Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins skaidro, kādi ir galvenie atteikuma iemesli.
“Ceļojumu apdrošināšana ir liels atbalsts un miera avots dodoties privātā vai darba braucienā ārpus Latvijas. Tā sedz neparedzētus izdevumus ceļojuma laikā, piemēram, saslimšanu vai nelaimes gadījumu, bagāžas nozaudēšanu vai ceļojuma plānu maiņu. Tomēr ir gadījumi, kad iedzīvotāji nav pietiekami rūpīgi iepazinušies ar noteikumiem un atlīdzība netiek izmaksāta, tāpēc pirms tās iegādes ir svarīgi izlasīt visus nosacījumus, lai nebūtu jāpiedzīvo vilšanās,” stāsta J. Abāšins.
1. Iepriekš plānotas vai atliekamas medicīniskās procedūras
Lai gan ceļojumu apdrošināšanā parasti ir iekļauti medicīniskie pakalpojumi, tomēr tas attiecas tikai uz akūtām saslimšanām vai hroniskām kaitēm, kas ceļojuma laikā ir pēkšņi saasinājušas. Medicīniskas procedūras, kas nav neatliekamas, netiek segtas.
“Tāpat apdrošinātāji nesegs izdevumus, ja tiks konstatēts, ka ceļojums jau sākotnēji ir plānots, lai saņemtu medicīniskus pakalpojumus,” saka LAA prezidents.
2. Ekstrēms sports
Atlīdzību neizmaksās arī tad, ja klients būs iesaistījies paaugstināta riska aktivitātēs vai nodarbojies ar ekstrēmu sportu, ja šis segums kā papildu pakalpojums nebūs iekļauts polisē. Piemēram, ja plānota pārvietošanās ar kvadracikliem, niršana, klinšu kāpšana, veikbords, ūdensslēpošana, sērfošana, lidošana ar paraplānu vai citas paaugstinātas bīstamības aktivitātes uz zemes, ūdens vai gaisā, tad pirms tam ir jāpārliecinās, vai nodarbošanās ar šādām aktivitātēm ir iekļauta apdrošināšanā.
3. Zaudējumi dažādu vielu ietekmē
Ja veselības problēmas vai traumas radušās alkohola, psihotropo vai narkotisko vielu ietekmē, arī tad atlīdzības saņemšana tiks atteikta. Daži apdrošinātāji veselības polisē norāda maksimālo pieļaujamo alkohola koncentrācijas normu, kas nedrīkst tikt pārsniegta. Tāpat netiks atlīdzināti citi zaudējumi, kas radušies, ja klients bijis kādu vielu ietekmē, piemēram, pazaudējis personiskās mantas, nokavējis lidojumu u.tml.
4. Risks iestājies pirms polises iegādes
Nereti iedzīvotāji iegādājas ceļojuma apdrošināšanas polisi tikai tad, kad apdrošināšanas risks jau ir iestājies, lai kompensētu jau iepriekš zināmus zaudējumus. Piemēram, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu tad, kad lidojums vai viesnīcas rezervācija jau ir atcelta. Arī šādā gadījumā atlīdzību nevarēs saņemt.
“Apdrošinātājs pat var noteikt minimālo polises iegādes termiņu pirms ceļojuma, kas jāievēro, lai saņemtu atlīdzību, tāpēc ceļojumu apdrošināšanas polises iegādi nevajadzētu atlikt uz pēdējo brīdi, bet iegādāties jau tad, kad tiek veikta aviobiļešu iegāde vai viesnīcu rezervācija,” rekomendē J. Abāšins.
5. Polise nav iegādāta uz visu ceļojuma laiku vai ārstēšana turpinās pēc atgriešanās
Sarežģījumi ar atlīdzības saņemšanu var rasties, ja apdrošināšanas polise nav iegādāta uz visu ceļojuma laiku, sākot ar izbraukšanu no Latvijas un beidzot ar atgriešanos. Apdrošināšana sedz tikai tās dienas, kurās polise ir spēkā. Ja negadījums, piemēram, trauma, zādzība, lidojuma aizkavēšanās u. c. notiek dienā, kas nav iekļauta polisē, apdrošinātājs pamatoti var atteikt atlīdzības izmaksu.
“Daži apdrošinātāji var atteikt izmaksu pat tad, ja negadījums noticis dienā, kas ir iekļauta polisē, bet, piemēram, ārstēšanās vai citi izdevumi turpinās pēc apdrošināšanas beigu datuma. Šādā gadījumā tiek segti tikai izdevumi līdz polises termiņa beigām. Tāpēc polisi vajadzētu iegādāties vismaz no dienas, kad izbraucat no valsts, līdz tai dienai, kad atgriežaties, ieskaitot arī lidojuma dienas. Vēl labāk – pievienot vienu “drošības rezerves” dienu pirms un pēc ceļojuma. Ja vēlaties, lai ceļojumu apdrošināšana sedz ārstēšanās izdevumus traumai, kas gūta ārvalstīs, arī pēc atgriešanās Latvijā, jāiegādājas attiecīgs paplašinājums apdrošināšanas segumam,” saka apdrošināšanas eksperts.
6. Ceļojuma plānu maiņa
Dodoties ceļojumā vai biznesa braucienā, plāni nereti mainās – pēkšņi rodas iespēja, piemēram, vienu dienu doties slēpot kalnos vai nirt jūrā, kas sākotnēji nebija ieplānots. Šādos gadījumos ir svarīgi laikus papildināt ceļojumu apdrošināšanu ar attiecīgiem riskiem. Pretējā gadījumā, ja gūta trauma, apdrošināšanas atlīdzība var netikt izmaksāta, jo konkrētais risks nav bijis iekļauts polisē.
7. Dabas katastrofas, karadarbība
Atlīdzība, visticamāk, netiks izmaksāta, ja ceļojums tiek atcelts vai pārtraukts dabas katastrofas, terorisma, karadarbības un cits politisku vai sociāls risku dēļ, ja tie nav iekļauti papildu segumā. Piemēram, galamērķī plosās spēcīga viesuļvētra, notiek zemestrīce, nemieri vai terorakts. Arī tad, ja ceļojuma laikā rodas trauma vai zaudējumi, kas tieši saistīti ar šiem notikumiem, atlīdzības atmaksu var atteikt.
“Lielākā daļa pamata ceļojumu apdrošināšanas polišu šādus riskus neiekļauj pēc noklusējuma, jo tie ir uzskatāmi par izņēmuma gadījumiem (force majeure). Tie tiek iekļauti tikai tad, ja tos speciāli pieprasa un apdrošināšanu atbilstoši paplašina. Apdrošinātājs to var piedāvāt kā daļu no premium klases paketes,” saka J. Abāšins.
Ceļa karte iedzīvotāju izglītošanai
Turpinot izglītojošo kampaņu par dažādiem apdrošināšanas veidiem, LAA kopā ar sadarbības partneriem ir sagatavojusi ceļojumu apdrošināšanas ceļa karti. Tajā vienkāršā valodā skaidrota ceļojumu apdrošināšanas darbība, izmantojot ceļa kartes principu, t. sk. ko apdrošināšana parasti sedz, kādi riski var tikt papildus ietverti, ko apdrošināšana nesedz.
“Gadījumos, kad ceļojuma apdrošināšana ir papildpakalpojums kredītiestādē saņemtai norēķinu kartei, jāpārliecinās, vai polise sedz visus nepieciešamos riskus un nav nepieciešama papildu apdrošināšana. Atsevišķām bankas kartēm apdrošināšana darbojas tikai tad, ja ceļojums ir apmaksāts ar attiecīgo karti, tāpēc rūpīgi jāiepazīstas ar noteikumiem. Arī tad, ja apdrošināšanas polisi nodrošina kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzējs, jāpārbauda vai tajā ir iekļauta apdrošināšanas polise un kāds ir tās segums,” skaidro J. Abāšins.