Kāpēc plānotā skaidras naudas krasā ierobežošana ir cilvēktiesību aizskārums

Valdības iecere vērsties pret skaidras naudas lietošanu izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Juristi konstatē, ka šis solis būtiski ierobežos personu privāto dzīvi un tiesības uz īpašumu.

Par iemesliem, kādēļ skaidra nauda kritusi nežēlastībā, Neatkarīgā jau vēstīja: banku nepatikšanas rezultējušās Eiropas Padomes institūcijas Moneyval rekomendācijās, no kurām viena ir ierobežot skaidras naudas apriti. Protams, ārvalstu konsultanti satraucas par miljoniem, ko legalizē noziedznieki un izmanto teroristi. Taču Latvijas valdība šo uzdevumu sapratusi ļoti burtiski un par potenciālu teroristu atbalstītāju un noziedzīgas naudas legalizētāju pasludinājusi ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kurš skaidrā naudā mācējis sakrāt vairāk par 1500 eiro.

Jādara, lai parādītu

Šis ir limits, kas noteikts skaidras naudas lietošanai, fiziskai personai pērkot vai pārdodot automašīnu. Savukārt nekustamā īpašuma darījumos skaidra nauda vispār tiek aizliegta. To paredz grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas valdībā pieņemti pagājušajā nedēļā, un tālāk kopējā pakā ar pārējiem budžetam piesaistītajiem likumprojektiem tie ceļos uz Saeimu. Tas nozīmē, ka nauda pirms darījuma obligāti jāiemaksā bankā, tādējādi ļaujot pilnībā izsekot darījumam un tā veicējiem.

Visai maza ir iespējamība, ka starptautisko finanšu institūciju iebiedētie politiķi Saeimā iestāsies par iedzīvotāju tiesībām pilnvērtīgi lietot skaidru naudu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars spriež, ka atteikšanās no skaidras naudas Latvijas apstākļos nebūtu tas pareizākais risinājums, bet šobrīd, «ņemot vērā, kādā situācijā nonākusi Latvija, mums jādara viss, lai parādītu, ka iestājamies pret noziedzīgas naudas legalizēšanu».

Diskusijā, ko izraisīja Neatkarīgās publikācija Plats solis uz skaidras naudas likvidāciju, publika sadalījusies divās nometnēs – vieni optimistiski komentē, ka godīgam cilvēkam taču nav ko slēpt. Otri – ka šāda piespiedu atklātība ierobežo viņu tiesības un brīvības.

Ēnu apkarošanas imitācija

Valdības ieceres publiskā apspriešanā iesaistījās arī tiesībsargs Juris Jansons, un viņā viedoklis ir visai kritisks:

«Šis, manuprāt, ir personas privātās dzīves, tiesībām tikt neizsekotai un tiesībām uz īpašumu ierobežojums. Es pat teiktu, ka tā ir kaut kāda darbības imitācija ēnu ekonomikas apkarošanai. Imitē šo apkarošanu, neapkarojot melno vai paralēlo ekonomiku, kas drīzāk ir reāls drauds valstij un sabiedrībai.» Kā piemēru īstam apdraudējumam, kas pretstatā skaidrai naudai apdraud sabiedrību, tiesībsargs min Rīgas satiksmē notiekošo.

Latvijas finanšu sistēmu kritizējušā mācībspēka Dmitrija Smirnova arests 2008. gadā māca, ka par bankām līdzīgi kā nelaiķiem drīkst teikt tikai labu vai neko. Taču arī kontekstā ar pašlaik finanšu nozari piemeklējušajām problēmām valdības lēmums nozīmē, ka cilvēki tiek piespiesti riskēt ar saviem sakrātajiem līdzekļiem. Bankas Baltija vai Latvijas Krājbankas krahs ir sena vēsture, taču arī ABLV Bank klienti, kas apzinīgi ieskaitīja savus līdzekļus Latvijā reģistrētas un kontrolētas bankas kontos, šobrīd pie savas naudas netiek jau ilgāk nekā gadu, kaut gan bankai līdzekļu pilnīgi pietiek, lai nosegtu visu kreditoru prasības. 3700 klientu gaida, un šķiet gluži neticami, ka viņi visi ir noziedznieki un saistīti ar teroristiem.

Tieši naudas drošību un risku sadalīšanu kā argumentu par labu skaidras naudas saglabāšanai apritē min jurists Jānis Mellups. Bankas var skart arī tādas krīzes, no kurām skaidra nauda ir vairāk pasargāta. Taču, ja valsts visiem iedzīvotājiem grib uzlikt par pienākumu visu viņu rīcībā esošo naudu apgrozīt kontā, tādā gadījumā Valsts kasē katram pilsonim būtu arī piešķirams konts, par kuru netiek prasīta komisijas maksa. Tehniski tas ir iespējams.

Skaidrā un neskaidrā – puse uz pusi

Socioloģijā balstītu viedokli par skaidras un bezskaidras naudas priekšrocībām martā publiskos arī Latvijas Banka. Līdz šim centrālās finanšu iestādes viedoklis bijis abus maksājumu veidus atbalstošs:

«Laiku pa laikam dzirdam viedokli, ka skaidra nauda tuvākā vai tālākā nākotnē pazudīs. Tomēr objektīvie dati rāda, ka skaidras naudas apjoms pieaug, 2018. gada nogalē eiro zonā sasniedzot rekordaugsto 22,6 triljonu eiro atzīmi (salīdzinājumam – vēl tikai 10 gadus iepriekš šis rādītājs bija 13,1 triljons eiro). Par ko tas liecina? Skaidra nauda ir bijusi un būs iecienīts iedzīvotāju un uzņēmēju norēķinu un uzkrājumu veidošanas līdzeklis, un nākotne ir gan skaidrai, gan bezskaidrai naudai. Katram no šiem naudas veidiem ir savas priekšrocības, un arī valstu pieredze to izmantošanā atšķiras – Skandināvijas valstīs dominē bezskaidra nauda, bet, piemēram, Vācijā ir izteikta skaidras naudas sabiedrība.» Latvijā skaidras un bezskaidras naudas maksājumi skaita ziņā ir līdzsvarā, bet apjoma ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido vairāk nekā pusi.

2018. gadā veikti 487,3 miljoni maksājumu 203 miljardu eiro kopapjomā. Vienā dienā tas ir 1,3 miljoni pārskaitījumu 556,2 miljonu eiro apjomā. Skaidras naudas ceļi ir mazāk izdibināmi, jo eiro starp valstīm brīvi pārvietojas. Un vismaz pagaidām Latvijā nav noteikts aizliegums iedzīvotājiem krāt skaidru naudu – vienalga: aploksnē, cūciņā, zeķē vai zemes bankā. Ja Saeima akceptēs ierobežojumus skaidras naudas tērēšanai, tas varētu kļūt par pamatu iedzīvotājiem vērsties Satversmes tiesā.