Koncertzālē “Cēsis” apskatāma Kaspara Zariņa izstāde “Laika sajūta”
Sestdien, 13. aprīlī, Koncertzālē “Cēsis” tika atklāta gleznotāja Kaspara Zariņa izstāde “Laika sajūta”, piedāvājot iepazīties ar vienu no viņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas paralēli figurālajai glezniecībai šobrīd saista mākslinieku. Izstādes nosaukums atklāj ekspozīcijas pamatvēstījumu – pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam. Kuratore: Inese Baranovska.
Izstādi ievada šī brīža paradoksālo noskaņu iedvesmota glezna “Laika sajūta ar skeletiem” (1924). Prieks par dabas atmodu mūsu apziņā mijas ar kara agresijas ziņu ēnām, kam līdzās tomēr aizvien pastāv cerība, mīlestība un radošā gara spēks.
2017. gadā vērienīgajā kopizstādē ar Viju Zariņu “Paralēli” Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” Kaspars Zariņš pārsteidza ar lielformāta darbiem – ekspresīviem slīpējumiem uz ar akrila krāsām klāta saplākšņa. Šie darbi tapa mākslinieka ģimenei ļoti grūtā periodā pēc meitas Martas aiziešanas mūžībā, kad sevī bija jāatrod spēks pārvarēt sāpes. Intensīva iegremdēšanās jaunos radošos meklējumos, kas prasīja citādāku darba stilu, intuīcijas, emociju un fizisko spēku koncentrāciju, kā svaigs pavasara gaiss atraisīja domas un sniedza garīgo mierinājumu. Koks, katram latvietim tik tuvs un organisks materiāls, mākslinieka rokās piedzīvo maģisku transformāciju – uz intensīvi košām vai askētiskām saplākšņa virsmām veidotie iedobumu raksti liek materiālam elpot un ievibrē mūsu iztēli. Radošie eksperimenti uz saplākšņa vēlāk iedvesmo arī glezniecību uz audekla – top darbi sērijā “Prieka gēns”, kas turpinās arī 2024. gadā un apskatāmi izstādē. Te mākslinieks ļaujas dažādu niansētu krāsu kombināciju meklējumiem, pārsteidzot sevi pašu ar krāsu salikumu paradoksiem un plūstošu formveidi.
“Glezniecība ir kā neizsīkstoša aka. Vairāk gleznojot attīstās prasmes un redze. Šīs zināšanas nav rutīna, nezināt nozīmē sevi apdalīt, bet zināšanās vajag arī iet soli tālāk, turpināt meklēt un atklāt ko citu, varbūt tikai sev. Glezniecības tīrība – es to meklēju. Arī šaubos, jo šaubīties ir normāli. Vēlos saglabāt savu iekšējo būtību, savu kodu.
Skatoties uz debesīm vai ūdens virsmu, arī gleznainu sienu, mēs to varam apbrīnot, bet tā jau ir tā īstā abstrakcija. Abstrakciju gleznot ir daudz grūtāk, jo tu nevari paslēpties aiz realitātes, jāmāk pārliecināt, pierādīt, k arī otas triepiens vai traips ir vērtīgs un daudznozīmīgs. Svarīga ir mūsu iekšējās pasaules harmonija. Abstrakcija ir tā, kā mīlēt otru cilvēku bez nosacījumiem,” atklāj Kaspars Zariņš.
Kaspars Zariņš (1962) profesionālo izglītību ieguvis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1973 –1980), vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā(1980 –1986). Paralēli radošai darbībai ir ilgstošs mācībspēks Latvijas Mākslas akadēmijā, 1995. gadā ievēlēts par asociēto profesoru, bet kopš 2008. gada LMA profesors. Mākslinieka darbi atrodas krājumos Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, prestižajā Würth Collection Vācijā, kā arī privātās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs. 2024. gada radošais darbs guvis AKKA/LAA stipendijas atbalstu.
Izstāde “Laika sajūta” līdz 30. jūnijam bez maksas apskatāma Koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā, Raunas ielā 12, darba dienās no plkst. 12.00 – 18.00, brīvdienās no 12.00 – 16.00, kā arī pasākumu laikā.