Kā ierobežos ārzemēs dzīvojošo pilsoņu iespējas saņemt veselības aprūpi Latvijā
Valsts obligātā veselības apdrošināšana ļaus skaidri ieraudzīt un identificēt tos Latvijas iedzīvotājus, kuri strādā ārzemēs un tur maksā nodokļus, bet nereti saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi Latvijā. Pašlaik valsts veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība nesadala Latvijas iedzīvotājus grupās pēc tā, kurā valstī viņi strādā un kur maksā darbaspēka nodokļus. Tāpēc ir iespējama situācija, ka Latvijas iedzīvotājs, kurš strādā ārzemēs un tur maksā nodokļus, nepieciešamības gadījumā atbraucot uz Latviju, piesakoties uz valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu – analīzēm, izmeklējumiem, ģimenes vai cita ārsta konsultāciju, var saņemt šos pakalpojumus tieši tādā pašā kārtībā, kādā Latvijā dzīvojoši un strādājoši iedzīvotāji.
Precīzu datu nav par to, cik daudz ārzemēs strādājošo un tur nodokļus maksājošo cilvēku ir saņēmuši veselības pakalpojumus Latvijā. Kad cilvēks atnāk pie ārsta, nevienam nav pienākums noskaidrot, kur cilvēks strādā un kur maksā nodokļus. Pieņemot jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu un ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanu, ir noteiktas iedzīvotāju grupas, kuras būs tiesīgas saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi, un viens no būtiskiem priekšnoteikumiem ir apstāklis, vai cilvēks ir darba ņēmējs, kas maksā nodokļus vispārējā režīmā Latvijā. Ja tā nav, vismaz pie pašreizējā likuma varianta cilvēkam ir tiesības tikai uz valsts apmaksātu veselības aprūpes minimumu (tā saukto pamata grozu). Pēc Saeimas veiktajiem grozījumiem likumā, šie nosacījumi stāsies spēkā 1. jūlijā.
Nacionālajā veselības dienestā Neatkarīgajai pastāstīja, ka dienests pašlaik var identificēt tās personas, kuras, piemēram, ārstniecības iestādē uzrādījušas EVAK (Eiropas veselības apdrošināšanas karti) vai S1 vai S2 izziņu (piemēram, S1 izziņa apliecina cilvēka tiesības saņemt veselības pakalpojumus, ja viņš dzīvo vienā no ES dalībvalstīm, bet ir apdrošināts citā). Vai brīdī, kad stāsies spēkā likuma pants par veselības pakalpojuma groziem un kad reāli sāks darboties valsts veselības apdrošināšana, cilvēki, kuri nestrādā Latvijā un nemaksā nodokļus šeit, neskaitīsies kā veselībai apdrošināti – tāds ir aktuālākais jautājums. Uz to Nacionālā veselības dienesta speciālisti atbild: «Saskaņā ar pašreizējo likuma regulējumu šīs personas nebūs tiesīgas saņemt valsts apmaksātus pilnā groza veselības aprūpes pakalpojumus, bet būs tiesīgas saņemt pamata grozā ietilpstošos pakalpojumus.»
Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles sacītā, pašlaik datu bāzes, kuras saslēgtas, lai ieviestu veselības apdrošināšanu, rāda, ka Latvijā ir 2,2 miljoni iedzīvotāju, no tiem 400 000 atrodas ārzemēs un no tiem tikai 70 000 deklarējuši sevi kā citas valsts rezidents (strādā un maksā nodokļus citā valstī). Dati arī rāda, ka 130 000 no 400 000 ārzemēs strādājošo vismaz vienu reizi ir izmantojuši valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā.
Tiesa, pašlaik notiek politiskas diskusijas, ko darīt ar jauno sistēmu, kura pat vēl nav stājusies spēkā, un jau šodien veselības ministre Ilze Viņķele plānojusi valdību informēt par nepieciešamību mainīt Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Visticamāk, tie būs priekšlikumi atcelt dalījumu divos veselības aprūpes pakalpojumu grozos, kā arī noteikt tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus dažādām nodokļu maksātāju grupām (piemēram, mikrouzņēmumu darbiniekiem, kuri saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumu no 1. jūlija nebūtu tiesīgi tādus saņemt), ieviešot arī šīm grupām veselības «nodokli». Tāpat teorētiski pastāv iespēja ļaut Latvijas valsts piederīgajiem saņemt veselības aprūpi Latvijā, taču izsniegt rēķinu tai valstij, kur persona strādā un maksā nodokļus. Pašlaik Latvija par ārzemēs strādājošajiem sniegtajiem veselības pakalpojumiem rēķinus citām valstīm nepiestāda (izņēmums ir S1, S2 veidlapas un EVAK), gadā atgūstot ap 300 000 eiro. Savukārt citām valstīm Latvija samaksā daudzkārt vairāk – vismaz 8 miljonus eiro gadā.