Kādus notikumus varam gaidīt pirms 13. Saeimas vēlēšanām?
Trīsas par elektorāta un tiesībsargājošo iestāžu labvēlību. Šādi varētu raksturot tās 33 dienas, kuras politiķiem jāaizvada līdz vēlēšanu dienai. Ņemot vērā, ka šonedēļ darbu atsāk Saeima un no atvaļinājumiem atgriezusies arī lielākā daļa vēlētāju, tiek gaidīts, ka priekšvēlēšanu cīņas kļūs vēl asākas, un nav izslēgts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vai Valsts ieņēmumu dienests nāk klajā ar priekšvēlēšanu laikā politiķus gremdējošu informāciju.
Tā kādas populāras politiskās partijas līderis pavisam nopietni pieļauj iespēju, ka par spīti tam, ka atbildīgās iestādes viņa saimnieciskās aktivitātes jau krustām šķērsām pārbaudījušas, viņš līdzīgi kā KPV LV līderis Artuss Kaimiņš, tuvojoties vēlēšanām, varētu tikt aizturēts Saeimas telpās. Politiķis gan netic, ka, realizējoties šīm bažām, atkārtosies A. Kaimiņa scenārijs un viņa pārstāvētā partija gūs papildu atbalstu no vēlētājiem.
Arī citu, mazāku popularitāti baudošu politisko spēku pārstāvji pilnā nopietnībā pieļauj, ka KNAB vai kāds cits dienests pēdējā mēnesī pirms vēlēšanām varētu vērsties vēl pret kādu vēlēšanās kandidējošu politiķi.
Tiesa, šādi, jau iepriekš kuluāros piesaukti, drūmi scenāriji populārāki kļuva līdz ar ziņu publiskajā telpā par KNAB klasificētās informācijas nonākšanu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvju rokās. Līdz ar šo ziņu populārāka kļuva arī versija, ka KNAB, kas vēl salīdzinoši nesen tika saistīts ar Vienotības politikas realizēšanu, tagad sācis strādāt ZZS labā.
To, vai šiem scenārijiem lemts piepildīties vai arī tie dzimuši politiķu pelēko sirdsapziņu čukstu rezultātā, rādīs laiks, taču satraukums par vēlētāju labvēlību izmaiņas politiķu uzvedībā izraisījis jau tagad.
Tā ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kas līdz šim bija viens no asākajiem pretiniekiem ierosinājumam padarīt Valsts prezidenta vēlēšanas atklātas, paziņojis, ka pārdomājis – A. Brigmanis atbalstīs šo ieceri. Kā daudzus savus lēmumus, kas izrādījušies pamatoti, politiķis arī šo balsta socioloģisko aptauju rezultātos, kas uzrāda pārliecinošu atbalstu šai idejai. Viņš gan neslēpj, ka joprojām nav pārliecināts, vai šīs ieceres realizācija valstij nāks par labu.
Līdz ar to vairākums Saeimā pārstāvēto partiju līderu pauduši atbalstu atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām. Taču tas nenozīmē, ka šie Satversmes grozījumi patiešām tiks pieņemti, jo ZZS pārstāvošajiem deputātiem nebūšot jāseko frakcijas disciplīnai, un vairāki deputāti jau atzinuši, ka neatbalstīs likumprojektu.
Arī lielākās Saeimas frakcijas – Saskaņas pārstāvji publiski apliecinājuši, ka atbalsta atklātas prezidenta vēlēšanas, taču kuluāru sarunās netiek slēpts, ka iecere tiek vērtēta ļoti kritiski un Saskaņa tikai piebalso skaļākajam vairākumam, nevis realizē pašu atbalstītu politiku.
To, cik liels atbalsts iecerei Saeimā ir patiesībā, ļoti iespējams varēsim uzzināt jau nākamajos divos 12. Saeimas pilnvaru pēdējos mēnešos. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atklājis, ka viņa vadītā komisija likumprojektu centīsies virzīt pieņemšanai līdz parlamenta vēlēšanām, ja to atļaus procedūras un ja tiks saņemts atbalsts no parlamenta deputātiem.
Politiķis sacīja, ka Juridiskā komisija varētu piedāvāt noteikt piecu dienu priekšlikumu iesniegšanas termiņu Satversmes grozījumu izskatīšanai otrajā un trešajā lasījumā. Saeimai būs galavārds attiecībā uz procedūras kārtības noteikšanu. Pirmsvēlēšanu laikā varētu būt parādījusies lielāka iespēja valsts pamatlikumā noteikt, ka Valsts prezidents Saeimā tiek ievēlēts atklāti. Lai veiktu izmaiņas Satversmē, Saeimas sēdē jābūt klāt vismaz divām trešdaļām deputātu un par grozījumiem jānobalso divām trešdaļām no klātesošajiem parlamentāriešiem.
13. Saeimas vēlēšanas notiks oktobra pirmajā sestdienā.
Foto: CVK