Saruna ar Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju Armandu Krauzi par LZS valdes lēmumu publiski nekomentēt attiecības ar Ventspils mēru un partijas Latvijai un Ventspilij līderi Aivaru Lembergu; par partijas startu gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kā arī par to, cik cieši LZS ir integrējusies Dana Reizniece-Ozola.
– 15. janvārī notika LZS valdes un partijas Latvijai un Ventspilij tikšanās. Kādi bija tās rezultāti?
– Tur bija LZS valde, kā arī vairāki mūsu vecbiedri, aktīvisti, koordinatori. Notika ļoti interesanta diskusija ar Lemberga kungu un Blumberga kungu. Uzklausījām Lemberga kunga prezentāciju, pēc kuras bija arī apmēram pusotru stundu ilga domu apmaiņa pašu pulkā.
– Tas ir, bez Lemberga?
– Tieši tā. Pēc tam, kad viņš aizgāja. Ja runājam par tikšanās pirmo daļu [kopā ar Lembergu], tad tur ir ļoti daudz jautājumu, juridisku neskaidrību. Lēmums par sankcijām attiecas tikai uz ASV teritoriju un ASV ierēdņiem. Līdz ar to Latvija kā suverēna valsts pakļaujas lēmumam, kurš vispār nav rakstiski iesniegts ne apsūdzētām personām, ne arī Latvijas valsts iestādēm. No juridiskā viedokļa situācija ir bezprecedenta, bet mēs to skatījām politiski. Viedokļi bija dažādi, bet rezultāts bija tāds, ka mēs nevaram balstīties uz emocijām. Mums jābalstās uz skaitļiem, faktiem par to, ko domā gan biedri, gan sabiedrība. Tāpat arī ir jāredz pats dokuments [par sankciju piemērošanu]. Līdz ar to nolēmām, ka, tā kā publiskajā telpā ir pārāk daudz baumu un spekulāciju, partiju iekšienē debates turpinām, bet publiski par šo jautājumu mēs nekomunicējam.
– Kas tiek saprasts ar vārdu – mēs?
– Valdes lēmums attiecas uz LZS valdes locekļiem. Mums ir apmēram 1500 biedru, mēs esam demokrātiska organizācija, un partijas valde nekādā veidā nevar ierobežot viņu vārda brīvību. Savukārt valde, kas ir vēlēta struktūra, pauž visas partijas pozīciju un tai ir jāievēro noteikti principi. Mans paziņojums, kurš izskanēja uzreiz pēc sankciju pasludināšanas Aivaram Lembergam, saskan ar LZS pozīciju, kura ir apstiprināta jau pirms daudziem gadiem. Šī pozīcija nav mainījusies, un es kā partijas priekšsēdētājs paužu partijas pozīciju, kura ir spēkā vairāk nekā desmit gadus.
– Proti, kāda?
– Ka mēs esam par sadarbību ar partiju Latvijai un Ventspilij. ASV Valsts kases preses relīzē nav neviena jauna fakta, kas liktu mums šo pozīciju mainīt. Tur ir vispārīgi pieņēmumi. Apmēram tādā līmenī, kādā tie tiek publicēti tenku lapelē Ir. Piemēram, tiek minēts, ka Lembergs ir saistīts ar korupciju dabas resursu ieguvē. Kādi Latvijā dabas resursi? Mēs naftu neiegūstam. Neesmu dzirdējis, ka partija Latvijai un Ventspilij būtu saistīta ar grants vai kūdras ieguvi. Latvijā ir meži. Nav dzirdēts, ka Lembergs būtu iesaistīts mežu izstrādē. Tā ka tur baumas ir savītas kopā ar klajiem meliem. Tāpēc mēs gaidām, kad varēsim iepazīties ar pašu lēmumu [par sankcijām], turpinām debates partijas iekšienē, noskaidrojam, kāds ir sabiedrības un biedru viedoklis, bet līdz tam nekādus komentārus par sadarbību ar Aivaru Lembergu nesniedzam.
– Vai Dana Reizniece-Ozola arī piedalījās šajā tikšanās reizē?
– Jā, viņa piedalījās. Šis lēmums attiecas uz visiem valdes locekļiem. Arī viņu.
– Kurš ierosināja šo lēmumu?
– Tas, šķiet, bija kāds no valdes locekļiem, bet bija arī mūsu biedri klāt. Tagad uzvārdu neatceros, jo bija daudz dažādu ierosinājumu, un kurš ko pateica pirmais, tā uzreiz nevar atmiņā atsaukt. Varu tikai droši teikt, ka es to neierosināju.
– Vai debates par šo jautājumu – par vai pret – bija asas? Vai arī kopsaucējs tika ātri atrasts?
– Debates bija emocionālas, bet tādas – par vai pret – tās pat nebija. Tās bija vairāk par esošo politisko situāciju, jo klātesošie saprata, ka mēs varam pieņemt politisku lēmumu, balstoties uz emocijām, bet nevaram izvērtēt faktus, jo to nav.
– Vai lēmumam par aizliegumu valdes locekļiem izteikties par šiem jautājumiem ir kāds laika ierobežojums? Līdz partijas kongresam vai kādam citam lēmumam?
– Valdes locekļiem tas ir līdz kādam citam valdes lēmumam. Uz partijas biedriem tas neattiecas, un viņi jau tagad var brīvi par to izteikties. Ne tikai var, bet noteikti to arī darīs.
– Reizniece-Ozola ir teikusi, ka Lemberga jautājumu varētu izskatīt kārtējā partijas kongresā, kurš notiks pavasarī. Vai kongresā tas tiks darīts?
– Reizniece-Ozola ir jauna mūsu partijas biedre un acīmredzot nav iepazinusies ar statūtiem. Viņa nezina, ka viens valdes loceklis nevar noteikt partijas kongresa darba kārtību. Man jāatgādina, ka pavisam nesen Reizniece-Ozola aizgāja no partijas Latvijai un Ventspilij un izvēlējās pievienoties LZS. Viņa ir jauns biedrs, kura nezina mūsu partijas tradīcijas un statūtus. Tas ir viņas personiskais viedoklis, un tieši tāpēc, lai šādus nepārdomātus, statūtos nebalstītus personiskos viedokļus nepaustu, ir šis mūsu lēmums. Par attiecīgā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā var lemt tikai statūtos paredzētā kārtībā. Šobrīd es nevaru teikt, vai līdz tam laikam būs kādi jauni fakti, lai mēs kaut ko skatītu kongresā. Nedomāju, ka tādi [fakti] būs.
– Kad pērnruden no ZZS frakcijas aizgāja LZP biedre Anda Čakša, izskanēja runas, ka viņas solim varētu sekot arī citi. Tajā skaitā Reizniece-Ozola. Jūs teicāt, ka viņa ir jauna LZS biedre. Cik lielā mērā viņa šobrīd ir integrējusies partijai, un vai nav bažu, ka viņa varētu no partijas aiziet?
– Šobrīd nejūtu izjūtu līmenī tādu pārliecību, ka Dana Reizniece-Ozola meklētu iespēju doties kaut kur projām, bet redzu, ka LZS viņa tomēr nav pilnībā integrējusies. Daudzos jautājumos viņas uzskati ir liberālāki. LZS tomēr ir centriski konservatīva partija. Esam vairāk par tradicionālām vērtībām, iestājamies par lielāku protekcionismu, aizstāvam vietējos ražotājus utt.
Foto: F64