Kopējais tiltu stāvoklis Rīgā un Latvijā – vidējs vai slikts

Rīgā kopumā ir 126 tilti, pārvadi, estakādes un tuneļi, un no tiem sliktā stāvoklī šobrīd ir viens – pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Šobrīd ir izsludināts konkurss par Brasas tilta pārbūves būvdarbiem. Rīgas domes Satiksmes departamenta pārbaudēs secināts, ka 99 tilti ir apmierinošā, 25 – labā, bet tikai viens teicamā stāvoklī. Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Svetlana Mjakuškina Latvijas Radio norādīja, ka kritiskā stāvoklī ir ne tikai Brasas tilts, bet arī Vanšu tilts. Tikmēr kā teicams novērtēts gājēju tuneļa un kāpņu stāvoklis Krasta ielā.

Satiksmes departaments skaidroja, ka “apmierinošs” nozīmē to, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa ir drošs, bet tā ilgmūžības saglabāšanai jānovērš konstatētie defekti. Tāpēc atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, patlaban tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti. Pēs ekspertu vērtējuma pie apmierinošā stāvoklī esošiem tiltiem pieskaitāmi arī Zemitāna tilts un Gaisa tilts.

Jau ziņots, ka Vanšu tiltam Rīgā šogad martā daļēji bija nobrukušas ar vienām kāpnēm saistītās konstrukcijas. Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) tai pašā mēnesī paziņoja, ka gan Vanšu, gan Zemitāna tiltam ir jāveic padziļināta tehniskā izpēte, lai novērtētu tiltu nestspēju, kas arī patlaban tiek darīts.

Attiecībā uz Vanšu tiltu tiek gatavota nepieciešamā dokumentācija, lai izsludinātu iepirkumu par tilta pārbūves projektēšanu. “Tieši padziļinātā izpēte ir pirmais darbs, kas jāveic, uzsākot projektēšanu,” skaidroja dienesta pārstāve. Iepirkumu plānots izsludināt jau šogad.

Savukārt “Latvijas Valsts ceļu” (LVC) informācija liecina, ka visā valstī kopumā no 969 tiltiem sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir gandrīz puse.

Vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, bet 12,1% tiltu – kā ļoti slikts. Dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā – uz valsts galvenajiem autoceļiem. LVC stāsta, ka tas skaidrojams ar to, ka pēdējo vairāk nekā 20 gadu laikā valsts autoceļu tīklam nav pietiekama finansējuma, tādēļ ir uzkrājies darbu deficīts 170 miljonu eiro apmērā.

Foto: F64