Kokaļa liecības Lemberga lietā – kā no pasaku valstības

Bijušā prokurora, miljonāra Valentīna Kokaļa liecība tiesā, ka viņš ir bijis Aivara Lemberga vergs, grauj liecību ticamību un norāda uz personas grūtībām adekvāti uztvert realitāti – debašu runā Rīgas apgabaltiesā teica advokāts Aldis Alliks.

Ķidājot tā saukto sešu prokuroru epizodi jeb stāstu par to, kā A. Lembergs no V. Kokaļa SIA Puses 1993. gadā izspiedis kapitāla daļas, A. Alliks runāja par krimināllietā cietušā statusā esošā V. Kokaļa liecību ticamību. Pēc advokāta teiktā, V. Kokaļa liecību saturs kontekstā ar viņa iepriekšējiem amatiem valsts struktūrās norāda uz viņa personības īpatnībām, kas jāņem vērā, vērtējot viņa liecības: «Valentīns Kokalis noteikti ir persona, kurš kā bijušais prokurors zina, apzinās un saprot, ka tiesa noteikti nav tā vieta, kur var liecībās meloties. Viņš zina, ka visas liecības tiek vērtētas. Cita starpā liecinošā persona ir arī brīdināta par kriminālo atbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.»

Ko norādīja A. Alliks, neraugoties uz iepriekš minēto, V. Kokalis sniedzis tiesai ticamības ziņā ļoti apšaubāmas liecības: «Valentīns Kokalis liecībās, raksturojot savas attiecības ar Aivaru Lembergu, norāda, ka jau no pašiem pirmsākumiem, kad viņš tikko bija atstājis prokurora amatu, viņš esot bijis Aivara Lemberga vergs. Liecībās Valentīns Kokalis arī apgalvo, ka visiem un visas algas (Ventspils) pilsētā noteica Aivars Lembergs. Tad jau sanāk, ka arī Valentīna Kokaļa algas un citus ieņēmumus noteica Aivars Lembergs. Pravietiski par šo te vergošanu ir izteicies kāds cits liecinieks – ja reiz Aivara Lemberga vergi, vergojot Aivaram Lembergam, kļūst stāvus bagāti miljonāri, tad jābrīnās, kādēļ cilvēki nebeidzamām straumēm nestāv rindā pie Aivara Lemberga pieteikties vergot, lai savergotu kaut simto vai tūkstošo daļu no tā labuma, ko, it kā esot verga maizē, esot sarausis Valentīns Kokalis.

Nākamais vispārīgais apgalvojums no Valentīna Kokaļa: Aivars Lembergs esot noteicis apkopēju cimdu un tualetes papīra cenas pilsētā. Nav jēgas iedziļināties liecībās minēto faktu būtībā, proti, vai tas tiešām tā ir noticis un kā Valentīns Kokalis to ir uzzinājis. Taču ir acīm redzams šādu Valentīna Kokaļa liecību, maigi izsakoties, absurdums,» tiesā skaidroja advokāts.

Pēc A. Allika teiktā, neesot jēgas minētās V. Kokaļa liecības komentēt, «jo tās jau pašas par sevi sava absurduma ziņā sniedz atbildi uz jautājumu, vai tās kaut teorētiski var būt patiesas, vai arī šādas liecības ir mērķtiecīgs un apzināts izdomu lidojums Valentīna Kokaļa garā un stilā, lai par visām varītēm apsūdzētu un nomelnotu Valentīnam Kokalim šajā dzīves periodā personīgi ienīstu cilvēku, proti, Aivaru Lembergu».

Jāpiebilst, ka prokurors Jānis Ilsteris pieprasīja, lai A. Allikam aizliegtu lietot terminu «sešu prokuroru epizode», jo tas esot «aizskarošs». Tiesnesis B. Geimans uzklausīja prokuroru un A. Alliku un noteica: «Nu, skaidrs.» Šo terminu ieviesa un pirms tam tiesas zālē netraucēti lietoja advokāts Raimonds Krastiņš. No viņa debašu runas konteksta izrietēja, ka apsūdzības epizode nosaukta par sešu prokuroru epizodi tādēļ, ka tās radīšanā un uzturēšanā piedalījušies četri Ģenerālprokuratūras, R. Krastiņa vārdiem runājot, «augstākās raudzes prokurori» – Juris Juriss, Aivis Zalužinskis, Jānis Ilsteris, Ilga Paegle -, pats eksprokurors V. Kokalis, kā arī viņa pārstāvis šajā tiesā, bijušais Ģenerālprokuratūras «augstākās raudzes prokurors» Edvīns Piliksers.

Fragments no 2010. gadā pratināšanas laikā Rīgas apgabaltiesā V. Kokaļa sniegtajām liecībām par vergturības tematiku.

Advokāts Raimonds Krastiņš: – Paldies! Jūs tikko nosaucāt, ka Aivars Lembergs esot bijis kompānijas Ost Services Zürich AG akcionārs. Es tā sapratu no jums. Sakiet, lūdzu, kāds bija iemesls, kāpēc Aivars Lembergs – un jūs teicāt, ka Aivars Lembergs ir bijis tas, kurš visu tur nolēmis? Sakiet, lūdzu, kāds tad bija tas iemesls, kāpēc Aivars Lembergs uzaicināja jūs piedalīties tajā SIA Ventrans Rīga kā beneficiāram vai īpašniekam, ja reiz viņš tajā pašā laikā bija spiedis no jums kukuli? Kāds tad bija tas motīvs? Vai jūs varbūt paprasījāt, ka vajag?

Cietušais Valentīns Kokalis: – Lai izspiestu pārējos cilvēkus pēc tam no šai kompānijai piederošā biznesa. Lembergs jau bija ne tikai no Ost Services puses, viņš bija arī no Software House puses. Tātad viņš pārzināja Software House ietekmi, būdams tur. Un bija arī no otras puses, tātad no Ventspils, varbūt Ventspils naftas amatpersonu puses. Viņš arī bija šajā pašā Ventrans Rīga. Tāpat viņš bija Ventbunkerā i no mūsu puses, arī no Stepanova puses, tāpat viņš bija visās kompānijās. No kurām pusēm varēja, no tām viņš visur bija klāt.

Krastiņš: – Jā, bet jautājums bija….

Kokalis: – Bet kāpēc to vajadzēja? To mēs redzam, kāpēc vajadzēja. Lai pēc tam, nākotnē, kā redzam, tos cilvēkus visus izspiestu no biznesa un pārņemtu kontroli.

Krastiņš: – Pagaidiet, es tā nesaprotu… Vai tad viņš 1993. gada oktobrī paņēma jūs kā SIA Ventrans Rīga akcionāru tāpēc, lai izspiestu ārā? Tā taču droši vien nebija?

Kokalis: – Es domāju, ka jā, ka toreiz viņš jau to zināja…

Krastiņš: – Bet priekš kam ņemt, lai izspiestu? Tad jau var neņemt?

Kokalis: – A tāpēc, lai pārņemtu, lai pārņemtu kontroli šajās kompānijās, jo viens pats uz to brīdi noteikti, ka viņš nebija spējīgs pārvaldīt šīs visas kompānijas. Bija vajadzīga, kā saka, vergu grupa, kuri strādā viņa labā, kuri pakļaujas viņam, kuri dara visu to, ko viņš saka kā amatpersona, pieņēma lēmumus un pamato šo lēmumus. Nu, kā, jūs taču arī esat šajā biznesā iekšā, tas jau jūsu bizness ir.

Krastiņš: – Sakiet, jūs teicāt – «vergu grupa». Runa nav par to vārdu, bet jautājums – vai jūs sevi arī tajā grupā tad ieskaitāt, vai…

Kokalis: – Protams!

Foto: F64