Koronavīruss vājina degvielas cenas Latvijā
Ķīnu plosošais koronavīruss ietekmē ne tikai Ķīnas ekonomiku, bet tas atstāj pēdas arī pasaules notikumos. Bažījoties no inficēšanās draudiem, tiek atcelti lieli starptautiski pasākumi, kavējas preču piegādes no Ķīnas, kas ietekmē ražotnes citās pasaules valstīs. Latvijā šobrīd aptiekās tiek izpirktas sejas maskas, uz laiku atcelta daļa ceļojumu uz Ķīnu, savukārt degvielas uzpildes stacijās benzīns un dīzeļdegviela maskā pat lētāk nekā pirms akcīzes nodokļa paaugstinājuma.
2020. gada 1. janvārī, stājoties spējā jaunajām akcīzes nodokļa likmēm, benzīna cena jau pirmajā gada dienā palēcās par aptuveni 4 centiem litrā, dīzeļdegviela – par 5 centiem. Nākamajās nedēļās cena turpināja kāpt par centa desmitdaļu ik pārdienas. Līdz janvāra otrās dekādes beigās, pienākot arvien satraucošākām ziņām no Ķīnas un citām pasaules valstīm par koronavīrusa izplatību un tā sekām, degvielas cenas mazumtirdzniecībā Latvijā sāka slīdēt lejup.
Neatkarīgās aptaujātie degvielas tirgotāji atzīst, ka degvielas cenu samazināšanos Latvijā ir izraisījušas koronavīrusa izplatības sekas uz Ķīnas ekonomiku. Degvielas tirgotāja Virši pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs Neatkarīgajai uzsver, ka, pēc Bloomberg datiem, koronavīrusa ietekmē Ķīnas naftas produktu patēriņš samazinājies par 20 procentiem, un ņemot vērā, ka Ķīna ir pasaulē lielākā naftas produktu importētāja, bažas par šī valsts ekonomikas izaugsmi nenoliedzami ietekmējušas globālo naftas produktu tirgu, atspoguļojoties arī naftas un naftas produktu biržas cenās. «Šo ietekmi jau kādu laiku varam novērot degvielas cenu samazinājumā, taču to, vai šāds efekts saglabāsies ilgtermiņā, nav iespējams prognozēt lokāli, jo degvielas cenas ir atkarīgas no globāliem procesiem pasaulē, tai skaitā ģeopolitiskās situācijas, ekonomiskās izaugsmes rādītājiem globālajos tirgos un citiem procesiem,» sacīja A. Andrianovs.
Arī SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis piekrīt, ka naftas produktu iepirkuma cenu kritumu ir ietekmējis koronavīruss, kas ir bremzējis visu Ķīnas ekonomiku, un līdz ar to arī samazinājies pieprasījums pēc naftas produktiem vienā no pasaules lielākajām ekonomikām. Pēc viņa teiktā, pašlaik naftas produktu cenas ir nostabilizējušās, taču prognozēt naftas un degvielas cenas ilgtermiņā neesot iespējams. «Tās var ietekmēt gan ASV dolāra kursa izmaiņas, gan neparedzami notikumi pasaulē, kas strauji ietekmē naftas un naftas produktu cenas,» skaidroja A. Beiziķis.
Starptautiskās enerģētikas aģentūras prognozes gan liecina, ka globālais naftas pieprasījums šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn varētu samazināties par 435 tūkstošiem barelu, tādējādi reģistrējot pirmo kritumu pēdējo desmit gadu laikā. Pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras ekspertu domām, kritumu galvenokārt veicinās jaunā koronavīrusa izplatība, kas negatīvi ietekmē Ķīnas ekonomiku un citas pasaules valstis. Savukārt naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC prognozē, ka naftas pieprasījums pasaulē šogad tomēr pieaugs, taču tas nenotiks tik lielā apjomā, kā prognozēts pirms mēneša. Proti, iepriekš OPEC paredzēja, ka naftas pieprasījums pasaulē šogad pieaugs par 1,22 miljoniem barelu dienā, bet jaunākā prognoze – pieaugums varētu būt 0,99 miljoni barelu dienā. Šī jaunā prognoze veidota, ņemot vērā ietekmi, ko rada jaunā koronavīrusa izplatība Ķīnā.
Latvijā pieprasījums pēc degvielas, visticamāk, nemazināsies. Pēdējo piecu gadu laikā mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apjoms ar katru gadu ir palielinājies. Pērn degvielas uzpildes stacijās realizēts 965,31 tūkstotis tonnu degvielas, kas iepriekšējā, 2018. gada radītāju pārsniedz par 6,51 tūkstoti tonnu jeb vienu procentu. Realizācijas apjoms, salīdzinot ar 2018. gadu, mazumtirdzniecībā galvenokārt ir pieaudzis dīzeļdegvielai (+3%), vienlaikus ievērojami samazinoties realizētās autogāzes (-12%) un benzīna (-4%) apjomam. Vislielāko degvielas apjomu mazumtirdzniecībā 2019. gadā ir realizējusi SIA Neste Latvija, SIA Circle K Latvia un AS Viada Baltija.