Ko paredz izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Šogad ir stājušās spēkā nozīmīgas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz tiesības ikvienam pensiju otrā līmeņa dalībniekam novēlēt savas pensijas otrajā līmenī uzkrāto kapitālu. Tiesa, šādas mantošanas tiesības ir gadījumā, ja persona nomirst pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Līdz šim mantot vai kā citādi izmantot uzkrājumu otrajā pensiju līmenī nebija iespējams, tas palika valsts speciālajā pensiju budžetā un šie līdzekļi tika izmantoti esošo pensionāru pensiju izmaksai.
Latvijā ir trīs pensiju līmeņi – pirmā jeb tā saucamā solidārā pensiju līmeņa dalībnieki ir visi cilvēki, kuri strādā un veic sociālās iemaksas, no kurām pensijas izmaksā pašreizējiem pensionāriem. Savukārt otrais pensiju līmenis ir valsts fondēto pensiju shēma, kurā ir obligātie dalībnieki, kuri pievienoti šim līmenim obligātā kārtā (tie ir visi Latvijas strādājošie, kuri maksā sociālās iemaksas un kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija), un personas, kuras pievienojušās brīvprātīgi. Otrais pensiju līmenis ir uzkrājošais, jo tajā iemaksātie līdzekļi – pašlaik seši procenti no darba algas – tiek pārvaldīti ieguldījumu plānos, kurus izvēlējušies paši iedzīvotāji. Trešais pensiju līmenis ir privātie pensiju fondi, kas ir brīvprātīga izvēle.
Tātad šīs izmaiņas no šā gada 1. janvāra skar tieši pensiju otro līmeni, un, kā norāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, pirms izdarīt izvēli par novēlēšanu, būtu jāpārliecinās, vai persona patiešām ir pensiju otrā līmeņa dalībnieks. To var izdarīt elektroniski latvija.lv. Kopumā šāda izvēle būs jāizdara aptuveni 1,3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa norāda, ka līdz šim, ja cilvēks nomira, nesasniedzot pensijas vecumu, viņa uzkrātais kapitāls tika ieskaitīts sociālās apdrošināšanas budžetā un to izmantoja pensiju izmaksai pašreizējiem pensionāriem, tajā skaitā mirušā pensionāra apgādībā esošiem ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. «Taču pēc būtības pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls ir cilvēka īpašums, un ir tikai loģiski, ka pats cilvēks var izvēlēties, kā ar uzkrājumu rīkoties viņa nāves gadījumā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevums ir reģistrēt šo izvēli un cilvēka nāves gadījumā novirzīt uzkrāto naudu atbilstoši mirušā izvēlei,» saka I. Šmitiņa.
5000 nomirst, nesasniedzot pensiju
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2019. gada rudenī gandrīz puse jeb 49 procenti no visiem 1 289 547 pensiju otrā līmeņa dalībniekiem bija uzkrājuši līdz diviem tūkstošiem eiro, 29 procenti no diviem līdz pieciem tūkstošiem eiro, 16 procenti piecus līdz desmit tūkstošus eiro, bet seši procenti vairāk par desmit tūkstošiem eiro lielu kapitālu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati arī liecina, ka vidēji katru gadu vairāk nekā 5000 pensiju otrā līmeņa dalībnieku nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu. Līdz šim uzkrātais pensijas kapitāls pēc viņu nāves tika ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.
Pensiju otrā līmeņa dalībniekam pašlaik ir trīs iespējas, kā parūpēties par savu uzkrājumu šajā pensiju līmenī. Viena no tām ir uzkrāto kapitālu ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā, tas ir, faktiski atstāt visu tāpat, kā tas notika līdz šim, taču šo kapitālu ņems vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju ģimenes locekļiem, kuriem uz to būs tiesības. Ja mirušajam nebūs ģimenes locekļu, kam ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, tad uzkrāto kapitālu izmantos pensiju izmaksai esošajiem pensionāriem. Šādi notiks arī ar to cilvēku uzkrājumu, kuri nebūs izdarījuši nekādu izvēli.
Atdot uzkrājumu citam
Otra iespēja ir pievienot šo uzkrājumu kādas citas personas uzkrājumam. Tā var būt jebkura fiziska persona, nav obligāti jābūt radniecībai, bet jāņem vērā, ka šajā gadījumā personai, kura saņems šo uzkrājumu, mirušā cilvēka nāves dienā ir arī jābūt pensiju otrā līmeņa dalībniekam, lai ir pensiju uzkrājums, kuram pievienot mantoto uzkrājumu. Tāpēc te ir sarežģīts jautājums, vai var šādu izvēli izdarīt attiecībā uz vēl nepilngadīgiem bērniem.
Summa, kas tiks pievienota norādītās personas kapitālam, veidosies šādi: 80 procenti no pensiju otrā līmeņa kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decembrim (pārējos 20 procentus VSAA pārskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā un izmantos pensiju izmaksai esošiem pensionāriem), un 100 procenti no pensiju otrā līmeņa kapitāla, kas uzkrāts no 2020. gada 1. janvāra. Kā piemēru VSAA speciālisti min šādu situāciju: mirušā kopējais pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls ir 5000 eiro, no tā 2000 eiro uzkrāti līdz 2019. gada 31. decembrim. Norādītās personas (saņēmēja) pensijas otrā līmeņa uzkrājums tiks palielināts par 4600 eiro (aprēķins: 3000 + 80% no 2000 = 3000 +1600 = 4600 eiro).
Pensija mantojumā
Savukārt trešā iespēja ir norādīt, ka uzkrājums tiks mantots Civillikumā noteiktā kārtībā. Šādā situācijā uzkrājumu varēs pieskaitīt savam pensiju otrā līmeņa uzkrājumam, lai vēlāk jau palielinātu savu pensiju, vai arī saņemt naudā, ko VSAA pārskaitīs uz kontu. Piemēram, mirušā kopējais pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls ir 5000 eiro, no tā 2000 eiro uzkrāti līdz 2019. gada 31. decembrim, un uzkrāto kapitālu ir tiesīgi saņemt divi mantinieki. Katrs no viņiem mantos 2300 eiro (aprēķins: 3000 + 80 % no 2000 = 3000 +1600 = 4600 eiro kopējais mantojumā nododamais kapitāls, līdz ar to katram 2300 eiro).
VSAA arī norāda, ka savu izvēli persona varēs mainīt un tiks ņemts vērā pēdējā saņemtajā iesniegumā norādītais.