījās ziņas, ka Saeimas deputātam Jurim Jurašam (JKP) piederošā juridisko konsultāciju uzņēmuma “Immunitas” lielākais klients līdz šim bijis “PNB bankas” īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs, no kura “Immunitas” četru gadu laikā saņēma vairāk nekā 130 tūkstošus eiro, bet Juraša sievas advokātu birojs “Berezins un Juraša”– 350 tūkstošus. LTV raidījums “de facto” izpētījis, ka Jurašs varētu būt izmantojis savus kontaktus drošības iestādēs, lai piegādātu informāciju Guseļņikovam. Pats Jurašs, neskatoties uz savas Jaunās konservatīvās partijas skaļi deklarētājiem atklātības un godīguma principiem, izvairīgi komentē, tieši kādus pakalpojumus sniedzis “PNB bankai”.
LTV raidījums “de facto” svētdien ziņoja, ka “PNB bankas” īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs caur bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku Juri Jurašu varētu būt ieguvis informāciju no valsts drošības iestādēm. Īsi pirms prasības iesniegšanas 2017. gada nogalē Guseļņikova banka bija nolīgusi politiķim Jurim Jurašam piederošu uzņēmumu “Immunitas” sniegt bankai juridiskos pakalpojumus.
LTV raidījumam kļuvis zināms, ka Jurašs atskaitē norādījis, ka vismaz divas reizes ticies ar informācijas sniedzēju valsts drošības iestādē vai arī vairākās iestādēs saistībā ar situāciju ap “PNB banku”. Pats Jurašs gan neatklāj, ar ko 2017. gadā ticies, tostarp arī to, vai tas bijis nesen kukuļošanas lietā aizturētais bijušais Satvermes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Aigars Sparāns, ko aizstāv Juraša sievas Allas Jurašas advokātu birojs, kurš vienlaikus apkalpo arī “PNB banku”.
“Es labprāt tiešām atbildētu, bet tas nav, vismaz no manas puses, pieļaujams,” raidījumam norādīja Jurašs, kurš acīmredzami nervozē runājot par šiem jautājumiem – deputāts pārsakās un vairākas reizes atkārto vienu un to pašu.
Raidījums vēsta, ka, lai arī Latvijas bankas un FKTK darbinieki, par kuru prettiesiskām darbībām Jurašs ziņojis, atskaitēs nav vārdā minēti, no bankas īpašnieka Guseļņikova iepriekšējiem izteikumiem var pieļaut, ka runa visticamāk ir par Ilmāru Rimšēviču un Pēteru Putniņu, jo “PNB bankas” īpašnieks Guseļņikovs tikai dažas nedēļas vēlāk – 2017. gada beigās – pret Latvijas valsti iesniedza prasību šķīrējtiesā Vašingtonā, kurā apgalvots, ka Rimšēvičs no Guseļņikova izspiedis kukuļus. Tiek pieļauts, ka Guseļņikovs un banka, izmantojot Juraša iespējas, gribēja vēl pirms valsts iesūdzēšanas tiesā panākt vismaz kāda kriminālprocesa sākšanu pret Latvijas bankas un FKTK vadību.
Jurašs atzīst, ka ka faktiski bijis ne tikai ziņu novedējs valsts iestādēm, bet arī piegādājis informāciju pretējā virzienā, proti, “PNB” bankai. “Visu to informāciju, kas tajā brīdī bija aktuāla un pieejama, tā visa tika nodota bankas pārstāvjiem, kuri tad tālāk lēma kā šo informāciju izmantot un kādā veidā tālāk rīkoties,” sacīja Jurašs.
Lai arī valsts drošības iestādes pamatā strādā ar slepenu informāciju, kuras izpaušana pa labi, pa kreisi nav atļauta. Jurašs uzskata, ka nav pārkāpis likumu ne strādājot KNAB, ne arī vēlāk. Arī pašreizējo tiesvedību saistībā ar valsts noslēpuma izpaušanu Jurašs uzskata par safabricētu.
Tāpat raidījums vēsta, ka Jurašam 2017. gada rudenī, pildot “PNB bankas” pasūtījumu, arī bijušas tikšanās atskaitē neatšifrētās tiesībsargājošās iestādēs par iesnieguma gatavošanu policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par naudas līdzekļu izspiešanu, ko it kā esot veicis maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kurš tobrīd atradās apcietinājumā citas bankas – “Trasta komercbankas” krimināllietā.
Sprūds “de facto” apgalvoja, ka Guseļņikovs viņu savulaik brīdinājis netraucēt viņa interesēm, norādot, ka pieņēmis darbā Juraša sievu Allu Jurašu. Advokātu birojs “Berezins un Juraša” bankai nu jau vairākus gadus sniedz juridiskos pakalpojumus. “Ar Jurašu ģimeni ļoti cieši saistītas personas neveiksmīgi centās no manis iegūt nepatiesas Ilmāru Rimšēviču apsūdzošas liecības, kuras tiktu izmantotas Guseļņikovu ģimenes uzsāktajā tiesvedībā pret Latvijas valsti par vairāku simtu miljonu zaudējumu piedziņu,” raidījumam pastāstīja Sprūds.
Arī šos izteikumus Jurašs nekomentē, bet savu versiju neatklāj, jo nevarot to darīt bez pasūtītāja piekrišanas. Vai neizklausās pēc vienkāršas izvairīšanās?
Tā vien, šķiet, ka Saeimas deputāts Juris Jurašs, kurš, starp citu, drīz izvēlēsies arī nākamo ģenerālprokuroru, apzināti cenšas izvairīties no vēl viena skandāla, kurš varētu atklāt, ka viņš darbojies, iespējams, pārkāpjot likumu par interešu konfliktu un centies no sabiedrības slēpt savus ienākumu gūšanas avotus. Bet kur tad palikuši JKP skaļie saukļi par bezkompromisa tiesiskumu, godīgumu un drosmi? Kaut kur pasperti zem naudas lādes un visu aizmirsti?
Foto: F64