Juris Pūce piedalīsies sanāksmē, kurā spriedīs klimata pārmaiņām
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) šī gada 30.septembrī un 1.oktobrī Ministru kabineta uzdevumā piedalīsies Eiropas Savienības (ES) valstu vides ministru sanāksmē Berlīnē, kurā dalībvalstīm izšķiroši jāvienojas par nepieciešamību paaugstināt ES siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) samazināšanas mērķus, lai līdz gada beigām ES varētu izpildīt Parīzes nolīguma saistības, iesniedzot ANO ambiciozāku mērķa piedāvājumu un mudinot citas pasaules valstis paaugstināt ambīcijas klimata jomā.
Sanāksmē ES valstu līderi diskutēs par būtiskām aktualitātēm vides politikā – ES līderības stiprināšanu klimata politikā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu pēc 2020. gada, un nepieciešamajiem risinājumiem COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai. Tāpat sanāksmē ministriem nepieciešams izlemt, vai esošais Globālā stratēģiskā plāna projekts* bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai pēc 2020. gada iekļauj nepieciešamos risinājumus COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai un vai būtu nepieciešams iekļaut papildu pasākumus, kas mazinātu pandēmijas riskus nākotnē. Globālā stratēģiskā plāna uzstādījumi paredz līdz 2030. gadam būtiski mazināt cilvēku darbības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, lai apturētu nelabvēlīgās tendences un veicinātu situācijas uzlabošanos.
Ministrs Juris Pūce: “Siltumnīcefekta gāzu emisiju koncentrācija atmosfērā ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt. Klimats turpina sasilt un radīt būtiskus riskus iedzīvotājiem, videi kopumā un tautsaimniecībai. Ambiciozāka rīcība klimata pārmaiņu mazināšanā, tai skaitā jau līdz 2030. gadam, ir ļoti būtiska. Jaunu, videi draudzīgu nozaru attīstīšana, kas iet kopsolī ar sabiedrības paradumu maiņu ir izaicinājums, kas Eiropas Savienībai ir pa spēkam. Eiropas Savienība ir viens no ietekmīgākajiem spēlētājiem pasaulē attiecībā uz klimata pārmaiņu jautājumiem un tai ir liels politiskais spēks motivēt arī pārējo pasauli rīkoties daudz straujāk, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir gatava būt daļa no klimata pārmaiņu ierobežošanas risinājuma – mēs paudīsim atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumam paaugstināt Eiropas Savienības klimata mērķi 2030. gadam, lai nodrošinātu līdzsvarotu, reālistisku un pēc iespējas izmaksu efektīvāku Eiropas Savienības pāreju uz klimatneitralitāti 2050. gadā.”
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam paredz bioloģiskās daudzveidības aizsardzības sistēmas pilnveidošanu. Tas paredz izstrādāt zinātniski pamatotus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus, rādītājus un īstenot pasākumus labvēlīga ES un nacionālas nozīmes biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai Latvijā, ņemot vērā sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses un reģionālās attīstības vajadzības.
Latvija pauž atbalstu ES līderības stiprināšanai klimata jomā un iestājas par ambiciozāku klimata mērķu sasniegšanu un iesniedz ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātā atjaunotu nacionāli noteikto devumu, kurā atspoguļots ambiciozāks (SEG) emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam. Ar šo soli Latvija, kā viena no Parīzes nolīguma** pusēm, apstiprina stingro apņēmību sekmēt ES kopējā mērķa izpildi – samazināt kopējo SEG emisiju apjomu par vismaz 55% līdz 2030.gadam.
Vienlaikus ministrs plāno uzsvērt nepieciešamību sabalansēt izvirzītos mērķus ar pieejamajiem finanšu līdzekļiem – Latvijai ir svarīgi, lai ES līmenī tiktu paredzēti un nodrošināti papildu ES finanšu resursi jauno mērķu sasniegšanai, jo mērķu paaugstināšanai ir jābūt saistītai ar finansējuma apjoma noteikšanu.
Diskusijās ES vides ministru neformālajā sanāksmē ministrs plāno norādīt, ka ES tiesību aktos ir jānodrošina fokuss uz SEG emisiju samazināšanas mērķi, vienlaikus dalībvalstīm dodot izvēles brīvību šī mērķa sasniegšanā, kā arī ievērojot dalībvalstu izvēles brīvību noteikt savu energoresursu struktūru. Tāpat ministrs aicinās meklēt risinājumus saistību sloga sadalījumam starp ES dalībvalstīm taisnīgā un sociāli atbildīgā veidā, ņemot vērā katras dalībvalsts situāciju.
Latvijas nacionālā pozīcija “Par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido sistēmu klimatneitralitātes sasniegšanai un groza Regulu (ES) Nr.2018/1999 (Eiropas Klimata likums)” tika apstiprināta Ministru kabineta 2020. gada 21. maija sēdē. Savukārt Latvijas nacionālā pozīcija “Par Eiropas Komisijas paziņojumu “Eiropas 2030. gada klimata politikas ieceru kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē iedzīvotāju labā”” tika apstiprināta Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra sēdē.
Pasākuma laikā Vācijas prezidentūra sola stingri ievērot visus drošības un piesardzības pasākumus, kas ir būtiski, ņemot vērā ar Covid-19 saistītos riskus. Sanāksmē klātienē piedalīsies 43 no 47 dalībniekiem.
*2020. gada 1. septembrī publicēts Globālā stratēģiskā plāna projekts, kurā iezīmēti mērķi līdz 2050. gadam ar vidēja termiņa mērķiem 2030. gadam, kā arī noteiktas svarīgākās jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, un izvirzīti 20 rīcības virzieni, kas veicinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu. Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 15. dalībpušu sanāksmē.
**2015.gada decembrī Parīzē, Francijā tika pieņemta vēsturiska globāla vienošanās klimata pārmaiņu ierobežošanai – Parīzes nolīgums. Parīzes nolīguma mērķis ir noturēt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Uz 2019. gada 3. oktobri Parīzes nolīgumu ir parakstījušas 195 Puses un ratificējušas 185 valstis un Eiropas Savienība. Parīzes nolīgums paredz, ka 2020. gadā Parīzes nolīguma Pusēm jāiesniedz atjaunotus to nacionāli noteiktos devumus.
***Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu (SEG) līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.