Katoļiem nav pamata izlikties, ka Pēterbaznīcas jautājums uz tiem neattiecas

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atsākusi diskusijas par “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma” projektu, kas noteiktu baznīcas juridisko piederību, kā arī ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītus jautājumus. Kaut arī šobrīd Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas zemesgrāmatā nav ierakstīta un tai nav noteikts īpašnieks, Valsts prezidents Egils Levits rosinājis veidot nodibinājumu no četriem lielajiem spēlētajiem: valsts, šā brīža apsaimniekotāja – Rīgas domes –, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Vācu Svētā Pētera baznīcas draudzes. Diskusijās gan nav iesaistīta Romas Katoļu baznīca, kas būtībā skaitās Pēterbaznīcas vēsturiskie īpašnieki.

Prezidents Levits ir izteicies, ka šajā likumā likumdevējam būtu jāveido rūpīgi pārdomāts un pietiekami komplekss regulējums, kas nodrošinātu Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabāšanu un ilgtspēju visas Latvijas sabiedrības interesēs.

“Varētu veidot atsevišķu nodibinājumu, kurā piedalītos Latvijas Republika, Rīgas pilsētas pašvaldība un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (iesaistot Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzi, kurai šī likuma izpratnē būtu īpašs statuss Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ietvarā). Nodibinājums pārvaldītu Rīgas Svētā Pētera baznīcu un gādātu par tās saglabāšanu un attīstību. Likumā jāparedz pārvaldības galvenie principi un vadlīnijas, tostarp lēmumu pieņemšanas procedūras,” vēstulē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam norādījis Levits.

Vienlaikus pārsteidzošs ir fakts, ka baznīcas pārvaldībā nav plānots iesaistīt katoļu baznīcu, kas skaitās tās vēsturiskie īpašnieki. Jo, kā zināms, Svētā Pētera baznīca, kura celta 1209. gadā, vispirms ir bijusi Romas katoļu baznīca līdz pat 1524. gadam, bet tikai no 1526. līdz 1940. gadam tas reformācijas rezultātā kļuva par luterāņu draudzes mājvietu. Savukārt kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas de facto 1991. gadā, Sv. Pētera baznīca ir Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības pārraudzībā.

Arī pati Romas Katoļu baznīca klusē, kaut gan vēl 2017. gadā katoļu baznīca pauda, ka redz dievnama nākotnes sūtību kā kopīgās lūgšanas vietu ar LELB, rūpējoties, lai Sv. Pētera baznīca kļūst arvien vairāk par kristiešu vienotības un ekumenisma simbolu.

“Romas Katoļu baznīca ar savu līdzdalību vēlas stiprināt Latvijas tautas garīgo identitāti un veicināt tradicionālo konfesiju ekumēniskās vērtības un sadraudzību,” tolaik vēstulē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai pauda Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

“Nākotnē mēs redzam Rīgas Sv. Pētera baznīcu kā vietu, kur attīstīt ekumēnisko platformu, ļaujot neierobežoti tradicionālajām kristīgajām konfesijām šeit noturēt svētbrīžus – tādējādi, sniedzot pienesumu visai Latvijas sabiedrībai,” rakstīja Stankevičs.

Tagad gan katoļi klusē – kas pēkšņi mainījis to domas? Vai tiešām piepeši Romas katoļu baznīcai apustuļa Pētera godam nosauktās baznīcas liktenis kļuvis vienaldzīgs? Vai baznīcai nebūtu jākalpo kristiešu sadraudzībai un vienotības veicināšanai, tātad, blakus LELB par baznīcu rūpes nevajadzētu uzņemties arī katoļiem?