Kariņš aicina reformēt slimnīcas, Veselības ministrija rausta plecus
Veselības ministrijai ir zināmas tās slimnīcas, kurām pašlaik ir grūtības ievērot visus nosacījumus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā pacientiem atbilstoši slimnīcu sadalījumam pa līmeņiem, Neatkarīgajai apliecināja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško. Pagaidām gan ne Veselības ministrija, ne premjerministrs Krišjānis Kariņš, kas ar rezolūciju uzdevis veselības ministrei Ilze Viņķelei sagatavot pārskatu par situācijas uzlabošanu veselības aprūpē, konkrētu slimnīcu nosaukumus neatklāj.
Slimnīcas Latvijā pašlaik strādā saskaņā ar valdības apstiprinātu dokumentu par ārstniecības iestāžu līmeņiem un līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu. Slimnīcas – gan valsts kapitālsabiedrības, gan pašvaldību stacionārās iestādes – ir sadalītas pa līmeņiem, kā arī ir nodalītas specializētās slimnīcas, tādas kā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca vai psihiatriskās klīnikas. Premjerministrs Krišjānis Kariņš, vērtējot situāciju veselības aprūpē, norādījis, ka pašvaldību reformas kontekstā viens no jautājumiem ir veselības aprūpe. «Vai visas ēkas, kuras tiek sauktas par slimnīcām, bet nenodrošina pirmo palīdzību, tiešām ir slimnīcas,» intervijā Latvijas Televīzijā sacīja K. Kariņš, pieļaujot, ka «acīm redzami ir slimnīcas, kuras nespēj pildīt savas funkcijas». Slimnīcas, kuras nevar izpildīt šos kritērijus, premjers gan nenosauca.
To nedara arī Veselības ministrija. D. Mūrmane-Umbraško paskaidro, ka Veselības ministrijai ir informācija (to var saukt arī par signāliem), kuras ārstniecības iestādes nevar izpildīt prasības, kuras tām uzliktas, ņemot vērā attiecīgo līmeni. Tomēr pašlaik, pirms visu datu apkopošanas un analīzes, nebūtu pareizi nosaukt konkrētu slimnīcu nosaukumus. «Pirms tika veidots slimnīcu saraksts pa līmeņiem, ar katru slimnīcu, tās dibinātāju un īpašnieku notika individuālās pārrunas, un visas slimnīcas tad teica «jā» tām iedalītajam līmenim, un atbilstoši tam stacionāri arī noslēguši līgumus par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu,» stāsta D. Mūrmane-Umbraško. Slimnīcām ir dots laiks līdz šīs vasaras beigām, kad tiks apkopoti to darbības rezultāti. «Nākamās sarunas ar slimnīcām varētu būt rudenī, kad mēs noteikti vērtēsim un prasīsim, vai slimnīcas spēj nodrošināt tām uzticētos veselības aprūpes pakalpojumus,» turpina valsts sekretāre.
Slimnīcu iedalījums piecos līmeņos faktiski nozīmē veselības pakalpojumu pieejamības līmeņus, piemēram, piektā līmeņa slimnīcas, kas ir trīs universitāšu klīniskās slimnīcas, sniedz vissarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus, savukārt pirmā līmeņa slimnīcā jābūt nodrošinātai terapeitiskai un hronisku pacientu aprūpei. Tāpat atbilstoši līmeņiem diennakti slimnīcā jābūt pieejamam noteiktam skaitam ārstu-speciālistu, piemēram, trešā līmeņa slimnīcā jābūt pieciem speciālistiem (internists, ķirurgs, pediatrs, ginekologs un anesteziologs). Visticamāk, izmaiņas varētu skart otrā un trešā līmeņa slimnīcu darbu.
Veselības ministrijas valsts sekretāre atzina, ka diskusijas varētu būt par to, vai Latvijā vajag tik daudz slimnīcu, kurās visas 24 stundas ir pieejami visi speciālisti, bet šāda diskusija Latvijai nav jauna, par to runā visus pēdējos 20 gadus. Tomēr pašlaik nav runa par kādas slimnīcas slēgšanu. «Slimnīcas lielākoties ir pašvaldību iestādes, tāpēc tās slēgt vai reformēt nav Veselības ministrijas uzdevums,» uzsvēra D. Mūrmane-Umbraško.