Katrs trešais darbinieks Latvijā pašlaik strādā “hibrīddarba” vai attālināta darba režīmā

Kopumā ir skaidrs, ka Covid-19 pandēmijas laikā drīzāk piespiedu kārtā ieviestais “hibrīddarbs” un attālinātais darbs ir uz palikšanu. Pašlaik arvien biežāk iespēja strādāt elastīgi, attālināti darbinieku vidū tiek uzskatīta drīzāk par “normu”, nevis kādu īpašu labvēlību vai pretimnākšanu no darba devēju puses, kā tas bija vēl ne tik senā pagātnē.

Darbinieku pieredze, ko veido tādi psihoemocionālās labbūtības aspekti kā laba emocionālā pašsajūta darbā, sabalansēta darba slodze, elastīgs darba laiks, darba un privātās dzīves līdzsvars, ir viens no galvenajiem “hibrīddarba” virzītājspēkiem. Kantar veiktie pētījumi liecina, ka daudzās organizācijās darba devēji, reaģējot uz esošās situācijas un darbinieku noskaņojuma izmaiņām, aizvien aktīvāk domā tieši par darbinieku labbūtību un elastīga darba iespējām.

Trīs no četriem strādājošajiem ir kopumā apmierināti ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru

Sekojot līdzi dažādiem ar darbu un darba vidi saistītiem aspektiem, pētījumu kompānija Kantar arī šogad veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus aktuālus jautājumus, tostarp, kāda ir strādājošo apmierinātība ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru, kā, salīdzinot ar pirms pandēmijas periodu, ir mainījies strādājošo darba režīms.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka aptuveni 3/4 (72%) strādājošo ir kopumā apmierināti ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru savā darbavietā, tomēr 1/4 (24%) ar šo līdzsvaru nav apmierināti.

Lai gan darba un personīgās dzīves līdzsvara kopējais vērtējums darba ņēmēju vidū divu gadu laikā nav būtiski mainījies, tomēr šai laikā nozīmīgi (par 6 p.p.) ir samazinājies tieši “ļoti apmierināto” darbinieku īpatsvars (no 20% uz 14%).

Raugoties uz aktuālā pētījuma rezultātiem, redzams, ka vidēji zemāka apmierinātība ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru ir strādniekiem, darbiniekiem ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 EUR) mēnesī, ieguves rūpniecībā nodarbinātajiem, tiem, kuri kopumā nav apmierināti ar savu pašreizējo darbu un savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, darbiniekiem, kuri savu pašreizējo emocionālo labsajūtu dzīvē un darbā vērtē kopumā negatīvi, un kuri pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši profesionālās “izdegšanas” pazīmes.

Savukārt salīdzinoši apmierinātāki ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru ir augstākā līmeņa vadītāji, strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 1301 EUR) mēnesī, elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarē strādājošie, darbinieki, kuri kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, un kuri savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu, darbinieki, kuri savu pašreizējo emocionālo labsajūtu dzīvē un darbā vērtē kopumā pozitīvi, un kuri pēdējā gada laikā nav piedzīvojuši profesionālās “izdegšanas” pazīmes.

Personāla pētījumu eksperte, socioloģe Signe Kaņējeva uzsver: “Tāpat salīdzinoši apmierinātāki ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru ir arī tie darbinieki, kuriem ir iespēja strādāt “hibrīddarba” režīmā, vai arī tikai no mājām (attālināti), jo šāds darba režīms nodrošina lielākas elastības iespējas”.

Organizācijām jāpatur prātā, ka, apsverot darba maiņas iespējas, pašreizējos darba tirgus apstākļos darbinieki var izvēlēties tos darba devējus, kuri piedāvā viņu vajadzībām un vēlmēm visatbilstošāko darba režīmu un labākos darba apstākļus.

Līdz ar to arī šī pētījuma rezultāti apstiprina, ka, ja vien nozares, darba un amata specifika to ļauj, rekomendējams darbiniekiem ļaut izvēlēties, kāds darba režīms viņam ir visatbilstošākais, un vienojoties, tā arī strādāt. Izvēles iespējas piedāvāšana ir viens no darbinieku labbūtības stūrakmeņiem!

Katrs trešais darbinieks pašlaik strādā “hibrīddarba” vai attālināta darba režīmā

Dati liecina, ka vairums darbinieku pašlaik strādā savā darbavietā (70%), kamēr katram ceturtajam (26%) ir iespēja strādāt “hibrīddarba režīmā”, bet 4% strādājošo darba devēji nodrošina iespēju strādāt tikai no mājām (attālināti).

Tikai darbavietā (klātienē) salīdzinoši biežāk strādā 45 līdz 54 gadus veci darbinieki, strādājošie ar vidējo izglītību, ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 EUR) mēnesī, strādnieki, pakalpojumu un tirdzniecības jomas darbinieki, apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu jomās nodarbinātie, citās pilsētās (ne Rīgā), Kurzemē, Zemgalē un Latgalē strādājošie, kā arī tie, kuri ar savu pašreizējo darbu, un darba un personīgās dzīves līdzsvaru ir kopumā neapmierināti.

Savukārt “hibrīddarba” režīmā caurmērā biežāk darbojas 18 līdz 24 gadus veci darbinieki, strādājošie ar augstāko izglītību, augstākā līmeņa vadītāji un speciālisti, darbinieki ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 1301 EUR) mēnesī, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas, profesionālo un zinātnisko pakalpojumu nozarē, valsts pārvaldē un aizsardzībā strādājošie, lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieki) nodarbinātie, kā arī rīdzinieki.

Pašlaik vērojams, ka no mājām (attālināti) vidēji biežāk strādā tieši informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā nodarbinātie.

Raksturīgi, ka, salīdzinot ar pandēmijas periodu, būtiski ir palielinājies to darbinieku īpatsvars, kuri strādā “hibrīddarba” režīmā (no 18% uz 26%), samazinoties darbinieku īpatsvaram, kuri strādā tikai klātienē savā darbavietā (no 78% uz 70%), lai arī tādu joprojām ir vairums. Savukārt to darbinieku īpatsvars, kuri strādā tikai no mājām (attālināti), divu gadu laikā nav būtiski mainījies (4%).