Koalīcijas partneriem domstarpības par atvieglojumiem viesstrādnieku uzņemšanai

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijai šobrīd ir vissliktākie nosacījumi viesstrādnieku uzņemšanai no trešajām valstīm. Iekšlietu ministrija sagatavojusi izmaiņas, kam būtu jāatvieglo gan birokrātija, gan arī prasības pret obligāti izmaksājamo algas lielumu viesstrādniekiem, taču koalīcijas partneriem radušās domstarpības par to, cik ļoti nākt pretī darba devējiem, lai palīdzētu viņiem tikt pie ārvalstu darbaspēka. Turklāt šajā gadījumā cīņa ir tieši par nosacījumiem mazkvalificētam darbaspēkam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

“Ir jautājums, kāpēc mums audzēt tādas nozares, kas prasa darba rokas. Varbūt mums jādomā par tām nozarēm, kur vairāk tiek prasīts strādāt ar smadzenēm un jaunu tehniku, un mazāk cilvēkus iesaistīt. Ilgtspējīga tāda attīstība nebūs. Mēs nekad nebūsim zeme, kur būs demogrāfiskā situācija tāda, ka būs neierobežots jauno cilvēku skaits, kas būs gatavi nākt un strādāt, vākt ogas,” intervijā “de facto” viedokli pauž zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. To zemkopības ministrs atbild uz jautājumu, ko darīt zivju pārstrādes, pārtikas ražošanas uzņēmumiem, un citām nozarēm, kas nespēj Latvijā atrast pietiekami daudz darba roku un mēģina tikt pie viesstrādniekiem.

Labklājības ministrija jau iepriekš ir apliecinājusi, ka Latvijas uzņēmēji šajā ziņā ir neizdevīgākās pozīcijās nekā viņu konkurenti tuvākajās kaimiņvalstīs. Un jau aizvadītā gada beigās un šā gada sākumā sākās darbs pie vairāku noteikumu grozīšanas, lai panāktu pārmaiņas arī mazāk kvalificētu viesstrādnieku uzņemšanas nosacījumos.

“Patiesībā mēs par šo jautājumu, par to, ka ir vērojams darbaspēka trūkums Latvijā, mēs jau runājam vairākus gadus, bet jau kopš 2015., 16.gada mēs norādījām uz to, ka ir noteiktas pazīmes par to, ka darbaspēks varētu trūkt, un varētu trūkt ne tikai šajās augsti kvalificētais nozarēs. Bet arī šajos mazāk kvalificētajās nozarēs,” atgādina Ārvalstu investoru padome Latvijā Darbaspēka Darba grupas vadītāja Irina Kostina.

Šā gada sākumā Iekšlietu ministrija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sagatavoja vairākus priekšlikumus, kam būtu jāmazina birokrātija gan uzaicināšanas procedūrā, kā arī prasības pret viesstrādniekiem un darba samaksu. Ieceres, ieliktas vairākos noteikumu projektos, maija beigās skatītas valsts sekretāru sanāksmē. Taču tālāku ceļu tās tā arī nav mērojušas.

“Koalīcijas partneru ietvaros šis jautājums ir ar domstarpībām, līdz ar to mēs izveidojām divus formātus, kur pirmām kārtām satikās jau koalīciju veidojošo partiju pārstāvji,” skaidro ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Vislielākās politiķu diskusijas ir tieši par to, cik lielu algu darba devējam ir pienākums maksāt viesstrādniekam. Šobrīd tā ir vidējā valstī jeb aptuveni tūkstoš eiro. Tādu ir jāmaksā gan viesstrādniekam, kas strādā, piemēram, par pavāra palīgu, gan programmētājam. Tieši atalgojuma prasības ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ viesstrādniekus nodarbina, izmantojot shēmas caur Lietuvu vai Poliju.

“Es uzskatu, ka nedrīkst tādā veidā pieļaut, piemēram, caur citām Eiropas dalībvalstīm rekrūtēt cilvēkus, nodarbināt šeit, un nemaksāt nekādus nodokļus valsts budžetam. Esmu iedevis konkrētos priekšlikumus, mēs strādājam ar PMLP, lai pārtrauktu visu šo bezjēdzīgo procesu. Politiskā līmenī es uzskatu, ka jāmaksā šeit nodokļi, Latvijas Republikā. Ja tiešām iebrauc šie darbinieki, kuri aizstāj, teiksim, tukšās darba vakances, viņiem ir jābūt piereģistrētiem šeit un jāsamaksā nodokļi Latvijas Republikas budžetam,”uzsver iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Iekšlietu un Labklājības ministrijas, kas ir par grozījumu veikšanu, uzskata, ka vienādās algas prasības visiem rada nevienlīdzību starp dažādām nozarēm. Vissliktākajā situācijā ir tie darba devēji, kam nepieciešami mazkvalificēti darbinieki – viesstrādniekam jāmaksā teju divreiz vairāk nekā tepat Latvijā atrastam darbiniekam. Taču pie vietējiem tikt nevar. Vēl gan nav aprēķināts, cik daudz nodokļu aiziet garām valsts budžetam, viesstrādniekus algojot caur kaimiņvalstīm.

“Būs arī izveidots speciāls ēnu apkarošanas kabinets, un iespējams, ka tajā kontekstā mēs varētu arī skatīties, kāda ir šī negatīvā ietekme uz budžetu un tādā veidā pārliecinot, ka mēs jau šeit neatveram savas robežas nekontrolētai darbaspēka ienākšanai,” saka labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro saviem kolēģiem nepiekrīt. Ministrija vēlas, lai paliktu prasība, kas mazāk apmaksātajās nozarēs viesstrādniekiem tomēr liek maksāt tūkstoš eiro jeb vidējo algu valstī. Savukārt labāk atalgotajās profesijās prasības varētu celt un piemērot likmi, kas atbilst vidējai izpeļņai nozarē.

“Darba alga ir izaugusi no 1004 līdz 1080 eiro. Respektīvi, mēs redzam to vidējo pieaugumu. Ja mēs turpināsim ievest darbaspēku, absolūti tādā veidā, nekontrolēti jeb drīzāk teikt, pilnībā atverot slūžas, darba alga neapšaubāmi vidējā kritīsies, jo būs konkurence un būs citu valstu pilsoņi, kas gribēs strādāt pa lētāku naudu. To mēs pieļaut nevēlamies. Līdz ar to pašlaik diskusijas rezultāts ir atvieglota birokrātija, lai uzņēmējiem būtu vieglāk sadarboties ar ārvalstu pilsoņiem, kur tas ir īpaši nepieciešams. Bet nekādā gadījumā nesamazinot darba algu vidējo tautsaimniecībā,” saka Nemiro.

Kopā ar šiem priekšlikumiem tiek piedāvāts arī uz pusi samazināt vakances izsludināšanas laiku, līdz darba devējs iegūst tiesības uzaicināt viesstrādniekus. Tāpat iecerēts vairs neprasīt arī izglītības dokumentus mazkvalificētām profesijām. Iepriekš tieši Zemkopības ministrija bija tā, kas visaktīvāk iestājās par viesstrādnieku uzņemšanas vienkāršošanu. Taču, nomainoties ministriem, arī ministrijas nostāja ir radikāli pretēja. Tā iestājas ne vien pret plānotajām pārmaiņām. Bet ministrs uzskata, ka jau līdz šim pieņemtie atvieglojumi ir pārlieku lieli. “Manuprāt, tas ir ilgtermiņā, ir pilnīgi nepareizi, es domāju, pat kaitīgi mūsu sabiedrībai, mūsu valsts attīstībai tālākai. Jo, ja tas varbūt vienu, divus gadus spēj kaut kā nosegt šīs ekonomiskās problēmas, tomēr ilgtermiņā, ja mēs ejam uz to, ka būs šī zemo algu ekonomikas attīstība, tas novedīs tikai pie vēl tālākas valsts attīstības bremzēšanās un lielākas atšķirības starp attīstītākajām Eiropas valstīm un Latviju,” saka Gerhards.

Savukārt Ārvalstu investoru padomes Latvijā Darbaspēka darba grupas vadītāja Irina Kostina norāda uz to, ka “šobrīd ir daudz vienkāršāk ievest augstas kvalifikācijas darbaspēku no trešajām valstīm. Un šobrīd sanāk tāda situācija, ka mēs ļoti vienkārši ievedam darbaspēku ar augsti kvalificētu darbaspēku no trešajām valstīm, un sanāk, ka šo zemas kvalifikācijas darbu ir jāveic vietējiem. Vai tiešām tas ir tas, uz ko mēs ejam, jo tajā pašā laikā paralēli mēs runājam par to, ka vajag paaugstināt uzņēmēju, darbaspēka kvalifikāciju, prasmes un tā tālāk.”

Politiķi tikušies vairākas reizes, dažādos formātos, taču kompromiss aizvien nav panākts. Šobrīd izskan vāri solījumi pārmaiņas nesošos noteikumus pieņemt līdz gada beigām vai nākamā gada sākumā.