Koalīcijas “budžeta pieņemšanas pamiers” iziris?

Kopš nogurdinošā budžeta veidošanas un pieņemšanas procesa, kurā koalīciju veidojošās partijas bija tik cieši saliedējušās, ka starp tās rindām iespraukties kādam opozīcijas priekšlikumam bija teju neiespējami, pagājušas tikai divas nedēļas, un tā vien šķiet, ka budžetam veltītais pamiers lauzts un partneri atsākuši pārbaudīt ne tikai savas, bet arī valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa pacietības robežas. Šādu rīcību nosaka gan parakstu vākšanas par Saeimas atlaišanu veidojošā situācija, gan vēlme pozicionēties vēlētāja priekšā.

Vissarežģītākajā situācijā pašlaik nenoliedzami ir partiju apvienību Attīstībai/Par! pārstāvošā veselības ministre Ilze Viņķele. Organizācija un ministre uzsver, ka lielā mērā tieši pret viņiem vērstas mediķu un pārējās sabiedrības dusmas par valdošās koalīcijas nespēju pildīt pašu pieņemto likumu par atalgojuma paaugstināšanu veselības aprūpē strādājošajiem.

Tieši šo sabiedrības dusmu dēļ, kas iemiesojušās gandrīz 40 tūkstošos parakstu, kas apliecina atbalstu referendumam par Saeimas atlaišanu, ministre un viņas pārstāvētā partija nāca klajā ar Jaunās Vienotības pamatnostādnēm konfliktējošu ierosinājumu trūkstošos līdzekļus rast uz budžeta deficīta rēķina. Rezultātā tika izprovocēta reti asa premjera reakcija.
«Viens otrs sāk pārprast, ka ministru uzdevums ir prasīt naudu, nevis darīt savu darbu. Bet prasīt naudu nav ministra pamata uzdevums. Ministra uzdevums ir piedāvāt veidus, kā sakārtot un uzlabot jebkuru sistēmu. Es no Viņķeles sagaidu, lai viņa piedāvā konkrētus risinājumus, kā padarīt veselības aprūpes sistēmu efektīvāku,» noskaldīja K. Kariņš.

Attīstībai/Par! gan neuzskata, ka ar Jauno Vienotību sadusmojušo ierosinājumu tā pārbaudījusi piecu partiju veidojošās koalīcijas trauslo varas līdzsvaru. Organizācijas pārstāvji pauž pārliecību, ka tie patiešām vēloties rast risinājumu mediķu problēmai, nevis šūpot valdības laivu. Par to liecinot arī budžeta pieņemšanas process, kura laikā, piekāpjoties neskaitāmiem kompromisiem, izdarīts viss, lai neradītu priekšstatu, ka koalīcija budžeta laikā var arī izirt.

Nevēlēšanos sekot premjera nospraustajam kursam nodemonstrējis arī Nacionālo apvienību pārstāvošais kultūras ministrs Nauris Puntulis. Proti, atzīstot mediju nozarē esošās problēmas un nepieciešamību to risināšanai rast lielāku valsts budžeta finansējumu, K. Kariņš norādīja, ka globālajiem spēlētājiem internetā piemērot tā dēvēto digitālo nodokli, kuru varētu novirzīt mediju stiprināšanai, vajadzētu saskaņoti ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, ne atsevišķi.

Šādu Briselei mutē skatīšanos pieņemt nav gatavs N. Puntulis, kas, pirmdien tiekoties ar mediju pārstāvjiem, paudis gatavību digitālo nodokli ieviest, negaidot uz Briseli. Ministrs uzskatot, ka Latvija nodokļu jautājumos ir pietiekami autonoma no ES centra. Šādu nostāju atbalsta arī mediji, un, iespējams, tas līdz ar skaitliski spēcīgākā partnera pausto mīkstinājis K. Kariņa pozīciju. Tā nu pārformulēta, izmantojot gandrīz jau mantras statusu iemantojošo frāzi, kas teju visus problēmjautājumus sola risināt 2021. gadam gatavotās nodokļu reformas kontekstā.

Zināma spriedze parādījusies arī starp Attīstībai/Par! un Jauno konservatīvo partiju. Pēdējā, ņemot vērā savus priekšvēlēšanu solījumus par administratīvi teritoriālās reformas pamatprincipiem, paziņojusi, ka koalīcijas partijas konceptuāli vienojušās par valsts administratīvo reģionu izveidi, kura būtu jāiekļauj administratīvi teritoriālajā reformā.

Konservatīvie uzsver, ka reģionu mērķis ir līdzsvarot Latvijas reģionu attīstību. Katram reģionam būtu jāizstrādā reģiona iekšzemes kopproduktā noenkurots attīstības plāns, uz kura pamata tiktu piešķirts attīstībai nepieciešamais finansējums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce konceptuāli šai iecerei līdz šim nav pretojies, vienīgi uzsvēris, ka ar reģionu izveidi nav nepieciešams sarežģīt reformu – konservatīvo vēlme ir realizējama cita likuma ietvaros. Arī pēc konservatīvo paziņojuma J. Pūce norāda, ka diskusijas turpinās un lēmums šajā jautājumā nav pieņemts.

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka, pieņemot pirmo pilnvērtīgo K. Kariņa valdības budžetu (šī gada budžets tika dēvēts par tehnisko), koalīcijas partneros ar jaunu spozmi ataususi apziņa, ka premjers pārstāv mazskaitlīgāko koalīcijas spēku un tādēļ tiek pārbaudītas tā pacietības robežas.

«Šie notikumi atgādina, ka, neraugoties uz to, ka premjers ir pirmais cilvēks valdībā, viņam ir zināms politiskā resursa trūkums, jo parlamentā tā ir mazākā frakcija. Viņam ir ļoti sasaistītas rokas, lai vestu partnerus pie stingrākas disciplīnas. Tādēļ aizvien vairāk partneri to izmantos,» saka eksperts.

Politologs atgādina, ka 2020. gada budžeta pieņemšana – pat ar visiem kompromisiem – zināmā mērā uzskatāma par premjera un viņa pārstāvētās partijas uzvaru, bet partneros pakļaušanās šiem kompromisiem radījusi vēlmi parādīt, ka tie atkal jūtas droši un var savam vēlētājam parādīt, ka partijas ir uzticīgas saviem solījumiem un vēlētāju interesēm.

«Ja budžeta pieņemšanas laikā bija populisma un skaļas bļaušanas bēgums, tad tagad ir paisums, viņiem jāidentificē sevi vēlētāju acīs ar saviem jautājumiem, un premjeram nav resursu to ierobežot,» uzskata F. Rajevskis, uzsverot, ka gāzt K. Kariņa valdību nav neviena partnera interesēs. Vismaz pašlaik ne.