Kariņš: Es paļāvos, ka katrs zina savu darbu un atbildību

Nesen aizvadīta pēdējā darba nedēļa ārlietu ministram Krišjānim Kariņam. Atklātībā nākušie fakti par iespējamu valsts naudas izšķērdēšanu viņam kā premjeram komandējumos lidojot ar privāto lidmašīnu, maksāja viņam amatu. Kariņš politikā ir ilgspēlētājs un tādā vai citādā amatā bijis teju 22 gadus. Valsts kontrole, kas reisu stāstu preparēja, piesauc nihilismu un ekspremjera komandas atraušanos no Latvijas ekonomiskās realitātes. Arī Kariņa līdzgaitnieki no viņa viens pēc otra norobežojas. Ir beigusies Kariņa politiskā ēra Latvijā, taču viņa politiskajai karjerai pilnīgi noteikti punkts vēl nav pieliekams.

“Uz Eiropas fona esam nabadzīga valsts. Kurš gan vēlas dzīvot nabadzībā?” – Tā savā pirms 10 gadiem izdotajā grāmatā “Latvijas intereses” raksta politiķis Krišjānis Kariņš. Vēsturē gan ilgāk strādājošās valdības vadītājs neieies ar būtiskiem soļiem nabadzības mazināšanā, bet ar nepamatoti dārgu speciālo avio reisu izmantošanu saviem komandējumiem.

ASV trimdas latviešu ģimenē dzimušais Krišjānis Kariņš skolojies kā Amerikā, tā Minsteres latviešu ģimnāzijā, kur viens no viņa pedagogiem bija arī vēlākais Latvijas prezidents Egils Levits. Pensilvānijas universitātē ieguvis zinātņu doktora grādu ar specializāciju lingvistikā. Iesaistījies ASV latviešu kopienas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, piemēram, 14.jūnija demonstrācijās pie padomju savienības vēstniecības Vašingtonā.

“Uz ielas krustojuma mēs tolaik stāvējām. Viņš sper vienu soli, un es atceros tieši kā spriedzes filmā, ne no kurienes parādās savienoto valstu drošības dienests, kaucošas riepas un džeks pazūd. Mēs cerējām, ka būsim vakara ziņās, jo galvenā ziņa bija, ka protestēja pret padomju okupāciju,” 2019. gadā par demonstrāciju sacīja Kariņš.

Uz dzīvi Latvijā Kariņš pārcēlās 90. gadu vidū. Šeit dibināja uzņēmumu “Lāču ledus’”. Sākotnējais biznesa plāns, ka varēs Latvijā tirgot ledu, izgāzās.

Lielākus ienākumus Kariņam nodrošināja darbības ar nekustamo īpašumu. Vairākkārt ticis pētīts darījums ar kādreizējo kinoteātra ēku Rīgas centrā (Skolas iela 2), kas sākumā piederēja Kariņam, bet tad ilgstoši to pārvaldīja viņa dzīvesbiedre. Īpašums nonāca ģimenes ārstes Andas Kariņas jaunizveidota uzņēmuma pamatkapitālā un tika pārdots kopā ar to. Kaut Kariņa sievas kompānijai īsi pirms dibināšanas vairāku miljonu aizdevumus izsniedza divas ārzonas firmas, Kariņš uzsvēra, ka visi nodokļi tikuši nomaksāti un sieva ofšorus darījumā nav izmantojusi. Vēlāk Anda Kariņa iegādājās 5 stāvu ēku Tērbatas ielā. Zemesgrāmatas dati liecina, ka darījuma summa bija 3,3 miljoni, pirkuma veikšanai nebija nepieciešams kredīts.

Krišjāņa Kariņa politiskā karjera sākās līdz ar “Jauno laiku”. Viņš 2002.gadā pievienojās Einaram Repšem un bija viens no partijas dibinātājiem. Šis politiskais spēks ienāca ar zvērestu baznīcā un kara pieteikumu pie varas ilgstoši esošajām partijām. Kariņu ievēlēja Saeimā, viņš bija “Jaunā laika” frakcijas priekšsēdētājs. Kā ekonomikas ministrs Kariņš strādāja “Jaunā laika” niknākā konkurenta “Tautas partijas” vadītajā Aigara Kalvīša pirmajā valdībā.

“Es neatceros milzīgas problēmas, ko radītu Krišjāņa Kariņa kā ministra darbība. Tajā pašā laikā, cik es atceros, viņš bija diezgan spītīgs savos lēmumos un tajā pašā laikā diezgan konstruktīvs. Viņam bija tāda vēlme cīnīties ar visādiem neredzamiem ienaidniekiem. Vairākas reizes mēģināja noņemt LIIA vadītāju, veikt reformas, tāds uzstājīgums viņam piemita,” 2019. gadā par Kariņu izteicās bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Šajā laikā Kariņš iesaistījās konfliktā ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu tā dēvētajā Grīnberga lietā. 2006.gadā kļuva arī zināms, ka ekonomikas policija sākusi kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas naudas piešķiršanā. Ekonomikas ministrs Kariņš par poligrāfijas firmu “S&G” bija pieņēmis lēmumu, kas ļāva uzņēmumam saņemt vairāk nekā vienu miljonu latu, kaut Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra bija komersanta pieteikumu noraidījusi.

Šīs firmas īpašnieki Mārtiņš un Silvija Grestes tobrīd bija vieni no aktīvākajiem “Jaunā laika” ziedotājiem un bija iemaksājuši 15 tūkstošus. Policijā iesniegumu uzrakstīja Saeimas kreisā spārna politiķi.

“Jaunais laiks” tobrīd nostājās aiz Krišjāņa Kariņa kā mūris, aizejot no valdības. Un opozīcijā pavadīja trīs gadus. Krimināllieta izčākstēja.”Jaunajā laikā” tikmēr izveidojās nesaskaņas un Krišjāni Kariņu ievēlēja par partijas vadītāju Repšes vietā. Taču tas partiju nepasargāja, atšķēlās politiķi, arī Kariņa atbalstītāji. Kariņš vadības grožus atdeva Solvitai Āboltiņai, 2009.gadā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā, un vēlētāju atbalstu saņēma arī pēc pieciem gadiem, kā “Jaunā laika” pēcteces “Vienotības” pārstāvis.

Eiropā Kariņš kļuva par koordinatoru virknei svarīgu likumprojektu. Starptautiskā nevalstiskā organizācija “Vote Watch” Kariņu nosauca par vienu no ietekmīgākajiem eiroparlamentāriešiem. Pēc 10 Eiropā pavadītajiem gadiem viņu atpakaļ uz Latviju ataicināja partijas jaunais vadītājs Arvils Ašeradens. Pirms 13.Saeimas vēlēšanām Kariņš kļuva par partiju apvienības “Jaunā Vienotība” valdes priekšsēdētāju un Ministru prezidenta amata kandidātu.

“Es labi atceros, ka mani aicināja nākt palīgā vadīt, kad reitings bija 1, 6%. Mēs iekļuvām Saeimā ar nepilniem 7%, ko mēs un es uzskatījām par uzvaru, mēs turpinājām gūt pārstāvniecību Saeimā,” stāsta Kariņš.

Krišjāni Kariņu par premjeru nosauca Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Un Saeima viņu apstiprināja amatā 2019. gada janvārī. Pēc ilgām mocībām, izdevās izveidot koalīciju no piecām partijām, no kurām divas KPVLV un Jaunā konservatīvā partija bija neprognozējami, neviendabīgi spēki ar lielām ambīcijām.

“Naudas ir tik daudz kā nekad nav bijis… ļoti daudz naudas” – šo Kariņa premjerēšanas sākumā pausto izteikumu, viņam vēlāk bieži atgādinās. Viņa vadītās pirmās valdības laikā valsts ārējais parāds pieauga. Atpalicība no abām Baltijas kaimiņvalstīm nesaruka. Kariņš kā iemeslus būtisko reformu atlikšanai piesauca pēkšņās krīzes, ar kurām viņa valdībai bija jātiek galā. Cits viedoklis ir bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei, kura Kariņam pārmet stingras līderības trūkumu:”Krīzes menedžeris nevar būt tāds, kurš hroniski pēc savas būtības no sīkumiem līdz lielām lietām neuzņemas atbildību.” Kariņam izveidojās konflikts ar Viņkeli. Kādreizējo veselības ministri vēlāk apsūdzēja saistībā ar vakcīnu iepirkumu. Pirmā tiesu instance Viņķeli attaisnoja.

“Tas izpaužas, piemēram, 14 stundu ilgā valdības sēdē Covid laikā, kad visiem, izņemot viņu (Kariņu) vienkārši zeme deg zem kājām, un tās 14 stundas ir nevis tāpēc, ka radām kaut ko inovatīvu un jaunu risinājumu Latvijai, bet tāpēc, ka sēdes vadītājs nav spējīgs pieņemt lēmumu,” stāsta Viņķele.

Premjers Kariņš sāka arī izvairīties no tiem raidījumiem, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera atbildību par valdības lēmumiem, vai noskaidrot viedokli par sabiedrībai būtiskiem notikumiem un pārmaiņām. Premjerministrs ilgstoši nenāca uz diskusiju raidījumu “Kas notiek Latvijā”.

“Tās reizes apkopojot, ja ne ne tad, tad vēlāk, (tās atteikuma-red.) reizes ir padsmitos, ja mēs runājam par tēmām, kas bija dažādas, kas bija Covid-19, kas bija karš, kas bija valdības krīzes, bēgļi – dažādi lieli jautājumi. Daļā no šīm reizēm publicitāti ieguva Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, kaut gan uzaicinājums premjeram ir uzaicinājums premjeram, jo , piemēram, par to, kas ir runāts Eiropas padomē var atbildēt tikai premjers. Sabiedrības attieksme jau arī nav bijusi pietiekami kritiska un prasīga saistībā ar šo. Jā, vairāki kolēģi ir teikuši, ka šis nav normāli, kā viņš izpildījās. Ne jau tikai pret mani, ir jau arī daudzi citi raidījumi gan LTV, gan citur. Zaudējām mēs visi kaut kādu demokrātiskās tradīcijas daļu. Mēs arī zaudējām kaut kādu politisko kultūru Jaunajā vienotībā kā partiju apvienībā,” stāsta žurnālists Jānis Doburs.

Kaut pēdējās Saeimas vēlēšanas nesa ievērojami labākus rezultātus “Jaunajai Vienotībai” nekā pirms četriem gadiem, un Kariņam bija otrs lielākais plusiņu skaits starp visiem 14. Saeimas deputātiem, otrajai Kariņai valdībai nebija ilgs mūžs. Politiskās taktikas rezultātā, kurā ilggadējais “Vienotības” biedrs Edgars Rinkēvičs kļuva par Valsts prezidentu, paģērēja jaunu koalīciju. Dzisa iepriekš novilktās sarkanās līnijas sadarbībai ar Lembergu saistīto ZZS un Kariņam bija jāsamierinās ar ārlietu ministra amatu Evikas Siliņas valdībā.

Politiskie novērotāji gan uzskatīja, ka tas ir tikai pagaidām, jo Kariņa tālākie karjeras plāni saistīti ar amatiem Eiropas struktūrās.

Tā tas bija līdz pagājušā gada rudenim, kad “Latvijas avīze” atklāja informāciju: ārvalstu komandējumos premjers Kariņš vairākumā gadījumu izmantojis privātos avio reisus. Vairākus mēnešus ilga žurnālistu izmeklēšana, taču Valsts kanceleja nesniedza pilnu informāciju.

Valsts kontrole šonedēļ nāca klajā ar saviem revīzijas secinājumiem un tie bija iznīcinoši. Speciālie līgumreisi ar VIP centru, īpašo apkalpi, ar brokeru starpniecību izmaksājuši pat 8 reizes vairāk nekā tad, ja premjera delegācija lidotu komercreisos biznesa klasē. Covid dēļ ieviestā ārkārtējā situācija valstī 2022. gadā beidzās, bet čarterreisi turpinājās.

“Tas, ko mēs šeit redzējām, ir pazudis tas samērīgums. Kaut kādā brīdī rodas šis pieradums, tā sajūta, ka var. Ka pienākas,” saka Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Piemēram, 2022. gada augustā šis luksus pakalpojums uz Kopenhāgenu un atpakaļ vienai personai izmaksājis 7480 eiro, kamēr komerclidojuma cena būtu 1150 eiro. Privātais lidojums uz Briseli pērn vasarā premjera delegācijai izmaksājis astoņas reizes dārgāk nekā regulārais reiss – gandrīz 10 tūkstošus eiro.

Līdzvērtīgus lidojumus premjera komanda nevērtēja, kaut regulārie reisi visbiežāk bijuši pieejami ar dažu stundu starpību. Trīs gados nepamatoti iztērēts pusmiljons eiro.

Astoņos komandējumos lēmums izmantot speciālos reisus bijis nelikumīgs. Ierosināts kriminālprocess, pēc kura Kariņš atkāpās no ārlietu ministra amata.

“Pēc sarunas ar premjeri, es paziņoju par atkāpšanos no ārlietu ministra amata,” sacīja Kariņš.

“Mēs noteikti sagaidām objektīvu situācijas izvērtējumu. Lai nepaliek tā, ka īsti atbildīgs nav neviens. Ir prettiesiski izlietoti līdzekļi, skaidrs, ka kāds ar vārdu un uzvārdu šos lēmumus ir pieņēmis.Un tas ir tas, uz ko mēs ceram, skatoties uz darbu, ko veic ģenerālprokuratūra un KNAB. To personu vidū arī varētu būt Ministru prezidents,” sacīja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

“Pagaidām man nesanāk saprast, kā varēja tā bezatbildīgi un prettiesiski rīkoties un neaizdomāties kaut kādā brīdī, vai tiešām tā var turpināt,” neizpratni pauž Ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Čarterreisu rēķinus apmaksājis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš no amata atstādināts. Viņš paguvis pateikt, ka lēmumus par privātajiem lidojumiem nav pieņēmis viņš, bet premjera birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem sazinājies tieši. Savukārt bijušais Kariņa biroja vadītājs Jānis Patmalnieks jau izteicies, ka pēdējais vārds par reisu izvēli bijis Kariņam.

Nekā Personīga: “Vai ir jebkas, ko jūs nožēlojat speciālo avioreisu lietas sakarā? Jebkas?”

Krišjānis Kariņš: “Es nožēloju, ka tas stāsts ir aizgājis absolūti ne par lietas būtību.”

Nekā Personīga: “Es par nožēlošanu vairāk domāju, vai jūs nejūtat zināmu atbildību par tiem cilvēkiem, kuriem iespējams draud kriminālatbildība, ka viņi nerīkoja šo te iepirkuma procedūru. Bet paļāvās uz jūsu norādēm?”

Krišjānis Kariņš: “Es arī kā jebkurš premjers, paļāvos uz struktūru. Tu paļaujies, ka katrs zina savu darbu un atbildību. Vai kāds tajā ķēdē nebūtu izdarījis kaut ko atbilstoši prasībām, to es nezinu, es pieļauju, ka tāda iespēja ir.”

Nekā Personīga: “Vai pie šīs situācijas Kariņš var palikt politiskās apvienības valdes priekšsēdētājs?”

“Jautājums par Kariņa kungu, manuprāt, tas, ka viņš pats ir atkāpies no amata rāda, ka viņš pats ir uzņēmies zināma mēra atbildību. Manuprāt, tas ir stingrākais šajā brīdī politiķim, jo, protams, mums nekur neviena vainīgā amatpersona nav minēta. Juridiski šeit vēl būs garš process, bet politiski ir gana stingri, kā mēs jau esam rīkojušies,” sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa.

Kaut šoreiz politiskā apvienība nestāv aiz Kariņa kā mūris, tā apzinās viņa popularitāti un Kariņš vēl arvien ir “Jaunās vienotības” otrais numurs jūnijā gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās. Un patlaban vēl pāragri izdarīt secinājumus, vai un kā privātie komandējuma lidojumi paliks ierakstīti politiķa Kariņa biogrāfijā.

“Lidojumu sāga atklāja noslēpumu, ko zināja visi MK ministri un Valsts kanceleja, kura ir viņa vadībā strādājuši, par ko ir Kariņš. Kariņš ir par sevi,” uzskata Viņķele.

“Tas viens posms, kad Kariņš vāca kopā to piecu spēlētāju brīnumaino komplektu 2019.gadā, Kariņš var objektīvi ieiet vēsturē, kā tā brīža politiskās, ja ne konstitucionālās krīzes tā brīža izmenedžerētājs. Tas jautājums, vai mums būs premjers, kas būs uz apsūdzēto sola, to es šobrīd nevaru pateikt, tas ir atkarīgs no likumsargāšanas iestādēm,” norāda žurnālists Jānis Domburs.