Kristovskis, iespējams, sadarbojies ar VDK, lai atliktu iesaukumu padomju armijā

Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis vismaz pusotru gadu cieši kontaktējies ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekiem par iespējamo sadarbību, tostarp interesējies par iespēju atcelt viņa iesaukšanu padomju armijā, izriet no politiķa rakstītā grāmatā “Pieskāriens”.

Pats Kristovskis grāmatu nodēvējis par autobiogrāfisku stāstu par jauna inženiera un sportista dzīves izaicinājumiem Ventspilī Mihaila Gorbačova glastnostj laikā no 1985. gada pavasara līdz Latvijas Tautas frontes dibināšanai. Kristovskis atklāj, ka darbs pie grāmatas ir sācies jau pirms trīsdesmit gadiem, kad VDK aģenti centušies viņu savervēt.

Grāmatā politiķis plaši aprakstījis savas tikšanās reizes ar VDK, tostarp minot, ka regulāri ticies ar VDK operatīvajiem darbiniekiem, lai panāktu iesaukuma atlikšanu PSRS Bruņotajos spēkos.

Pirms augstskolas Kristovskis PSRS Bruņotajos spēkos nav dienējis. Jāatzīmē, ka jau 1984. gadā, līdz pat 1988. gadam ieskaitot, tie augstskolu absolventi, kuri pirms augstskolas nebija dienējuši armijā, tika iesaukti dienestā pēc augstskolas absolvēšanas. Militārās pamatprasmes apguvušie augstskolu kara katedrās armijā dienēja jau kā leitnanti, ne parasti zaldāti. Kaut arī Kristovskim jau 1984. gada rudenī – vēlākais 1985. gada pavasarī bija jātiek iesauktam armijām, politiķis tā laikā vien klīdis pa VDK koridoriem.

Pats Kristovskis savā grāmatā stāsta par to, kā panācis termiņa atlikšanu viņa iesaukšanai dienestā PSRS bruņotajos spēkos, norādot: “Daktera Andreja Eizāna un citu Ventspils Vides aizsardzības kluba komunistu parakstītais aicinājums pilsētas varas iestādēm uz pusgadu atlikt Ventspils VAK (Vides aizsardzības kluba) prezidenta [Kristovska] iesaukšanu militārajā dienestā brīnumainā kārtā ir ticis ņemts vērā. Oficiālās iestādes acīmredzot ir sapratušas, ka manu iesaukšanu padomju armijā pilsētās iedzīvotāji varētu vērtēt kā Ventspils pārvaldes iestāžu izrēķināšanos ar mani. Tādējādi netieši tiek atzīts mans pienesums Ventspilī notiekošajos politiskajos procesos, kā tas rakstīts A. Eizāna lūgumraksta pamatojumā.”

Intervijā “Neatkarīgajai” Kristovska neiesaukšānu armijā komentē arī viens no bijušajam VDK virsniekiem: “1985. gadā 23-24 gadus vecs students atbraucis strādāt uz Ventspili un pilsētā nebija gandrīz nemaz pazīstams. Tolaik viņš nekāds VAK (Vides aizsardzības klubs) prezidents nebija, jo tāda VAK tolaik vispār vēl nebija! Pēc 30 gadiem sarakstīti un sadomāti stāsti. Beidzot izdomājis apstākļus, kā atcelts iesaukums obligātajā dienestā.”

Tāpat viņš min, ka Kristovskis pats labprātīgi piekritis satikties ar VDK darbiniekiem: “Kādēļ VDK vajadzēja “spiest” parakstu un “segvārdu” no aktīva, sabiedriska, pozitīvi raksturota jaunieša, kurš labprāt atbildēja uz visiem jautājumiem, par ko notika saruna? No jaunieša netika prasīta nekāda spiegošanas informācija, jo viņam tās nebija un viņš nevarēja tādu dabūt, jo visi viņa paziņas bija sabiedriski pozitīvi cilvēki. Retos gadījumos, VDK vervējot aģentūru no noziedzīgās vides, lai atmaskotu smagus noziegumus, pieprasīja parakstu par sadarbības neizpaušanu, bet ne jau no jauniešiem, komjauniešiem, kuriem bija jāiet obligātā kara dienestā un vajadzēja noskaidrot, kur viņi vislabāk iederas. Ja VDK darbinieks Rubenis būtu jutis mazākās šaubas par sarunas biedra nevēlēšanos vest sarunu vai arī sniegt dezinformāciju, tikšanās un sarunas momentā tiktu pārtrauktas un izbeigtas un pēc pāris dienām autors [Kristovskis] mierīgi pildītu padomju pilsoņa pienākumu obligātajā dienestā. VDK dienestam nekāds zaudējums no tā nebūtu.”

Pats Kristovskis grāmatā gan min, ka sadarbībai nav piekritis, uz ko bijušais VDK virsnieks norāda: “Nekādas piekrišanas nevajadzēja, jo jau pirmajās sarunās piekriti sastrādāties, ja VDK pārceļ iesaukumu.”

Kā zināms, pērn Kristovskis sūrojies, ka Lembergs viņam cēlis neslavu, sakot: “Kristovskis ir bijis stukačs, kas sadarbojies ar Valsts drošības komiteju jeb čeku, kuru darbībai Latvijas Tautas frontē (LTF) iecēlusi čeka, kurš esot ziņojis čekai pret Latvijas neatkarību, kurš turklāt saskaņojis LTF dalībnieku sarakstus ar VDK, respektīvi, nodevis LTF biedrus PSRS okupācijas režīma represīvajai drošības iestādei.” Kaut arī Kristovskis par to Lembergu iesūdzējis tiesā, pats savā grāmatā Kristovskis atainojis šos notikumus.

Komentāri