Kazāks: Nav pamata satraukties par valdības neesamības ietekmi uz ekonomiku

Šogad Latvijas ekonomika augusi negaidīti strauji, taču šobrīd, piemēram, atsevišķās Eiropas Savienības valstīs izaugsme palēninās, ietekmējot arī Latvijas izaugsmi, šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pēc viņa sacītā, nākamajā gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps samazināsies līdz 3-3,5%. Iemesls tam esot pasaules ekonomikas izaugsmes palēlināšanās. “Ja mūsu eksporta tirgus aug lēnāk, tad arī Latvijai ir grūtāk augt,” piebilda ekonomists.

“Izaugsme no šā gada ļoti augstajiem tempiem, kas ir starp 4% un 5%, un ir milzīgi strauja izaugsme, negaidīti strauja izaugsme, nākamajā gadā būs tuvāk 3-3,5%, kas ir ilgtermiņā vairāk noturama,” uzsvēra Kazāks, norādot, ka pagaidām neesot pamata satraukties par ieilgušais process valdības veidošanā varētu atstāt negatīvu ietekmi uz ekonomiku.

“Pašlaik milzīgam satraukumam par to, ka valdības neesamība ietekmē pašreizējo situāciju ekonomikā, nav, bet vilkt garumā arī nevajadzētu,” uzsvēra Kazāks, norādot, ka Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” prasību izpildei dotais laiks samazinās. Mazāk nekā gada laikā Latvijai ir jāparāda, ka saprot naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas, masu iznīcināšanas līdzekļu finansēšanas riskus, kā arī jādemonstrē atbilstoša rīcība finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībā un, ja būs nepieciešams, arī sodīšanā. Pretējā gadījumā valsts var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, kas nozīmētu lielas neērtības ne tikai baņķieriem.

Jau vēstīts, ka 2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro.

Foto: F64