Kompetenču saturu ieviesīs gadu vēlāk
Saeima šodien no Vispārējās izglītības likuma grozījumiem izslēdza ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, savukārt pāreju uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu nolēma ieviest gadu vēlāk, nekā sākotnēji plānots.
Saeima ceturtdien, 7.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.
Ar plānoto reformu saistītie grozījumi paredz, ka kompetenču pieejā balstītas mācības 1., 4., 7. un 10.klasē būs no 2020.gada 1.septembra, 2., 5., 8. un 11.klasē – 2021.gada 1.septembra, bet 3., 6., 9. un 12.klasē – vēl pēc gada, proti, no 2022.gada 1.septembra.
Izglītības reformas diskusijas Saeimā izraisīja plašas diskusijas. Pirmais tribīnē kāpa izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
“Jaunā izglītības satura būtība ir radīt skolēniem auglīgus apstākļus dziļas izpratnes veicināšanai un prasmju attīstīšanai, kā arī personības pilnveidei. Mācību procesa centrā jābūt skolēnam, kurš mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes, atrast vai neatrast tās, rast īsto ceļu un iegūt prasmes lietot zināšanas. Ir nepieciešamas nozīmīgas izmaiņas mācību saturā, mācīšanas pieejā un vērtēšanā. Ir nepieciešams samazināt mācību priekšmetu sadrumstalotību. Uz to tieši ir vērsts arī šis 1.priekšlikums. Un galvenā uzmanība ir jāvelta dziļas izpratnes veidošanai un prasmju attīstīšanai. Vienlaikus lielāka loma ir jāpiešķir bērnu un jauniešu personības attīstībai, rakstura ieradumu veidošanai, vērtību sistēmas nostiprināšanai. Ļoti svarīga ir skolas vide, mācību metodes un skolas videi ir jābūt draudzīgai. Mācīties var ar prieku un jaunā standarta mērķis ir, lai skolotāji avien retāk dzirdētu jautājumu no skolēniem – kāpēc man tas vajadzīgs, kāpēc man tas jāmācās, bet dzirdētu jautājumus – skolotāj, kas man būtu jāzina, lai atrisinātu šo problēmu,” uzrunājot parlamentu sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Tikmēr deputāte Ingūna Sudraba pārmeta, ka izglītības reforma nav pārdomāta. “Runājot konkrēti par šo 1.priekšlikumu, manuprāt, tas ir kā reizi apliecinājums, ka šī izglītības reforma netiek virzīta pārdomāti, jo kā savādāk uz otro lasījumu pēkšņi var parādīties priekšlikums, kas parāda kaut kādu jaunu būtisku klasifikācijas ieviešanu, ka mācību priekšmeti tiek klasificēti mācību jomās, bet tālāk nav pateikts neviens vārds par to, kā tās jomas veidosies, kāds klasifikators būs tā pamatā, kādi principi būs mācību priekšmetu klasificēšanai, tas vēl vienu reizi parāda, ka tas, ko nupat teica izglītības ministrs, ka šeit viss ir rūpīgi pārdomāts un ilgi un rūpīgi visi ir strādājuši, ka nekas tāds īstenībā nenotiek, jo, manuprāt, mans aicinājums šajā brīdī neatbalstīt šo priekšlikumu būtu tikai pareizs, jo būtu jāatnes priekšlikums, kurā skaidri var saprast, cik tad detalizēta klasifikācija būs, kā tas izskatīsies, lai visiem ir saprotams, kā tad šī nozīmīgā reforma tālāk virzās, jo, manuprāt, tēmai, kā mācību priekšmeti tiek saklasificēti jomās, jau nu bija jāvelta vairāk uzmanības. Vēl jo vairāk, ka šeit izskanēja aicinājums turpmāk neparedzēt arī mācību virzienu definēšanu likumā, kas vismaz iezīmēja kaut kādus virzienus, kā mācību jomas tiek… vai virzieni klasificēti, tur ir sociālā joma, dabaszinātņu virziens un tā tālāk, tad šeit piedāvātais priekšlikums vienā naktī dzimis, parāda tikai to, cik vieglprātīgi Izglītības ministrija izturas pret pašu virzīto reformu,” uzskata Sudraba.
Savukārt deputāts Arvīds Platpers uzsvēra, ka viņam nav uzticības ministram Šadurskism saistībā ar šo jauno terminu ieviešanā. “Uz jautājumu: “Kādas mācību stundās tiek pielietotas jaunās atklāsmes pedagoģijā, metodikā?” – Šadurska kungs man atbildēja, skaidrojot par interešu izglītības jautājumu, tātad pulciņu nodarbības. Es varu to vēstuli parādīt, viņš ir parakstījis. Tātad ministrs neatšķir mācību stundu vispārizglītojošajā skolā no interešu izglītības pulciņu nodarbībām pēc mācībām,” sacīja politiķis.
Tikmēr Saeima otrajā lasījumā lēma neatbalstīt ieceri skolas gaitas sākt sešu gadu vecumā. Tas nozīmē, ka arī turpmāk mācības 1.klasē bērniem jāuzsāk tajā kalendārajā gadā, kurā bērnam aprit septiņi gadi.
Grozījumi paredz, ka jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. Kā uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, Valsts izglītības satura centram, ņemot vērā Saeimas lēmumu, būs jāizstrādā vadlīnijas arī sešgadniekiem.
Par vērienīgajām izmaiņām izglītības nozarē saeimai vēl būs jālemj trešajā – galīgajā lasījumā.