Kā un kad Rīgā nonāca “Škoda” transports – vai visu var velt uz tagadējo Rīgas vadību?
Daudziem varbūt ir piemirsies, tomēr jāatgādina, ka Rīgas domes sadarbība ar Čehijas un Polijas uzņēmumiem, kas piegādā tramvajus, trolejbusus un autobusus ar zīmolu Škoda un Solaris, tika sākta jau laikā, kad pie varas bija citi politiskie spēki, ne pašreizējā Saskaņas un Gods kalpot Rīgai koalīcija. 2007. gada rudenī jaunajā trolejbusā Škoda 24Tr Irisbus pirmais iekāpa toreizējais mērs Jānis Birks no TB/LNNK. Savukārt trolejbusu pasūtījums tika veikts vēl pirms tam – Jaunā laika mēra Aivara Aksenoka laikā.
Škoda 24Tr Irisbus prezentācijā Birks priecīgi pozēja fotogrāfiem kopā ar to pašu AS Rīgas satiksme valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu, kurš pagājušā gada decembrī tika apcietināts saistībā ar trim sabiedriskā transporta iepirkumiem, kas notikuši 2013. un 2016. gadā.
Paceļot augšā 2008. gada papīrus, var redzēt, ka 23. maijā notika 26 Škodas «zelta tramvaju» iepirkums. Darījums tika veikts ar SIA Alkomtrans piedalīšanos. Šīs firmas īpašnieks ir Aleksandrs Krjačeks, kuru decembrī aizturēja vienlaikus ar citiem Rīgas satiksmes skandāla figurantiem.
Arī Škodas trolejbusu iepirkums gājis caur SIA Alkomtrans, bet tas darījums kārtots jau 2007. gadā, kad Rīgas mērs bija Aksenoks. Savukārt sabiedriskā transporta līdzekļus ar Solaris zīmolu Rīga sāka iepirkt jau 2001. gadā.
Tomēr KNAB interesējas vien par 2013. līdz 2016. gadu, lai gan īstie Rīgas pilsētas sadarbības sākumi un norunas ar Čehijas un Polijas uzņēmējiem meklējamas laikā, kad Rīgā pie varas bija citi personāži un citas partijas, ne Nils Ušakovs (Saskaņa).
Ja tramvaju, trolejbusu un autobusu iepirkumos no Škodas bijusi korupcija, diezin vai tā piepeši radās 2013. gadā, bet Škodas ienākšanas un «piezīšanās» pirmsākums gan bijis absolūti godīgs un kristāliski caurskatāms.
Pat arī līgums par privātas reklāmas kompānijas Pilsētas līnija sadarbību ar Rīgas satiksmi, ko skarbi lamā domes opozīcijā esošie Jaunās Vienotības un Nacionālās apvienības politiķi, nav Ušakova sākta sadarbība. Šis līgums radās jau 2004. gadā un lieliski darbojās daudzus gadus cauri visiem Aksenoka un Birka laikiem.
Šķelšanos, apvienošanos un nosaukumu maiņā tapušās partijas Jaunā Vienotība (JV) un Attīstībai/Par (AP) gan ideoloģiski, gan kadru ziņā ir Vienotības «mazmeitas», bet Vienotība bija Jaunā laika «meita». Arī pašreizējā Nacionālā apvienība ir tapusi, apvienojoties TB/LNNK ar Visu Latvijai!. Tieši šo partiju politiķi pašlaik ir niknākie Ušakova lamātāji un domes atlaišanas likumprojekta rakstītāji.
Bet ir viena nianse. Ir tāds uzņēmējs Māris Martinsons, kurš ir viens no sešiem decembrī apcietinātajiem Rīgas satiksmes lietā. No Martinsona 2016. gadā naudu ir saņēmusi Nacionālās apvienības deputāta Riharda Kola biedrība, bet 2013. gadā prāvu sponsorējumu saņēma biedrība Latvijas attīstība, kuras locekļi vēlāk dibināja partiju ar šādu nosaukumu un šoruden kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās apvienībā AP.
Vai tikai Jura Pūces (AP), Viļņa Ķirša (JV) un citu tā saucamo latvisko, labējo un labo politiķu dusmīgās runas par Rīgas domes necaurspīdību un korupciju nav tāpēc, lai novērstu publikas uzmanību no pašu vēsturiskās lomas Rīgas sabiedriskā transporta iepirkumu tradīcijās? Ne velti mēdz teikt, ka tieši lielākie zagļi visskaļāk kliedz: «Ķeriet zagli!»