Viens no galvenajiem notikumiem Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 70. gadadienas svinībās bija militāra parāde Pekinā. Tradicionāli Ķīnas Tautas Republikas proklamēšanas desmitgades svinības ir ļoti nozīmīgi svētki Ķīnā, kad brīvdienas ilgst visu nedēļu. Šī gada 1. oktobra militārajā parādē tika demonstrēti jauni un pilnveidoti ieroču veidi – militārie droni, bezpilota lidaparāti, zemūdens bezpilota iekārta, kā arī daudzi ballistisko raķešu veidi. Militārās parādes oficiālais mērķis bija parādīt Ķīnas sasniegumus valsts aizsardzības un bruņoto spēku veidošanā pēdējo desmit gadu laikā.
Pirmo reiz plašai publikai tika parādītas hiperskaņas raķetes DF-17 (to ātrums 5-10 reizes pārsniedz skaņas ātrumu). Patiesībā parādē tika demonstrēts tikai ballistiskās raķetes DF-16B paātrināmais bloks. Tā darbības rādiuss ir 1800-2500 km. Tāpēc šo ieroci ir iespējams izmantot tikai pret mērķiem Ķīnas tiešā tuvumā – Taivānas, Japānas, Korejas u.c. teritoriju apkārtnē. Raķetes DF-17 pārvietojas pa kvaziballistisku trajektoriju. Vidēja un tāla rādiusa raķetes ir viegli identificēt to palaišanas brīdī. Savukārt laikā, kad raķete ar lielu un viegli fiksējamu liesmu strūklu uzņem ātrumu, tai var relatīvi viegli izskaitļot trajektoriju, lai, tai pārejot ballistiskā lidojuma fāzē, to varētu notriekt ar modernu pretraķešu aizsardzības sistēmu palīdzību. Ķīniešu DF-17, nonākot ballistiskās trajektorijās fāzē, novirzās no izskaitļojamās ballistiskās trajektorijas par kādiem desmit km (kvaziballistiska trajektorija), tāpēc tās nav pārtveramas vai iznīcināmas ar pašreizējo pretraķešu aizsardzības sistēmu tehnoloģijām. DF-17 demonstrācija nozīmēja stingru mājienu, ka Ķīnas rīcībā ir ieroči, kas spēj apiet amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēmas. Tas nozīmē, ka iespējama militāra konflikta gadījumā ASV nespēs izsargāt savu sabiedroto – Taivānas, Dienvidkorejas un Japānas – gaisa telpu.
Parādē tika demonstrēts visiespaidīgākais Ķīnas armijas stratēģiskais ierocis – transkontinentālā ballistiskā raķete DF-41. Kā atzīmēja Ķīnas televīzijas kanāls CGTN, raķete DF-41 spēj sasniegt ASV teritoriju 30 minūšu laikā. Raķetes DF-41 darbības rādiuss ir 15 tūkstoši kilometru, tā var transportēt trīs līdz desmit kodollādiņus, kuri katrs var tikt novirzīts uz savu mērķi.
Parādē tika demonstrēts arī stratēģiskais bumbvedējs H-6N, kurš ir aprīkots ar degvielas uzpildes sistēmu gaisā. Tā kā bumbvedēja H-6N darbības rādiuss ir 6000 km, to apbruņojot ar ballistiskām raķetēm, kuru darbības rādiuss ir 3000 km, ar šo ieroci ir sasniedzama ASV teritorija. Parādē tika demonstrēti arī citi stratēģisko ieroču veidi: karakuģu iznīcināšanai izveidotā ballistiskā raķete DF-21D, no zemūdenēm palaižamās ballistiskās raķetes Julong-2, kā arī citi iespaidīgi ieroči.
Pēc tā Ķīnas militārā potenciāla demonstrējuma, kas bija vērojams 1. oktobrī, var viennozīmīgi apgalvot, ka šobrīd pēc ASV un Krievijas Ķīna ir nepārprotami uzskatāma par trešo iespaidīgāko militāro spēku pasaulē.
Pašlaik pēc rūpnieciskās produkcijas apjoma Ķīna ir pirmajā vietā pasaulē, bet pēc ekonomiskā potenciāla – otrajā. Tagad Ķīna pārliecinoši apliecināja, ka spēj savu rūpniecisko un tehnoloģisko potenciālu pārvērst militārajā spēkā. 2019. gada 1. oktobrī Ķīna pieteica savi kā superlielvaru, kas globālo spēku sadalījumā var līdzsvarot ASV.
Demonstrējot militāro potenciālu, Ķīnas vadība uzsvēra, ka tā nevēlas to izmantot. Pirms parādes Ķīnas prezidents Sji Dziņpins savā uzrunā parādes dalībniekiem un viesiem teica: «Ķīna turpinās miermīlīgas attīstības virzienu, kas balstās uz atvērtības stratēģiju un abpusēju izdevīgumu.» Vienlaikus Ķīnas līderis izteica brīdinājumu, ka «nav tāda spēka, kas varētu apturēt ķīniešus un ķīniešu tautu neatlaidīgi virzīties uz priekšu».
Ķīna šodien ir pavisam cita mēroga un iespēju zeme, salīdzinot ar to Ķīnu, kāda tā bija vēl 20. gadsimta beigās. 21. gadsimta Ķīnas militārais un ekonomiskais potenciāls ir tik iespaidīgs, ka tas būs jāņem vērā, risinot gan globālas domstarpības, gan meklējot līdzsvarotus risinājumus reģionāla rakstura konfliktos Āzijā.