Kā padarīt lasīšanu par piedzīvojumu, nevis pārdzīvojumu?
Augusts ir ne tikai noslēdzošais vasaras mēnesis, bet arī laiks, kad vecāki un pedagogi sāk domāt par jauno mācību gadu. Viens no tematiem, kas bijis aktuāls iepriekšējos mācību gados un būs dienaskārtībā arī šogad, ir bērnu un jauniešu lasītprasme, tostarp, spēja izprast lasīto tekstu. Lasītprasme ir jautājums, kas jārisina jau pirmsskolā un sākumskolā, liekot spēcīgus pamatus turpmākajam mācību procesam. Dažādi starptautiski pētījumi liecina par to, ka skolēnu sniegums lasīšanā samazinās, taču problēmai ir risinājumi – pedagogu un vecāku sadarbība, mācību līdzekļu pieejamība, kvalitāte un atbilstība laikmeta aktualitātēm u.c.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “PISA” dati liecina, ka lasītprasmes ziņā mūsu skolēni atpaliek no vienaudžiem Lietuvā un Igaunijā. Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā ir 475 punkti, kas ir OECD valstu vidējo rezultātu līmenī. Savukārt, starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums (Progress in International Reading Literacy Study) PIRLS, kas pēta jaunākas vecuma grupas liecina, ka 6% ceturtklasnieku lasīšanas līmenis nesasniedz zemāko pakāpi. Tas apliecina, ka problēmas pirmsākumi meklējami jau pirmsskolas un sākumizglītības sākumposmā.
Bērnu un jauniešu lasītprasme savulaik tika risināta ar vasaras obligātās literatūras sarakstu, ko daudzi joprojām asociē ar zobu sāpēm. Šobrīd skolās vairs netiek īstenota prakse noteikt obligāto literatūru, tā vietā pedagogi piedāvā ieteicamās literatūras sarakstu, atbilstoši dažādu vecuma posmu interesēm un kompetencēm. Tas ne tikai palīdz skolēniem izvēlēties no plašā grāmatu piedāvājuma klāsta, bet arī zināmā mērā palīdz turpināt pašizglītošanās procesu arī vasarā, kas ir īpaši svarīgi tieši pirmajās klasēs. Taču ar sarakstu vien vēl nebūs līdzēts, arī bērna nosēdināšana pie galda ar nosacījumu izlasīt konkrētu skaitu lappušu nebūs veiksmīgākā pieeja. Tad bērns lasīšanu uztvers kā sodu. Tā vietā daudz lietderīgāki būs katrai vecuma grupai atbilstoši mācību līdzekļi, kas rosina interesi par lasīšanu kopumā.
Bērniem ir svarīgi vizuālie elementi, tāpēc izteiksmīgs līdzekļa dizains ar radošiem tēliem vai personāžiem mudinās bērnu atvērt grāmatu, gan apgūstot mācību stundai paredzēto vielu, gan lasot prieka pēc. Bērnu interesi par lasīšanu veicina arī iespēja fantazēt un diskutēt, tāpēc pēc izlasītā ir ieteicams kopīgi pārrunāt, kā šis stāsts varētu attīstīties, kas varētu būt noticis pirms tam? To var darīt gan kopā ar pedagogu, gan vecākiem, un šī pieeja arī veicinās radošo domāšanu un skolēna ieguldījumu mācību stundās. Ja grāmatā ir iekļauti dažādi attēli, tas ne tikai veicina interesi, bet arī palīdz izprast stāstu un analizēt izlasīto.
Vienlīdz svarīgi, lai gan mācību līdzekļos, gan citās bērnu un jauniešu grāmatās iekļautie tēli ir mūsdienīgi un atbilstoši bērnu interesēm. Ja bērniem neinteresē Raiņa darbi, tas vēl nenozīmē, ka viņiem neinteresē lasīšana vispār. Piemēram, pedagogi īpaši novērtē mācību līdzekļus, kuros ir ņemtas vērā katras vecuma grupas intereses, kā arī iekļauti mūsdienīgu un aktuālu darbu fragmenti. Piemēram, izdevniecības “Skolas Vārds” 1. klases latviešu valodas mācību grāmatā, kas ir veidota pēc “Skola2030” pilnveidotā mācību satura paraug-programmas, iekļauts Rūtas Reinikas-Preisas dzejolis “Ričijs Rū ar gaisa balonu”. Lielai daļai sākumskolas bērnu tas ir ļoti pazīstams un iemīļots tēls, kas var sekmēt interesi. Būtiska nozīme ir ne tikai tēliem, bet arī valodai – lai tā būtu vienkārša un bērnam viegli uztverama. Ja mācību līdzekļos ietvertajos literārajos darbos ir sarežģītāki vārdi vai jēdzieni, palīdzēs papildus paskaidrojumi teksta vai zīmējumu formā. Jo vairāk nesaprastu vārdu vai jēdzienu būs tekstā, jo ātrāk bērnam apniks lasīt, turklāt, būs lielākas grūtības izprast izlasīto.
Lai attīstītu bērna lasītprasmi un latviešu valodas zināšanas, vispirms ir jāraisa interese par stāstu vai tēmu, par kuru bērns lasīs. Piemēram, pēc multfilmas noskatīšanās bērnam var piedāvāt izlasīt grāmatu par to pašu varoni, lai salīdzinātu, kādas atšķirības bija filmā. Svarīgi ir arī lasīt kopā ar vecākiem, jo tad ir iespējams kopīgi pārrunāt izlasīto vai, piemēram, apstāties interesantākajās vietās un padomāt, kas varētu notikt tālāk? Šādas sarunas ne tikai veicinās interesi par lasīšanu, bet arī sekmēs spēju formulēt viedokli un trenēs atmiņu. Lasot grāmatas kopā ar mammu un tēti, bērni jūt vecāku ieinteresētību. Pozitīvi, ja bērni redz, ka vecāki arī ir aktīvi grāmatu lasītāji.
Lasot mājās vai pēc temata apgūšanas skolā, svarīgi, lai skolēni reflektē savas zināšanas un prasmes, kā arī akcentē svarīgāko, kas no mācību procesa iegūts, lai gan vecākiem, gan pedagogiem būtu iespēja novērtēt situāciju un izvēlēties piemērotāko pieeju, bet bērnam – iespēja saprast, kas viņam izdodas vai pie kā jāpiestrādā. Mājās tas var izpausties sarunu veidā, turpretim pedagogiem izprast situāciju palīdz arī mācību līdzekļi, kuros skolēns pats var novērtēt savas zināšanas un prasmes, atzīmējot vienu no vērtēšanas līmeņiem STAP (sācis apgūt; turpina apgūt; apguvis; apguvis padziļināti).
Vasara tuvojas izskaņai, un, atgriežoties skolā, būs svarīgi atsvaidzināt zināšanas arī lasīšanā. Lai pedagogi spētu pēc iespējas veiksmīgāk diagnosticēt katra skolēna prasmes, liela nozīme ir atbilstošiem mācību līdzekļiem. “Skola2030” mērķi attiecībā uz mūsdienīgu izglītības iegūšanu, ietver arī dažādas caurviju prasmes, kas ir apsveicami un skolēniem vēlami, taču šobrīd pedagogi sastopas ar dažādiem izaicinājumiem, lai uzstādītos mērķus realizētu. Atbilstošu mācību līdzekļu trūkums būtiski ietekmē bērnu sniegumu, bet pedagogiem rada papildus slodzi un aizņem laiku, ko varētu veltīt skolēniem.
Tieši pirmsskola un sākumskola ir svarīgākie posmi, kad attīstīt bērna lasītprasmi un interesi par grāmatām, kas sekmēs valodas krājumu, radošumu, kā arī palīdzēs pilnvērtīgi izprast arī citus mācību priekšmetus. Ja iztrūkst lasītprasmes, skolēnam sagādā lielas grūtības piedalīties citos domāšanas vingrinājumos, tādējādi tiek kavēta arī STEM priekšmetu apgūšana un izpratne, un tas atspoguļojas arī eksāmenu rezultātos. Lai arī pieejas, kā veicināt bērna interesi par grāmatām un lasīšanu, ir dažādas, katrs bērns konkrētā vecuma grupā ir atšķirīgs, tostarp ar dažādu lasītprasmes līmeni, tāpēc svarīgs gan pedagogu ieguldījums, gan kvalitatīvi mācību līdzekļi, kas nepadara mācīšanos vienmuļu, gan vecāku atvēlētais laiks bērna attīstībai.
Sākumskolas metodiķe, pedagoģe un izdevniecības “Skolas Vārds” latviešu valodas mācību līdzekļu līdzautore Iveta Lukaševiča