Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā: Honkongas jautājumi ir Ķīnas iekšējās lietas
Uz Neatkarīgās jautājamiem atbild Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lians Dzjaņguaņs (Liang Jianguan).
Kāda ir pašreizējā Covoid-19 epidēmijas situācija Ķīnā? Kādi ir ierobežojumi, kuri skar ceļošanas iespējas un starptautisko tirdzniecību?
Šobrīd pandēmija Ķīnā kopumā ir efektīvi ierobežota. Veicot stingrus pandēmijas situācijas novēršanas un kontroles pasākumus, darba atsākšanā un ražošanas atjaunošanā ir sasniegts stabils progress, un sistemātiski tiek atjaunota ekonomiskā un sociālā kārtība. Līdz 4. jūnijam Ķīnā kopumā ir apstiprināti 83 027 saslimšanas gadījumi, no tiem atveseļojušies 78 327 pacienti, bet miruši 4634. Šobrīd ārstējas 66 pacienti, tai skaitā viens pacients ir ar smagu slimības gaitu. Lai vēl vairāk pastiprinātu slimības kontroli un testēšanu, Uhaņa, Ķīnas pilsēta, kas visagrāk ziņoja par vīrusa saslimšanas gadījumiem un kuru pandēmija skāra visnopietnāk, no 14. maija līdz 1. jūnijam veica Covid-19 vīrusa testus visiem pilsētas iedzīvotājiem. Kopumā tika veikti 9,89 miljoni testu. Testēšanas rezultātā netika atklāti apstiprināti gadījumi, vienīgi tika atklāti 300 asimptomātiski inficēšanās gadījumi. Atklāto gadījumu skaits uz 10 000 iedzīvotāju ir 0,303. Rezultāti parāda, ka šobrīd Uhaņa uzskatāma par drošu pilsētu.
Ķīnai, kā jaunattīstības valstij ar 1.4 miljardiem iedzīvotāju, nepavisam nav viegli īsā laika sprīdī sasniegt kontroli pār pandēmijas radīto situāciju un nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības. Tā iemesla dēļ Ķīna ir samaksājusi augstu cenu un daudz upurējusi. Pirmajā ceturksnī Ķīnas ekonomikas izaugsme samazinājās, tika ietekmēta ražošanas un dzīves kārtība, kā arī apmaiņa un sadarbība ar starptautisko sabiedrību. Tomēr dzīvība ir vissvarīgākā. Tā ir cena, ko vērts maksāt un kas ir jāmaksā, neskatoties ne uz ko.
Pašlaik lielākajā Ķīnas daļā nav ceļošanas ierobežojumu, pamatojoties uz priekšnoteikumu ievērot noteiktos pandēmijas novēršanas un ierobežošanas pasākumus. Ņemot vērā vīrusa izplatību pasaulē, no šī gada 28. marta tiek īslaicīgi apturēta ārzemnieku ieceļošana Ķīnā. Aizliegums neskar diplomātisko, dienesta un pieklājības vizīšu vīzu turētājus. Ārvalstnieki, kuriem nepieciešams ierasties Ķīnā, lai iesaistītos nozīmīgās biznesa, tirdzniecības, pētniecības vai citās aktivitātes vai nepieciešams nokārtot ārkārtas humānās vajadzības, var pieteikties vīzai Ķīnas vēstniecības konsulārajā nodaļā. Iebraucējiem pēc ierašanās Ķīnā jāievēro 14 dienu karantīna. Ķīna nekad nav ieviesusi pret starptautisko tirdzniecību vērstus ierobežojošus pasākumus. Ķīna vēlas uzturēt ciešu saziņu ar visām iesaistītajām pusēm, lai arī pašreizējā situācijā notiktu personāla apmaiņa starp Ķīnu un ārvalstīm, kā arī savlaicīgi pielāgotu aktuālos pasākumus atbilstoši epidēmijas situācijai.
Kad un kādos termiņos tiek plānots mazināt ceļošanas ierobežojumus? Vai tuvākajā nākotnē plānots ieviest veselības sertifikātu vai līdzīgu papildu dokumentu ceļojumiem uz Ķīnu?
Ierobežojumu pielāgošana atkarīga no situācijas. Lai atvieglotu uzņēmumu darba un ražošanas atjaunošanu, Ķīna nesen veica sarunas ar Dienvidkoreju, Singapūru, Vāciju un citām valstīm, lai ieceļojošajam personālam atvērtu “ātro ceļu” vīzu saņemšanai un iebraukšanai valstī. Saskaņā ar “ātrā ceļa” metodi valstīm nepieciešamajam personālam jāpiesakās caur uzņēmumu vai valdības iestādi, kas attiecīgi atbildīga par personāla uzņemšanu. Pēc tam, kad saņemts attiecīgā departamenta apstiprinājums, darbinieks saskaņā ar noteikumiem var pieteikties vīzai. Pēc tam, kad veiktas pirms izbraukšanas nepieciešamās veselības pārbaudes un pēc iebraukšanas noteiktās karantīnas pārbaudes, ir iespējams saīsināt izolācijas laiku pēc iebraukšanas. Pēc tam viss process tiek efektīvi pārvaldīts pēc noslēgtā loka principa.
“Ātrā ceļa” ieviešana ir nozīmīgs solis, ar kura palīdzību Ķīna un attiecīgās valstis pandēmijas novēršanas un kontroles laikā var atjaunot apmaiņu un sadarbību un atbalstīt darba un ražošanas atsākšanu. Tas palīdzēs sekmēt arī katras valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī reģionālās un globālās rūpniecības ķēdes un piegādes ķēdes stabilitātes saglabāšanu. Pirmais “ātrā ceļa” posms tiks īstenots starp dažām Ķīnas provincēm (pilsētām) un attiecīgajām valstīm. Pēc tam, vērojot situāciju, mērogs tiks soli pa solim paplašināts, kā arī tiks apsvērta starptautisko komerciālo lidojumu pakāpeniska atsākšana.
Turklāt, cik man zināms, nesen, Ķīnai un Vācijai vienojoties, Tjandzjiņas pilsētā Ķīnā ar Lufthansa čarterreisu ieradās 180 vācu uzņēmēji, uzņēmumu menedžeri un tehniķi, tā aizsākot Ķīnas un ES pēcpandēmijas sadarbību.
Mēs vēlamies izskatīt līdzīgas vienošanās arī ar pārējām valstīm. Vienlaikus ar pandēmijas novēršanu un kontroli, mēs esam apņēmušies atsākt nepieciešamā personāla apmaiņu, sniegt atbalstu darba un ražošanas atsākšanai attiecīgajās valstīs, padziļināt savstarpējo sadarbību un sniegt palīdzību reģionālās un pasaules ekonomikas un sabiedrības atveseļošanā un attīstībā.
Ķīnas Valsts padome paziņojusi Ķīnas Tautas pārstāvju sapulcei, ka notiks atteikšanās no ekonomikas plānošanas, balstoties uz IKP pieauguma rādītāju. Kādi ekonomiskie radītāji turpmāk tiks izmantoti Ķīnas ekonomikas un sabiedrības attīstības plānošanā? Kā turpmāk Ķīna plāno veikt starptautiskos salīdzinājumus ar citām valstīm?
Pandēmija ir nopietni ietekmējusi Ķīnas ekonomiku. Arī globālā ekonomika pandēmijas dēļ ir nonākusi smagā situācijā. Pastāv liela nenoteiktība. Ņemot vērā esošo situāciju, Ķīnas valdība šogad neizvirzīja gaidāmo ekonomikas izaugsmes mērķi, bet galveno uzsvaru lika uz iekšējā pieprasījuma paplašināšanu, kā prioritātes izvirzot nodarbinātības stabilizēšanu un tautas labklājības nodrošināšanu, augstas kvalitātes attīstības veicināšanu caur piedāvājuma puses strukturālo reformu padziļināšanu, kā arī nabadzības mazināšanai izvirzīto mērķu sasniegšanu un citus.
Šobrīd mūsu attīstība saskaras ar dažiem iepriekš neparedzētiem faktoriem, taču tas nenozīmē, ka Ķīna turpmāk atteiksies no ekonomiskās izaugsmes prognozes – IKP pieauguma. Šī pēkšņā uzliesmojuma ietekme uz Ķīnas ekonomiku ir īslaicīga. Stabilas ekonomiskās izaugsmes un lielā potenciāla pamati, kā arī tendence uzlaboties paliek nemainīgi. Ticu, ka Ķīnas ekonomikas stabilitāte un izaugsme joprojām būs pasaules ekonomikas atveseļošanās un izaugsmes galvenais enerģijas avots.
Ķīnas Tautas pārstāvju sapulcē Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs un Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs Sji Dziņpin uzsvēra: “Absolūti nepieļaujami ir nepārvarēt tirgus aklumu, bet nedrīkst arī atgriezties uz plānveida ekonomika vecā ceļa. Ir jāpieliek pūles labākai tirgus un valsts lomu saskaņošanai.” Kā jaunā pieeja izpaudīsies attiecībā uz Ķīnas ekonomikas attīstību un starptautisko sadarbību?
Šī prezidenta Sji Dzjiņpin svarīgā runa sniedza pamatnostādnes Ķīnas ekonomiskajai attīstībai. Šobrīd, pandēmijas novēršanas un kontroles dēļ, ir ietekmēta apmaiņa un sadarbība starp valstīm, taču mēs uzskatām, ka tas ir īslaicīgi. Ekonomiskās un sociālās attīstībās procesā Ķīna pilnībā izmantos tirgus izšķirošo lomu resursu sadalē un labāk izmantos valdības lomu, un centīsies panākt, lai tirgus un valdības lomas tiktu organiski integrētas, savstarpēji papildinātas, koordinētas un veicinātas, kā arī veicinās ilgtspējīgu un veselīgu ekonomisko un sociālo attīstību. Turpinām paļauties uz reformu, lai stimulētu tirgus subjektu dzīvotspēju un paātrinātu ekonomiskās attīstības modeļa pārveidi. Izmantojot nozares digitalizācijas un digitālās industrializācijas sniegtās iespējas, paātrinātu 5G tīklu, datu centra un citas jaunas infrastruktūras būvniecību, ir iespējams aktīvi veicināt tādu jaunu stratēģisko un nākotnes nozaru attīstību kā digitālā ekonomika, veselības aprūpe, jauni materiāli un citas. Aktīvi veicinot inovāciju izstrādi zinātnes un tehnoloģiju jomā, cenšamies paplašināt jaunus izaugsmes punktus un radīt jaunu attīstības impulsu. Es ticu, ka Ķīnas ekonomika turpinās uzturēt stabilu izaugsmi un nodrošinās lielākas attīstības iespējas citām pasaules valstīm.
Vienlaikus Ķīna nesatricināmi veicinās augsta līmeņa atvērtību ārvalstīm un paplašinās sadarbību ar pārējām pasaules valstīm, balstoties savstarpējas cieņas, vienlīdzīgas attieksmes un abpusēji izdevīgas sadarbības principos. Mēs darīsim visu, lai veicinātu tirdzniecības un investīciju liberalizāciju un atvieglojumus, uzturēsim daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, aktīvi piedalīsimies PTO reformā un veicināsim pasaules ekonomikas attīstību atvērtākā, iekļaujošākā, labvēlīgākā, līdzsvarotākā un abpusēji izdevīgākā virzienā.
Vai pašreizējas krīzes un dažādu ierobežojumu iespaidā tiek plānotas izmaiņas “Joslas un Ceļa” starptautiskajā sadarbībā?
Jaunā koronavīrusa pandēmija patiešām ir ietekmējusi “Joslas un ceļa” sadarbību, taču ietekme ir īslaicīga un daļēja. Raugoties vispārīgi un ilgtermiņā, kā arī izejot cauri epidēmijas pārbaudījumiem, “Joslas un ceļa” starptautiskā sadarbība tiks padziļināta.
Septiņu gadu laikā Ķīna ir parakstījusi “Joslas un ceļa” sadarbības dokumentus ar 138 valstīm, kopīgi uzsākusi vairāk nekā 2000 sadarbības projektus un atrisinājusi nodarbinātības jautājumu milzīgam skaitam cilvēku. Šajā laikā daudziem “Joslas un ceļa” infrastruktūras un tautas labklājības projektiem ir bijusi nozīmīga loma cīņā pret pandēmiju.
Piemēram, Ķīnas un Pakistānas ekonomiskā koridora enerģijas projekts darbojas nepārtraukti, nodrošinot Pakistānai vienu trešdaļu no tās elektrības patēriņa. Liela mēroga lidojumu apturēšanas dēļ šajā reģionā Ķīnas un Eiropas vilcienu līniju pārvadājumu skaits no janvāra līdz aprīlim salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 24% un 27%, un pa to kopā tika nosūtīti gandrīz 8000 tonnu pretepidēmijas materiālu, vārda vistiešākajā nozīmē kļūstot par Eirāzijas “Dzīvības ceļu”.
Pēdējo septiņu gadu laikā Ķīnas preču tirdzniecība ar valstīm “Joslas un ceļa” maršrutā ir pārsniegusi 7,8 triljonus ASV dolāru un tiešās investīcijas maršruta valstīs ir pārsniegušas 110 miljardus ASV dolāru. Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, Ķīnas ieguldījumi valstīs, kas iesaistās “Joslas un ceļa” iniciatīvā, šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 11,7%, un tirdzniecības apjoms palielinājās par 3,2%. Ķīnas – Laosas dzelzceļš, Ungārijas – Serbijas dzelzceļš, Kambodžas divu veidu kurināmā spēkstacija un Ēģiptes jaunais administratīvais galvaspilsētas projekts nepārtraukti virzās uz priekšu. Nesen ir atsākts liels skaits uz laiku apturēto projektu, kas palīdzēs valstīm pārvarēt pandēmiju un atjaunot ekonomiku.
Pēc pandēmijas valstu vēlme attīstīt ekonomiku un aizsargāt iedzīvotāju labklājību būs ļoti steidzama, pieaugs arī pieprasījums pēc sadarbības sabiedrības veselības jomā. Ķīna sadarbosies ar partnervalstīm, lai sekmētu sadarbību veselības jomā gar “Joslu un ceļu”, lai labāk aizsargātu partnervalstu iedzīvotāju veselību un drošību. Mēs smagi strādāsim, lai veicinātu “Digitālā zīda ceļa” būvniecību, izveidotu vairāk jaunu izaugsmes punktu visu valstu ekonomiskajā attīstībā un radītu vairāk jaunu enerģijas avotu pasaules ekonomikas atveseļošanai.
Īsāk sakot, uzticība Ķīnas un visu valstu roku rokā virzītajai “Joslas un ceļa” iniciatīvai nemazināsies, apņemšanās paliks nemainīga. Mēs turpināsim ievērot plašu konsultāciju, vienotu ieguldījumu un kopīgu ieguvumu principus, ievērot atvērtības, ekoloģijas un integritātes jēdzienus un centīsimies sasniegt augstus standartus, dot labumu cilvēku labklājībai un ilgtspējīgiem mērķiem, lai padarītu “Joslu un ceļu” par attīstības, sadarbības un veselības ceļu.
Kāds ir pamatojums Ķīnas ārlietu ministra Van Ji paziņojumam, ka ASV cenšas izstumt Ķīnu līdz jauna aukstā kara slieksnim?
Valsts padomes un ārlietu ministra Van Ji oriģināli sacītais bija – daži ASV politiskie spēki nolaupa Ķīnas un ASV attiecības, mēģinot tās virzīt uz tā saukto “Jauno auksto karu”. Tirdzniecības šķēršļu veidošana ekonomikas jomā, valsts drošības saukļa ļaunprātīga izmantošana augsto tehnoloģiju sfērā, lai bloķētu normālu darbību uzņēmumu vidū, vīzu šķēršļu ieviešana personāla apmaiņā un daži politiķi pat sludina pilnīgu atdalīšanos. Šīs bīstamās darbības kāpjas atpakaļ vēsturē, un tas ne tikai apraks abu valstu tautu daudzu gadu gaitā uzkrātos sadarbības augļus, bet arī sabojās pašas ASV turpmāko attīstību un apdraudēs pasaules stabilitāti un labklājību. Cilvēkiem no visām dzīves jomām abās valstīs vajadzētu uzstāt, lai to apturētu.
Ķīna vienmēr ir iestājusies par to, ka gan Ķīna kā lielākā jaunattīstības valsts, gan ASV kā lielākā attīstītā valsts pasaulē ir atbildīgas par mieru un attīstību pasaulē. Gan Ķīna, gan ASV gūs labumu no sadarbības un zaudēs no konfrontācijas. Abām pusēm vajadzētu uzstāt uz nekonfliktēšanu, nekonfrontēšanu, savstarpēju cieņu, kopīga mērķa meklēšanu, vienlaikus saglabājot atšķirības, un abpusēji izdevīgu sadarbību, kā arī veicināt koordinētu, sadarbībā balstītu un stabilu Ķīnas un ASV attiecību nodibināšanu. Tas ir Ķīnas un ASV tautu un pasaules valstu interesēs.
Līdz šim Honkongas statusu, uz 50 gadu ilgu laika posmu (pēc šīs Lielbritānijas koloniālā valdījuma atdošanas Ķīnai), noteica divpusējais ĶTR un Lielbritānijas līgums. Pašlaik notiek mēģinājumi internacionalizēt Honkongas jautājumu. Kāda ir Ķīnas attieksme pret mēģinājumiem internacionalizēt Honkongas jautājumu? Vai Honkongā nesen pieņemtais likums par drošību ir vērtējams kā zināma atkāpšanās no principa “viena valsts divas sistēmas”?
Honkonga ir Ķīnas īpašais administratīvais reģions, un Honkongas jautājumi ir Ķīnas iekšējās lietas. Kopš Honkongas atgriešanas dzimtenei principi “viena valsts, divas sistēmas” un “Honkongas cilvēki pārvalda Honkongu” ar augstu autonomijas pakāpi ir tikuši uzticīgi īstenoti. Ķīnas valdības tiesiskais pamats pārvaldīt Honkongu ir Ķīnas konstitūcija un Honkongas pamatlikums. 1984. gadā parakstītā “Ķīnas-Lielbritānijas vienotā deklarācija” atrisināja jautājumu par Honkongas atgriešanu Ķīnai. Pēc Honkongas atgriešanas “Vienotās deklarācijas” vēsturiskā misija bija pabeigta. Deklarācijā ir 1137 vārdi, astoņi panti un trīs pielikumi. Neviens no vārdiem vai pantiem nepiešķir Apvienotajai Karalistei nekādu atbildību pār Honkongu pēc tās atgriešanas Ķīnai. Lielbritānijas pusei nav suverenitātes, pārvaldības vai uzraudzības tiesību pār Honkongu pēc tās atgriešanas Ķīnai. Neviena valsts nevar izmantot ” Ķīnas-Lielbritānijas vienoto deklarāciju”, lai iejauktos Honkongas lietās un Ķīnas iekšējās lietās.
Tomēr “vienas valsts, divas sistēmas” praksē ir radušās arī jaunas problēmas un izaicinājumi. Pašlaik visredzamākā problēma, ar kuru saskaras Honkonga, ir arvien nopietnākie nacionālās drošības riski.
Satricinājumos, kas aizsākās piedāvāto tiesību aktu grozījumu dēļ 2019. gadā, “Honkongas neatkarības” organizācijas un radikāli separātistu spēki klaji iestājās par “Honkongas neatkarību”, nepārtraukti pieauga vardarbīgas teroristu aktivitātes un ārējie spēki iejaucās Honkongas lietās, nopietni mīdija Honkongas likuma varu un sociālo kārtību, nopietni izaicināja principa “viena valsts, divas sistēmas” pamatus, radot reālus draudus valsts drošībai, kā arī pilnībā atklāja acīmredzamās juridiskās nepilnības un darba trūkumus Honkongā nacionālās drošības uzturēšanā.
Pašreizējā situācijā, kad īpašā administratīvā reģiona valdībai ir grūti pašiem pabeigt nacionālās drošības tiesību aktus, Ķīnas Nacionālais tautas kongress ir pieņēmis attiecīgus lēmumus par Honkongas īpašā administratīvā reģiona drošības tiesību aktiem, lai pēc iespējas ātrāk aizpildītu un kompensētu šīs nepilnības un darba trūkumu. Tas nav tikai pienākums, bet arī atbildīga rīcība. Šī ir arī valsts suverenitātes pamatteorija un princips, un tā ir ierasta prakse visās pasaules valstīs
Honkongas īpašā administratīvā reģiona drošības likumdošana ir vērsta uz darbībām, kas nopietni apdraud valsts drošību, piemēram, atdalīšanās un valsts varas gāšana un teroristu darbību organizēšana, kā arī ārvalstu iejaukšanās Honkongas īpašā administratīvā reģiona lietās.
Tas sodīs ļoti nelielu skaitu “Honkongas neatkarības” un vardarbīgus elementus, kas ar savām darbībām rada apdraudējumu valsts drošībai. Tas neietekmēs īpašā administratīvā reģiona autonomijas pakāpi un Honkongas iedzīvotāju tiesības un brīvības.
Drošības likumdošana konsolidēs “Viena valsts, divas sistēmas” principa pamatus, nodrošinās, ka “divas sistēmas” netiek izkropļotas, ietekmētas no ārpuses, būs stabilas un tālejošas, lai labāk aizsargātu Honkongas labklājību un stabilitāti ilgtermiņā, kā arī Honkongas iedzīvotāju likumīgās tiesības un brīvības, kas arī palīdzēs aizsargāt dažādu valstu institūciju un personāla likumīgās tiesības un intereses Honkongā.
Kā Ķīnas valdība vērtē ASV centienus ar dažādiem līdzekļiem uzsvērt un aizstāvēt Taivānas valstiskumu, piemēram, aicinot uzņemt Taivānu Pasaules veselibas organizācijā un tam līdzīgi?
Taivāna ir Ķīnas sastāvdaļa. Tas ir ne tikai vēsturisks fakts, bet arī starptautiskās sabiedrības vienots konsenss, un, kas ir vēl svarīgāk, tas ir standarts, kas noteikts ANO rezolūcijās un citos starptautiskos dokumentos. PVO ir ANO specializēta aģentūra, kas sastāv no suverēnām valstīm. Taivānas reģionam kā Ķīnas provincei nav kvalifikācijas, lai pievienotos PVO.
Balstoties uz vienas Ķīnas principu, Ķīnas valdība un PVO ir veikušas attiecīgus pasākumus Taivānas dalībai pasaules veselības lietās. Sadarbības un ekspertu apmaiņas kanāli ir pilnībā atbloķēti. PVO ir arī kontaktpunkts Taivānā, un epidēmiju novēršanā nav tehnisku šķēršļu vai nepilnību.
Mēs stingri iebilstam pret ārējo spēku kūdīšanu un izdabāšanu “Taivānas neatkarības” separātistu darbībām. “Taivānas neatkarībai” nav nākotnes. Taivānas jūras šauruma abu pušu apvienošanās ir vēsturiska tendence, kuru nevar apturēt neviens vai nekāds spēks.
Foto: Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība Latvijā