Kādi ir riskanti paradumi cilvēkiem brieduma gados

Sasniedzot skaisto dzīves posmu, kuru nosacīti dēvē par pusmūžu, cilvēks arvien biežāk dzird mediķu ieteikumus pievērsties veselīgam dzīvesveidam, lai nākotnē pēc iespējas izvairītos no sirds un asinsvadu slimībām, diabēta, muguras problēmām un citām izplatītām kaitēm, kuru tuvošanos viņš pagaidām varbūt nemaz nejūt.

Kādas problēmas draud katram cilvēkam un cik šie draudi ir nopietni – to nosaka vesela virkne zinātniski izpētītu un vēl nezināmu faktoru. Daļu no tiem mainīt nav mūsu spēkos, bet daļu varam ietekmēt ar savu dzīvesveidu.

Lielākie draudi vīriešu veselībai:

* Dzīve bez otras pusītes. Diezgan daudzi dažādās pasaules valstīs veikti pētījumi rāda, ka precētiem vīriešiem, jo sevišķi tiem, kuri vecāki par 50 gadiem, kopumā ir labāka veselība un zemāks mirstības līmenis nekā viņu vientuļajiem vienaudžiem – vecpuišiem, šķirteņiem un atraitņiem. Vīrieši, kuri nekad nav bijuši precējušies, biežāk mirst no sirds un asinsvadu slimībām, bet šķirteņiem pēc 50 gadu vecuma veselība pasliktinās straujāk nekā precētajiem. Vientuļie vīrieši retāk apmeklē ārstus, vairāk lieto alkoholu, ēd neveselīgāku pārtiku un iesaistās apšaubāmos seksuālos sakaros. Jo ilgāka un stabilāka laulība, jo lielāka ir vīra labklājība. Precētajiem parasti ir zemāks stresa līmenis un mazāks depresijas risks, izņemot gadījumus, kad pāra attiecībās valda pastāvīga un stipra spriedze – tad gan labāk būt vienam.

* Pārāk daudz ekrānu. Jo vairāk laika vīrieši aizvada viedtālruņa, televizora, datora, spēļu konsoles un citu tamlīdzīgu ierīču sabiedrībā, jo mazāk var veltīt veselīgām nodarbēm – kustībām, iešanai dabā, komunicēšanai ar līdzcilvēkiem. Izolēšanās no sabiedrības paaugstina depresijas un vecuma plānprātības attīstības risku, bet sēdošais dzīvesveids veicina sirds un asinsvadu slimības, aptaukošanos, diabētu, kas nenāk par labu ilga mūža izredzēm. Kādā pētījumā, kas veikts Austrālijā un aptvēris vairāk nekā 200 tūkstošus respondentu, kuri vecāki par 45 gadiem, noskaidrots, ka sēdēšana 11 stundas diennaktī vidēji par 40 procentiem palielina izredzes nomirt tuvāko trīs gadu laikā. Izklausās dramatiski, taču pētījuma autori dod vienkāršu padomu: katru stundu vismaz uz piecām minūtēm piecelties un izkustēties.

* Nepareizs uzturs, daudz kaloriju. Vienveidīgs nesabalansēts uzturs, pusfabrikāti un ātrās ēdināšanas produkti, liels piesātināto tauku un vienkāršo ogļhidrātu īpatsvars noved pie liekā svara, paaugstināta holesterīna un cukura līmeņa asinīs, paaugstināta asinsspiediena un citām problēmām, kas veicina sirds un asinsvadu slimību, diabēta un arī vēža attīstību. Visnepilnvērtīgākais uzturs ir vientuļiem veciem kungiem un arī hroniskiem alkohola lietotājiem, jo ne vieni, ne otri necenšas gatavot sev veselīgus ēdienus. Aptaukošanās vīriešu vidū kļūst arvien izplatītāka.

* Bezrūpība pie stūres. Vīrieši biežāk nekā sievietes izraisa autoavārijas un tajās iet bojā. Vidēja vecuma vīrieši biežāk aizmieg pie stūres, pārsniedz pieļaujamo braukšanas ātrumu, neuzmanīgi šķērso krustojumus, kā arī iekuļas satiksmes negadījumos nedēļas nogalēs pēc pusnakts. Pusmūža sievietēm tas nav raksturīgi. Savukārt kungi pavisam cienījamos gados parasti vairs nebrauc tik pārgalvīgi.

* Neārstēta depresija. Amerikas pašnāvību prevencijas fonda dati liecina, ka pašnāvības mēģinājumi vairāk sastopami sieviešu vidū, toties vīriešiem biežāk izdodas savu nodomu novest līdz galam, tādēļ arī gandrīz 80% no cilvēkiem, kas beidz dzīvi pašnāvībā, ir vīrieši. Tiek lēsts, ka vairāk nekā pusei no šiem cilvēkiem bijusi depresija, ko īpaši veicina vientulība, izolācija no sabiedrības. Vīrieši biežāk nekā sievietes ignorē pazīmes, kas brīdina par depresiju: nogurums, miegainība, koncentrēšanās grūtības, aizkaitināmība, ēstgribas izmaiņas.

* Smēķēšana. Jo ilgāks pīpmaņa stāžs, jo lielāks kaitējums veselībai, turklāt statistika liecina, ka gados vecāki smēķētāji bieži vien netic stāstiem par smēķēšanas kaitīgumu un necenšas nelāgo ieradumu atmest. Smēķējošiem vīriešiem, kuri vecāki par 65 gadiem, ir divkārt lielāks risks mirt no infarkta, smēķēšana ir galvenais hroniskās obstruktīvās plaušu slimības un plaušu vēža cēlonis, arī Alcheimera slimības attīstības risks smēķētājiem ir krietni lielāks nekā nesmēķētājiem.

Lielākie draudi sieviešu veselībai:

* Pārēšanās vai modes diētas. Nesabalansēts, kalorijām pārāk bagāts vai vienpusīgs uzturs noved sievietes pie daudzveidīgas slimību buķetes: aptaukošanās, diabēts, paaugstināts asinsspiediens, sirds slimības, gremošanas sistēmas problēmas, anoreksija u.c. Sievietes biežāk nekā vīrieši ķeras pie dažādām radikālām brīnumdiētām, kuru mērķis ir, piemēram, strikti ierobežot kaloriju daudzumu, izslēgt no ēdienkartes visus iespējamos taukus vai ogļhidrātus utt. Savukārt citas ignorē jebkādus veselīga uztura principus un ļaujas pārmērībām, ēdot produktus ar augstu dzīvnieku valsts tauku, cukura un sāls saturu. Vajadzīgs vidusceļš: veselīgs uzturs, kas nodrošina visas nepieciešamās uzturvielas, ļauj apmierināt izsalkumu, bet nedod liekas kalorijas.

* Izdegšana rūpēs par tuviniekiem. Sievietei, kura stāv uz 50 gadu sliekšņa, bieži vien jārūpējas gan par saviem bērniem, gan par vecākiem, kuri ir jau cienījamā vecumā, nereti – ar vārgu veselību. Rezultātā viņa var ļoti maz laika veltīt sev, cieš no pārpūles un stresa, kas veicina visdažādākās veselības problēmas – depresiju, sirds slimības, vielmaiņas traucējumus, muguras sāpes. Stresa pētnieki norāda, ka šādām sievietēm ir lielāka tieksme smēķēt, lietot alkoholu, kā arī negausīgi ēst, tādā veidā mēģinot mazināt spriedzi.

* Slikts vai nepietiekami ilgs miegs. Sievietēm biežāk nekā vīriešiem novēro iemigšanas grūtības, arī bezmiegu, nemierīgo kāju sindromu, pamošanos naktī. Miega kvalitāti nevēlami iespaido izmaiņas, ko organismā rada perimenopauze un menopauze. Nepietiekams miegs veicina paaugstinātu asinsspiedienu, sirds slimības, aptaukošanos. Pēc 50 gadu vecuma sievietēm arī biežāk attīstās miega apnoja – kad cilvēks dziļā miegā smok, jo gaiss brīvi netiek cauri elpceļiem.

* Sekss bez izsargāšanās. Dāmām, kurām vairs nav jāizsargājas no nevēlamas grūtniecības, aizmirstas, ka prezervatīvam ir arī cita funkcija – pasargāt no seksuāli transmisīvajām slimībām, tādām kā trihomonoze, sifiliss, gonoreja u.c. Amerikā šīs infekcijas visvairāk konstatē sievietēm, kuras vecākas par 45 gadiem un kurām nav pastāvīga seksa partnera. Dažkārt ārstēšanās tiek novēlota, jo sieviete slimības pazīmes notur par dabiskām vecuma izmaiņām. Latvijā šī tendence nav izteikta, tomēr dāmām jāzina, ka inficēšanos ar šīm slimībām padara vieglāku izmaiņas, kas, sievietei kļūstot vecākai, notiek maksts sieniņās.

* Sēdošs dzīvesveids. Sēdēšana mašīnā, pie datora, televizora vai jebkur citur var kļūt sievietei liktenīga, jo paaugstina metabolā sindroma, osteoporozes, depresijas un citu slimību risku. Risinājums ir tas pats visiem zināmais: kustēties, vingrot, staigāt raitā solī, bet, strādājot sēdošu darbu, vismaz reizi stundā piecelties un mazliet izkustēties.

* Smēķēšana. Arī sievietēm ir spēkā tas pats nosacījums, kas vīriešiem: jo lielāks smēķētājas stāžs, jo lielāks risks veselībai. Smēķētājas apdraud sirds slimības, Alcheimera slimība, dažādas plaušu kaites un vēzis. Ja 50-60 gadus veca sieviete dienā regulāri izsmēķē divas paciņas cigarešu, tad risks, ka pēc 20 gadiem viņai varētu attīstīties vecuma plānprātība, ir divreiz lielāks nekā vienaudzei, kura nesmēķē, secinājuši somu pētnieki. Atmetot smēķēšanu, sirds slimību risks jau pēc gada samazinās uz pusi, krītas arī plaušu slimību un vēža risks.