Kādu nākotni LFF iezīmē tās prezidenta amatu nule zaudējušais Gorkšs

Pagājušajā nedēļā Latvijas Futbola federācija palika bez savas galvas – ārkārtas kongresā no amata tika izbalsots tās prezidents Kaspars Gorkšs. Atstādināts no amata un izanalizējis situāciju, Gorkšs intervijā atklāj likumsakarības, kāpēc notika šāds pavērsiens.

– Kopš kongresa, kurā tevi izbalsoja no futbola federācijas prezidenta amata, pagājušas pāris dienas. Bēdas esi noskalojis?

– Noskalojis klasiskajā izteiksmē neesmu, bet, atgriežoties pie aizvadītās ceturtdienas notikumiem – ja ir līdzīga satura kongress, jābūt gatavam uz līdzīgiem notikumu pavērsieniem. Jābūt gatavam gan vienam, gan otram variantam. Esmu bijis profesionāls sportists un esmu iemācījies, ka pēc katra zaudējuma, vai tā ir futbola spēle vai šajā gadījumā kongress, jāveic notikušā analīze, jāizdara pareizie secinājumi un jāskatās, kā dzīvot tālāk.

– Pieļauju, ka tu kā bijušais futbolists esi izanalizējis futbola izlases sliktos rezultātus un, lai arī kopš pēdējā ārkārtas kongresa pagājušas pāris dienas, esi izanalizējis, kāpēc šo cīņu tu zaudēji.

– Pusotra gada laikā, kad biju federācijas prezidents, pirms katra kongresa pārdomāju, ko esmu izdarījis, ko varēja izdarīt labāk, ko vēl vajadzēja izdarīt un kas turpmāk būtu maināms. Es pat teiktu, ka analīze notiek visu laiku. Pašam ir jāanalizē sava darbība, organizācijas darbs, kā var uzlabot esošo kārtību. Kļūstot par prezidentu, man bija skaidrs, ka pārmaiņām jābūt fundamentālām, ka ar kosmētisko remontu nekas nebūs līdzēts, ka ar pāris stratēģisku izmaiņu ieviešanu būs par maz. Domājot par izmaiņām, paralēli bija jārūpējas par organizācijas ikdienas darbu un bija jārēķinās ar diezgan lielu pretestību. Pusotra gada laikā, kad biju prezidents, īstu brīvdienu man nemaz nav bijis. Prezidenta darbs ir specifisks. Ikdienā jārūpējas par organizatoriskajiem jautājumiem, bet nedēļas nogalēs ir spēles, kurām jāpievērš liela uzmanība, lai saprastu, kas notiek futbola laukumos un ap tiem.

– Kļūstot par prezidentu, šķiet, tā tev bija pirmā saskare ar darbu administrācijā, un, nonākot uzreiz tik prestižā amatā, visticamāk, notiekošais federācijā bija trīskārt grūtāk saprotams un izprotams.

– Triecienciklā nācās apgūt procesus, ar kuriem pirms tam ikdienā bija limitēta saskare, un tieši tāpēc mana izvēle par ģenerālsekretāru bija loģiska. Izvēlējos cilvēku, kurš federācijā jau bija pavadījis daudzus gadus un viņam šie procesi bija saprotami. Tobrīd man šķita, ka Edgars Pukinsks man palīdzēs ātrāk apgūt šos procesus un būs pirmais cilvēks, kurš palīdzēs man mainīt esošo kārtību. Nezinu, kādu iemeslu dēļ, bet diemžēl pārmaiņas nebija tik straujas, kā man gribējās. Negribēšanas vai kompetences trūkuma dēļ, bet es vēlējos straujākas pārmaiņas.

– Pirms kļuvi par prezidentu, biji ideālists, vai tomēr bija kaut kāda vīzija, ka realitāte var krasi atšķirties no tevis iedomātās?

– Futbola virtuves vide noteikti izrādījās citāda, nekā biju iztēlojies. Teorētiskā līmenī, vēl pirms kļūšanas par prezidentu, bija nojausma par procesiem, taču virspusēji. Pavisam cita aina pavērās pēc tam, kad sāku tajā visā iedziļināties, kad pats jau biju daļa no šīs organizācijas. Pēc atbildības sadalījuma prezidents ir atbildīgs par sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, par attiecībām ar valsti, par valdes lēmumu izpildi. Tās ir pamatfunkcijas, par kurām man bija jāuzņemas atbildība. Kopš šā gada 17. jūlija nāca klāt vēl vairākas atbildības, kad kļuvu atbildīgs par finanšu plūsmu, par administratīvo darbu, par federācijas operatīvo darbu. Tas bija jauns apziņas līmenis, kurš man deva pavisam citu skatu uz procesiem.

– Vai tikai 17. jūlijs, kad tu sāki iedziļināties federācijas finansēs, nekļuva par galveno atskaites punktu tiem notikumiem, kuri risinājās pagājušās nedēļas ārkārtas kongresā?

– Personīgi man šķiet, ka šajā dienā man pilnībā atvērās acis par to, kas federācijā noticis, pirms kļuvu par prezidentu.

– No tā, ko ieraudzīji, tavas acis nobijās?

– Pēdējā laikā publiskajā telpā ir ļoti daudz diskusiju par dažādu revidentu atzinumiem, un var teikt, ka kopš 17. jūlija man kļuva saprotamāks, kāpēc šie atzinumi ir tieši tādi, kādi tie ir. Ja iepriekš man šķita, ka iepriekšējā vadība nevēlējās atklāt savus grēkus un savu nesaimniecisko rīcību, tad vēlāk, kad kopaina kļuva skaidrāka, prasības no attiecīgajām iestādēm ir leģitīmas, kuras gadiem ilgi tika ignorētas. Tie ir dāvinājumu līgumi kā darba apmaksas sastāvdaļa, kas principā ir nodokļu optimizācijas shēma. Līdz 8. novembrim federācijai, jau ne manā vadībā, ieņēmumu dienestam ir jāsniedz paskaidrojumi, un man ļoti negribētos, lai nodokļu nemaksāšana tā vienkārši tiktu paslaucīta zem tepiķa. Lai tiktu pieprasīta atbildība no tām personām, kuras tika iesaistītas šajās shēmās. Vēl ir līgumi, kuriem ir fiktīvas pazīmes, kuriem nav pieņemšanas-nodošanas aktu, nav nekādu paskaidrojumu, par ko attiecīgie pakalpojumi sniegti. Šie līgumi ir saistīti ar iepriekšējās federācijas augstām amatpersonām, un iestādes uz to ir vērsušas savu uzmanību, par to informējot esošo federācijas vadību. Šobrīd šajos līgumos iesaistītajiem uzņēmumiem ir izsūtīti pieprasījumi, lai noskaidrotu, par kādiem pakalpojumiem ir maksāta nauda. Šāda situācija bija līdz ārkārtas kongresam, taču tagad situācija ir mainījusies, un ļoti iespējams, ka šos līgumus vērtēs tie paši cilvēki, kuri tajos ir iesaistīti. Vēl ir tā sauktie federācijas meitas uzņēmumi, kuri ir kā paraugs nesaimnieciskumam. Būtiski ir ne tikai novērst šīs nelikumības, bet arī saukt pie atbildības tos cilvēkus, kuri to pieļāva, paši veicināja un gadiem ilgi piekopuši šo praksi.

– Tagad kļūst saprotamāks, kāpēc tieši pēdējos mēnešos tā sauktā opozīcija jau atklāti sāka tev uzbrukt. Atskaites punkts – 17. jūlijs, kad sāki iepazīties ar finansēm.

– Ja paskatāmies visu ārkārtas kongresu datumus, tad ļoti labi var izsekot līdzi opozīcijas aktivitātēm. Viens no kongresiem sakrita ar laiku, kad uzsākām auditu mācību centrā Staicelē. Vēl viens kongress sakrita ar laiku, ka uzsākām aktivitātes pret personām par sarunātajām spēlēm. Jau pagājušās nedēļas nogalē Latvijas čempionāta spēles klātienē apmeklēja visiem labi zināmais Gavrilovs. Iespējams, ka tā ir sakritība, taču tas notika burtiski nākamajā dienā pēc pēdējā ārkārtas kongresa.

– Tu pats esi sapratis, par kādiem grēkiem opozīcija tevi izbalsoja no amata? Paklausoties runas pēdējā kongresā, īsti nesapratu, kas tev tika pārmests. Vismaz es nesadzirdēju tos grēkus, par kuriem tik tiešām būtu iemesls tevi izbalsot.

– Kongresā notikušo var saprast dažādi. Var tieši un var lasīt starp rindām… Laikam jāuzsver fakts, ka katram biedram ir tiesības uzstāties un izteikt savu sāpi. Tā ir demokrātija, un tas ir pareizi, bet… Federācijai ir jābūt ļoti uzmanīgai un jāseko līdzi tiem signāliem, kurus sūta starptautiskās organizācijas, kurus federācijai sūta tiesībsargājošās organizācijas utt., un šie signāli ir ļoti konkrēti, ka federācijai ir jāmainās. Ja kongresā, ārkārtas kongresā, jāapspriež tāds ikdienas jautājums kā savlaicīga neatbildēšana uz elektroniskajām vēstulēm un tas notiek laikā, kad, konkrēti no UEFA, ir saņemts signāls par to, ka federācija par hat trick programmai atvēlētajiem līdzekļiem nav atskaitījusies kopš 2012. gada. Arī VID mums sūta sveicienus un federācijai devis laiku līdz 8. novembrim…

– Īsāk sakot, laikā, kamēr biji prezidents, tu paspēji kādam pamatīgi uzkāpt uz varžacīm un tamdēļ arī opozīcija sasauca vienu ārkārtas kongresu pēc otra un beigu beigās savu panāca. Tu kādam kļuvi neērts.

– Mūsu vēlme bija tiešām realizēt mērķi par to, ka vēlamies federāciju izveidot par modernu, efektīvu un godīgu organizāciju, kura kļūtu par piemēru tepat Latvijā un ārpus Latvijas. Jau panācām to, ka pirmo reizi sporta infrastruktūras finansējums ir iekļauts valsts budžetā, bet vienlaikus mūs pēta par nodokļu optimizāciju. Manuprāt, tas ir nepareizs signāls, kāds tiek dots sabiedrībai.

– Kad tu kļuvi par prezidentu, balsošanā uzvarēji ar pāris balsīm. Tagad tas pats notika ārkārtas kongresā, tikai ar pretēju iznākumu. Kur pazaudēji tās pāris balsis?

– Noteikti pats esmu kaut kādā veidā vainīgs. Man noteikti vairāk un aktīvāk bija jāstrādā ar biedriem, vairāk viņiem jāskaidro pārmaiņu nepieciešamība, savas idejas. Man vairāk vajadzēja skaidrot problēmas federācijā, izskaidrot situāciju, kas notiks, kad federācijai tiks atsūtīts uzrēķins par iepriekšējās vadības sastrādāto. Vajadzēja paskaidrot, ka iepriekšējais ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis nebūs tas, kurš segs šos iztrūkumus, ka viss sastrādātais gulsies uz tagadējās federācijas vadību. Man šobrīd svarīgāk bija izrunāties ar iestādēm, kuras varētu federācijai uzlikt sodus, un saprast, kā šīs problēmas atrisināt pēc iespējas mazāk sāpīgi, lai pēc iespējas mazāk ciestu federācijas reputācija.

– Varbūt tev vajadzēja rīkoties, kā savulaik to darīja Kirovs Lipmans, kurš, lai paliktu amatā, nopirka trūkstošās balsis.

– Mēs gājām prom no vecās prakses, kāda bija iepriekšējā federācijā.

– Tu pieļauj, ka opozicionāri nopirka šīs dažas balsis?

– Sodīt un nosodīt var tikai tās personas, kuras ir pieķertas pie rokas.

– Viens no lielākajiem tevis kritizētājiem bija tavs lobists uz prezidenta amatu Guntis Indriksons. Tevi pārsteidza viņa rīcība?

– Guntis Indriksons nekad nav mani pārsteidzis un nepārsteigs. Tā, šķiet, nav nejaušība, ka pirms katra ārkārtas kongresa viņš parādās ar uz baumām balstītu viedokli, šādā veidā cenšoties ietekmēt viena vai otra balsotāja domu gājienu. Arī pašā kongresā varēja dzirdēt runas, kuras ir ļoti līdzīgas Indriksona paustajām argumentācijām… Indriksonam ir izdevīga nesakārtota sistēma, kurā viņš var sev izdevīgi manipulēt ar cilvēkiem. Tā viņš ir darījis ilgi, un, ļoti iespējams, līdzīgi viņš domāja arī par mani, ka arī ar mani varēs manipulēt. Šobrīd tikai filozofēju, taču ļoti ticami, ka Indriksonam bija izdevīgi, ka par prezidentu kļūst cilvēks, kuram ir neliela pieredze administratīvajā darbā. Taču mans uzstādījums kopš pirmās dienas bija skaidrs un nepārprotams – prakse, kuru piekopa Indriksons un Mežeckis, ir jāizbeidz. Pretējā gadījumā futbola federācija, futbols turpinās stagnēt.

– No tevis teiktā var secināt, ka visu šo ūdeņu maisītājs ir neviens cits kā Indriksons.

– Domāju, ka viens no… Indriksons varētu būt ieinteresēts, lai dienas gaismā nenokļūtu viņa valdīšanas laikā sastrādātās nelikumības, bet otra tā sauktā apvērsuma rīkotāju puse ir tie, kuriem ļoti gribas kļūt par noteicējiem visā futbola saimniecībā.

– Vai tiešām tu tik spēcīgi paspēji uzkāpt uz varžacīm, ka opozīcija kļuva tik tramīga, ka nevarēja pagaidīt pavasari un tad parastajā kongresā tevi izbalsot no šī amata?

– Kā jau teicu, federācijā tika uzsākta aktīva darbība par nodarīto kaitējumu apzināšanu un zaudējumu mazināšanu, un ļoti ticami, ka tas arī bija viens no argumentiem, kāpēc kādam tik ļoti gribējās mani nomest no šī amata. Pēdējais no ārkārtas kongresiem pierādīja to, ka pašas futbola intereses tika atstātas otrajā plānā un neviens neapzinājās to situāciju, ko nozīmēs, ja federācija paliek bez prezidenta.

– Publiski ir izskanējis, ka federācijas gada budžets ir aptuveni desmit miljoni. Pats esi sapratis, cik no šiem miljoniem tā vienkārši ir notrallināti? Vai nozagti?

– Nav šaubu, ka lielas summas ir nelietderīgi izmantotas, un ir naudas summas, kuras mums var paprasīt atgriezt valsts budžetam. UEFA un FIFA federācijai katru gadu pārskaita aptuveni pusotru miljonu eiro administrācijas darba nodrošināšanai, bet faktiski šīs izmaksas ir lielākas. Tas savukārt nozīmē to, ka starpība tiek ņemta no citām programmām, un tas atkal nozīmē to, ka attīstības programmām paliek mazāk līdzekļu. Federācija UEFA nav atskaitījusies kopš 2012. gada, bet tas pats nav izdarīts arī ar Latvijas sporta spēļu asociāciju. Viņi futbola federācijas atskaites nav saņēmuši trīs gadus. Sakarā ar to, ka UEFA netiek iesniegtas atskaites, ļoti reāli, ka tuvākajā laikā no viņu puses būs audits, un tad var būt lielas nepatikšanas. Federācijai nav dokumentu par iepriekš minētās hat trick programmas finansējuma izlietošanu.

– Ar ko tas viss var beigties?

– Ar nopietnām sekām. Ne tik nopietnām, ka federācija tiek izslēgta no UEFA, taču sabiedriskā labuma statusa pazaudēšana ir ļoti reāla. Federācijai ir draudi maksāt milzu uzrēķinus par nesamaksātajiem nodokļiem, bet vislielākais būs reputācijas zaudējums un valsts atbalsta zaudējums. No UEFA puses varētu būt viņu pārstāvju deleģēšana, lai ciešāk uzraudzītu procesus.

– Cik liels ir nodokļu parāds?

– Līdz 8. novembrim federācijai ir jāidentificē visi parādi, un tad arī kļūs zināms, cik liels ir parāds. Ir svarīgi to visu apzināt, bet vēl svarīgāk ir apzināt un saukt pie atbildības tos cilvēkus, kuri daudzos gados ir izveidojuši šo sistēmu. Tas, kas šobrīd notiek federācijā, ir gadiem ilgi koptas sistēmas sekas, un par šīm sekām būs jāmaksā tagad!

– Vai tam, kas šobrīd notiek federācijā, un tam, kas notiek ar Latvijas izlasi, var vilkt kaut kādas paralēles?

– Latvijas izlases sniegums nav atkarīgs no futbola federācijas finanšu pārvaldības. Nav šaubu, ka izlases sniegums ir neapmierinošs, taču ar federācijā notiekošajām finanšu lietām tam ir mazs sakars. Es teiktu nedaudz citādi. Tas, kas šobrīd notiek ar izlasi, ir iepriekšējo gadu federācijas saimniekošanas sekas. Līdzjutējs redz un seko līdzi lielajai izlasei, bet tā sauktajās mazajās, U19 un U17 izlasēs ir pavisam cits skats, pavisam citi rezultāti, un tas vieš cerību, ka līdz bezdibenim mēs nenokļūsim. Viens no piemēriem – esošās U19 izlases iekļūšana Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra elites kārtā.

– Tavuprāt, kurš šobrīd visvairāk raujas uz brīvo federācijas prezidenta krēslu?

– Nezinu, kurš, bet ļoti vēlētos, lai jaunais prezidents turpinātu tos procesus, kurus aizsāku. Ļoti ceru, ka plašu rezonansi guvušie atklājumi par naudas izšķērdēšanu netiks noklusēti un būs turpinājums.

– Varbūt līdz nākamā gada aprīlim paspēsi uzaudzēt muskuļus un biezāku ādu?

– Šobrīd ir viena vēlme – atvilkt elpu un paskatīties uz procesiem no malas. Ar jau pavisam citu skatu. Galvenais dzinējs ir to biedru vēlme, kuri piekrita pārmaiņām.

Foto: F64

Komentāri