Kāpēc dažādiem Olainfarm akcionāriem ir atšķirīgas tiesības?
Laikraksts “Diena” pēta, kādā veidā un ar kādām metodēm tika nodrošināta konkrētu cilvēku nonākšana Olainfarm vadošajos amatos, kas ļauj tiešā veidā ietekmēt jebkuru ar uzņēmuma darbību saistītu lēmumu un rīcību, kā arī veidus, kā, iespējams, tika nodrošināta nepieciešamo lēmumu apstiprināšana vai arī bloķēšana. Neviennozīmīgi vērtējama, bet būtiska loma šajos procesos ir arī Uzņēmumu reģistram (UR).
Pēc lielākā Olainfarm akcionāra Valērija Maligina nāves viņa trīs meitas mantoja ne tikai viņam tieši piederējušās Olainfarm akcijas, bet arī V. Maliginam piederējušās SIA Olmafarm 40 kapitāla daļas – Olmafarm pieder 42,56% Olainfarm akciju. Lai gan 40 daļas nav iespējams sadalīt trīs identiskās daļās, UR pieredzē šis nebija unikāls gadījums un jau pastāvēja prakse, kā rīkoties šādās situācijās. Tomēr UR līdz šim nezināmu iemeslu dēļ jautājuma risināšanai nolēma nevis rīkoties pēc ierastās prakses, bet 2018. gada novembrī sasaukt UR Konsultatīvās padomes sēdi, pēc kuras nolēma mainīt jau pastāvošo kārtību un praksi, lai gan Konsultatīvās padomes viedoklis pēc tās nolikuma UR nemaz nav saistošs. Atbilstoši jaunajai praksei citstarp 2019. gada 2. janvārī UR arī nolēma Olmafarm valdē reģistrēt Milanu Beļeviču, kuras neviennozīmīgi vērtējamā loma kopš šī brīža Olainfarm skandālos parādās pastāvīgi.
2019. gada 9. janvārī Olainfarm valde, pamatojoties uz personu, kuras norādīja sevi kā Olainfarm mazākuma akcionārus un kuriem būtu tiesības pieprasīt akcionāru sapulces sasaukšanu, pieprasījumu, izsludināja ārkārtas akcionāru sapulci 2019. gada 1. aprīlī. Taču 27. martā Olainfarm valde paziņoja par sapulces atcelšanu, jo konstatēja, ka tās sasaukšanai nav juridiska pamata.
Tomēr, neskatoties uz to, ka visi akcionāri ar biržas starpniecību un oficiālu publikāciju bija informēti, ka sapulce ir atcelta, atsevišķi akcionāri pēc savas iniciatīvas, “labākajās” pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu tradīcijās sapulcējās 1. aprīlī mikroautobusā sev vien zināmā laikā un vietā netālu no Olainfarm, turklāt, visticamāk, neinformējot ne citus akcionārus, ne Olainfarm tā brīža padomi vai valdi. Šo sapulci un padomes sēdi, neinformējot citus akcionārus, sarīkoja atsevišķa personu grupa, kur Beļevičas pārstāvētās Olmafarm un V. Maligina nepilngadīgās meitas Annas Emīlijas Maliginas akcijas jau veidoja vairāk nekā 50% no visām Olainfarm akcijām. Lai gan sākotnēji pret šīs akcionāru sapulces leģitimitāti neiebilda arī otra V. Maligina meita Nika Saveļjeva, turklāt šīs sapulces ietvaros Olainfarm padomē pat tika ievēlēts Saveļjevas vīra tēvs, kurš uz pilnvaras pamata rīkojās Saveļjevas interesēs, tomēr jau pēc pavisam neilga laika Saveļjeva secināja, ka ir piemānīta, jo Olainfarm padomē faktiski tika ievēlētas personas, kuras, iespējams, darbojas mazākumā esošās A. E. Maliginas mātes Signes Balderes-Sildedzes interesēs (Gundars Bērziņš, Kārlis Krastiņš, Jānis Buks, Haralds Velmers). Apzinoties savu kļūdu, Saveļjeva vēlāk apvienojās ar māsu Irinu Maliginu, lai kopīgiem spēkiem pasargātu V. Maligina mantojumu no iespējamās izsaimniekošanas. Personas, kuras, iespējams, darbojas S. Balderes-Sildedzes interesēs, vēlākā posmā ievēlēja Balderi-Sildedzi un Beļeviču Olainfarm valdē. Mikroautobusā ievēlētās Olainfarm padomes pārstāvji nemaz nav nolieguši, ka amatos nokļuvuši, tieši pateicoties S. Balderei-Sildedzei, proti, uzreiz pēc akcionāru sapulces padomes loceklis K. Krastiņš atzina, ka viņš šajā amatā nonācis, pateicoties iepriekšējai sadarbībai ar H. Velmeru, kurš viņu iepazīstinājis ar S. Balderi-Sildedzi. Arī G. Bērziņu strādāt padomes priekšsēdētāja amatā uzaicinājusi Baldere-Sildedze, kaut viņš neesot skaidri zinājis, ka tieši viņu šim amatam izvēlēsies. Rezultātā Olainfarm pārvalda cilvēki, kuri aizvien nepārstāv akcionāru vairākumu un nebauda akcionāru vairākuma uzticamību.
Taču Olainfarm akcionāru strīda kontekstā interesanta ir UR pieeja dokumentu vērtēšanā un lēmumu pieņemšanā. Šķiet, UR darbiniekus, kuri lēma par izmaiņu reģistrēšanu Olainfarm vadībā, nesamulsināja fakts, ka tika iesniegti dokumenti, kuri tikuši apstiprināti 1. aprīļa akcionāru sapulcē, kuras leģimitāti ir pamats apšaubīt. UR nešķita dīvaini, ka kopumā vienlaikus tika iesniegti trīs dažādi pieteikumi par vienu un to pašu sapulci, kuri viens otru būtībā izslēdz. Taču, neskatoties uz to, UR jau vienas darba dienas laikā spēja izvērtēt, ka jāreģistrē tieši mikroautobusā notikušajā sapulcē pieņemtie lēmumi. Zīmīgi, ka abi pārējie iesniegumi netika vis noraidīti – tā paša valsts notāra lēmumos par abiem pārējiem iesniegumiem teikts: “Par izmaiņu reģistrēšanas komercreģistrā atlikšanu”, un norādīti trūkumi, kuru novēršanai dots termiņš līdz 2019. gada 1. jūlijam.
UR šo situāciju skaidroja, norādot, ka Augstākās tiesas judikatūrā vērtēts un dotas vadlīnijas UR rīcībai gadījumā, kad vienā dienā tiek iesniegti dažādi pieteikumi vienu izmaiņu reģistrācijai kapitālsabiedrībā. Proti, UR nav jāpārbauda, vai secīgi iesniegti pieteikumi atbilst viens otram, bet jāpārbauda, vai katrs no tiem atbilst likuma prasībām un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem. Pretējā gadījumā tiktu principā izslēgta iespēja reģistrēt ziņas par vairākiem īsā laika posmā secīgi pieņemtiem lēmumiem, lai gan šādam ierobežojumam nav tiesiska pamata. Atbilstoši minētajam katrs no Olainfarm lietā iesniegtajiem pieteikumiem bija jāizskata atsevišķi.
Atšķirīga UR pieeja gan vērojama turpmākajos ar Olainfarm saistītajos notikumos, kas vedina domāt par kādu atsevišķu personu interešu lobēšanu.
2019. gada 13. jūnijā reģistrēšanai UR tika iesniegti dokumenti, ar kuriem Saveļjeva un I. Maligina no Olmafarm valdes tajā pašā dienā bija atcēlušas Beļeviču, ieceļot valdē Pēteri Rubeni. Taču zīmīgi – tieši tajā pašā dienā arī S. Baldere-Sildedze un Beļeviča iesniedza UR dokumentus par citām izmaiņām Olmafarm.
Identiska situācija kā pēc 1. aprīļa akcionāru sapulces. Taču šoreiz UR valsts notārs, secinādams, ka vieni dokumenti ir bez trūkumiem, bet otriem ir trūkumi, nolemj nereģistrēt nevienu iesniegumu un pagarina dokumentu izskatīšanu uz vienu mēnesi. Taču UR valsts notārs ne ar zilbi savā lēmumā nepiemin to, ka uz viena pieteikuma pamata (S. Balderes-Sildedzes un Beļevičas) nemaz nevar veikt ierakstus, jo iesniegtie dokumenti neatbilst noteiktajām prasībām. Būtībā UR, nesniedzot motivētus paskaidrojumus vai pamatojumu savam lēmumam, atteica līdzmantinieku lēmumā balstīto izmaiņu reģistrāciju, norādot, ka jautājums tiks izlemts tikai pēc mēneša – 14. jūlijā, ignorējot apstākli, ka tika samaksāta valsts nodeva izmaiņu veikšanai paātrinātā kārtībā vienas darba dienas laikā.
UR pārstāvji šo situāciju skaidro šādi – 13. jūnijā UR tika saņemti divi dažādi un savstarpēji pretrunīgi pieteikumi izmaiņu Olmafarm reģistrācijai. Attiecīgi tika pagarināts abu pieteikumu izskatīšanas termiņš, lai sasauktu UR Konsultatīvās padomes sēdi 3. jūlijā un uzklausītu ekspertu viedokļus šajā jautājumā.
Taču pa to laiku jūnijā notika divas Olainfarm akcionāru sapulces, kurās neizdevās atcelt mikroautobusā iecelto Olainfarm padomi. Turklāt būtiski – šajās sapulcēs tika grozīti Olainfarm statūti, paredzot, ka lēmumus turpmāk akcionāru sapulcēs var pieņemt, ja sapulcē būs pārstāvēti vairāk nekā 50% no apmaksātā un balsstiesīgā pamatkapitāla – šim lēmumam ir būtiski ietekme uz vēlākajiem notikumiem. Šajās Olainfarm akcionāru sapulcēs Olmafarm pārstāvēja Beļeviča, kura formāli joprojām bija ierakstīta kā valdes locekle, bet realitātē zināja, ka ir atcelta no amata, jo to viņai pirms pirmās Olainfarm akcionāru sapulces paziņoja ar tiesu izpildītāja starpniecību.
Pēc divām jūnijā notikušajām Olainfarm sapulcēm UR pēkšņi nolēma, ka tomēr var reģistrēt Beļevičas atcelšanu no Olmafarm valdes locekļa amata. Savukārt Beļevičas un S. Balderes-Sildedzes iesniegtajiem dokumentiem tika konstatēti trūkumi un to izskatīšana atlikta.
Tikai nianse – I. Maliginai un Saveļjevai bija jāiesniedz dokumenti atkārtoti, jo izrādījās, ka neilgi pēc tam, kad UR pagarināja termiņu to izskatīšanai, Beļevičas pilnvarotā persona H. Velmera palīgs Jānis Balodis tos izņēma no UR, pamatojot, ka tos plānots labot. Taču līdz pat šim laikam nav izdevies noskaidrot, vai tiešām Beļeviča vai kāda cita persona gribēja šajos dokumentos par viņas atcelšanu no amata labot. Atskatoties uz šo un tiem sekojošo notikumu secību, būtībā sanāk, ka XXI gadsimtā gaišā dienas laikā dokumenti no Latvijas UR tika izņemti, neinformējot dokumentu iesniedzējus, kuri par to uzzināja tikai mēnesi vēlāk – 11. jūlijā, kad to UR galvenā valsts notāra p. i. Sandis Karelis atzina savā lēmumā, ar kuru atstāja negrozītu lēmumu par dokumentu izskatīšanas termiņa pagarināšanu. Tāpēc I. Maliginai un Saveļjevai tie lielā steigā bija jāiesniedz atkārtoti.
Par to, ka šāda situācija tika radīta mākslīgi, varētu liecināt apstāklis, ka Beļeviča un S. Baldere-Sildedze tā arī nenovērsa nekādus trūkumus savos dokumentos un tos beigās vispār nepiereģistrēja. Tātad šo dokumentu iesniegšanas mērķis varēja būt vienīgi kavēt Beļevičas atcelšanu no Olmafarm valdes, kamēr notika Olainfarm sapulces.
Interesants ir UR skaidrojums par dokumentu pazušanu. “2019. gada 17. jūnijā UR tika saņemts Olmafarm pilnvarotā pārstāvja iesniegums, kurā lūgts izsniegt labošanai UR iesniegto pieteikumu izmaiņu Olmafarm valdē reģistrācijai, par kurām lēmušas I. Maligina un Saveļjeva. Minēto pilnvaru Olmafarm vārdā bija izsniegusi Beļeviča. Minētie dokumenti UR darbinieka neuzmanības dēļ tika izsniegti labošanai, bet tie netika atgriezti. UR darbinieka kļūda, visticamāk, saistāma ar apstākli, ka uz 2019. gada 17. jūniju Beļeviča bija reģistrēta kā Olmafarm valdes locekle un tieši tādēļ tika izdarīts secinājums, ka Beļeviča uz dokumentu izsniegšanas brīdi bija tiesīga izsniegt pilnvaru Olmafarm vārdā,” pausts UR skaidrojumā.
Pati Beļeviča savu rīcību laikrakstam skaidro tā: “Es kā Olmafarm valdes locekle uzskatīju, ka lēmums par manis atcelšanu ir prettiesisks, jo to nebija pieņēmuši dalībnieki likumā noteiktā kārtībā. Tāpēc, lai noskaidrotu to saturu un, iespējams, novērstu tajos esošos trūkumus, ja tie būtu novēršami, attiecīgie dokumenti tika izņemti no reģistra lietas.” Turklāt Beļeviča arī daļēji izgaisina neziņu par dokumentu pašreizējo atrašanās vietu: “Dokumenti glabājas uzņēmumā, bet, tā kā tiem nav tiesiska pamata, nav pamats arī to reģistrācijai.” Beļeviča gan nekonkretizē, tieši kurā uzņēmumā dokumenti atrodami.
Interesanti, ka UR ieskatā misēklis ar dokumentu pazušanu P. Rubenim kā dokumentu iesniedzējam nevarēja radīt nelabvēlīgas sekas, jo UR, konstatējot dokumentu izsniegšanas faktu, savlaicīgi par to informējusi P. Rubeni, kurš attiecīgi atkārtoti iesniedza dokumentus. Sekojoši – lēmuma pieņemšana netika aizkavēta. Šis UR apgalvojums ir krasā pretrunā ar Dienas rīcībā esošo informāciju, kas ļauj droši secināt – P. Rubenis informāciju par 17. jūnijā izņemtajiem dokumentiem saņēma 11. jūlijā, vien piecas stundas pirms izskatīšanas termiņa beigām, un tikai īpaši aktīvas rīcības dēļ izdevies atbilstoši normatīvajiem aktiem teju pēdējās minūtēs iesniegt UR jaunus dokumentus, no jauna nomaksājot arī valsts nodevu.
Uz jautājumu, vai UR par dokumentu, iespējams, nelikumīgu iegūšanu ir ziņojis tiesībsargiem, UR norādīja, ka “par minētajiem apstākļiem ir informējis tiesībaizsardzības iestādes un līdz padziļinātu apstākļu noskaidrošanai nav tiesīgs prezumēt kādas personas, iespējami, ļaunprātīgu rīcību”.
Lai gan varētu šķist, ka situācija līdz ar Beļevičas atcelšanu no Olmafarm valdes tobrīd arī atrisinājās, jo 2019. gada novembrī tika paredzētas divas Olainfarm akcionāru sapulces, kas varēja rezultēties ar S. Balderes-Sildedzes, Haralda Velmera un Beļevičas izveidotās Olainfarm padomes atcelšanu, sekoja nākamais pavērsiens.
Tobrīd 13 gadu vecā A. E. Maligina, kuru kā dabiskā aizbildne pārstāv S. Baldere-Sildedze, vērsās ar prasību Zemgales rajona tiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošu lēmumu par Beļevičas atcelšanu no Olmafarm valdes locekles amata. Tiesai arī tika lūgts aizliegt Olmafarm balsot Olainfarm akcionāru sapulcēs, nekonkretizējot, attiecībā uz kādiem jautājumiem, kas nozīmē, ka pilnīgi par jebkuru jautājumu, arī sapulces sekretāra apstiprināšanu. Tiesa, kas specializējusies akcionāru strīdu risināšanā, to arī pilnībā nešaubīgi apmierināja, nesaskatot nekādus riskus, ka biržas uzņēmuma darbība varētu tikt paralizēta, ja lielākais akcionārs nevar balsot ne par vienu jautājumu, kuru paredzēts izskatīt akcionāru sapulcē.
Te jāpiebilst, ka jau iepriekš, piemēram, a/s Ventbunkers akcionāru strīdos, iespējams, negodprātīgiem mērķiem tika prasīti šādi līdzīgi aizliegumi un tiesa bija atzinusi, ka šādā veidā aizliegt balsot nevar.
Tā kā tiesa apmierināja pieteikumu, kā arī nesteidzās ar jautājuma lemšanu pēc būtības, 2019. gada 1. novembrī notikusī Olainfarm akcionāru sapulce beidzās tikai ar akcionāru strīdiem. Mikroautobusā ieceltās amatpersonas uzskatīja, ka sapulcei nav kvoruma, jo Olmafarm nevar balsot, bet akcionāri uzskatīja, ka ir kvorums, jo Olmafarm pilnvarotais pārstāvis sapulcē piedalījās. Vēlāks Tieslietu ministrijas skaidrojums gan apliecina, ka kvorums šādā situācijā bija, tomēr tas neliedza personu grupai, kas šobrīd joprojām pārvalda Olainfarm, uzskatīt citādi, izjaucot akcionāru sapulci par viņu atcelšanu.
Zīmīgi – pēc A. E. Maliginas pieprasījuma 1. novembra rītā akcionāru sapulces darba kārtība tika papildināta ar viņas izvirzītiem diviem lēmumprojektiem – par prasības celšanu pret Olainfarm valdes un padomes locekļiem. Tomēr pati akcionāre neieradās uz sapulci. Tātad vispirms viņai ir tik būtiska sapulce, ka jāaizliedz Olmafarm balsot, bet pati savas akcionāra tiesības neizmanto. Arī nākamajā Olainfarm akcionāru sapulcē – 2020. gada 24. janvārī – A. E. Maligina, kuru pārstāv dabiskā aizbildne S. Baldere- Sildedze, neieradās uz sapulci. Taču vēlāk vērsās ar prasību tiesā par tās lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.
24. janvārī notikušajā Olainfarm akcionāru sapulcē tika īstenota jau novembrī pielietotā prakse no pašreizējām Olainfarm amatpersonām – tiek uzskatīts, ka kvoruma nav, un ar apsargu palīdzību visi akcionāri tika izraidīti ārpus Olainfarm telpām. Taču, Olainfarm akcionāriem neesot apmierinātiem ar šādu pieeju, sapulci organizēja ārpus Olainfarm telpām un tajā tika ievēlēta jauna padome un vēlāk valde, kā arī iesniegti dokumenti UR.
Taču, tiklīdz dokumentus iesniedza UR, atceltie valdes locekļi gandrīz ik dienu vērsās UR ar iesniegumiem un lūgumiem, lai netiktu reģistrēta viņu atcelšana. Vienā šādā iesniegumā pat tika izteikts lūgums UR atlikt akcionāru sapulces dokumentu reģistrāciju uz nenoteiktu laiku, līdz Olainfarm vērsīsies tiesā ar lūgumu atzīt visus 24. janvāra akcionāru sapulcē pieņemtos lēmumus par spēkā neesošiem.
UR, iespējams, ņēma vērā šos lūgumus un vairākkārt atlika reģistrāciju, līdz A. E. Maligina, kā arī S. Baldere-Sildedze vērsās ar prasību tiesā pret Olainfarm par minētās akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Zīmīgi, ka vēl viens no prasības iesniedzējiem ir Agris Auce, kurš šobrīd ir Olainfarm revīzijas komitejas priekšsēdētājs un šajā amatā tika ievēlēts pērn 1. aprīlī “mikroautobusa sapulcē”. Prasītāji arī lūdza tiesai noteikt pagaidu aizsardzību – aizliegt izdarīt ierakstu UR komercreģistrā par izmaiņām Olainfarm padomes sastāvā, kas balstīts uz akcionāru sapulces lēmumiem, ko tiesa arī nekavējoties apmierināja. Minētais lēmums, visticamāk, kalpoja kā juridisks pamats UR nereģistrēt akcionāru lēmumus, ar vairākkārtēju UR lēmuma atlikšanu “sagaidot” solīto tiesas aizliegumu.
Avots: Guntara Gūtes materiāls “Olainfarm notikumi: dažādi akcionāri – dažādas tiesības?” laikrakstā “Diena”