Kritiskais mediķu trūkums rosina pārskatīt slimnīcu tīklu

Daugavpils reģionālā slimnīca, kura pārtraukusi, bet drīzumā gatavojas atjaunot plānveida operācijas, ir krīzes katalizators veselības aprūpē slimnīcās. Notiekošais Daugavpilī uz ārkārtas sēdi pulcinājis Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, taču tāds ārstu un māsu trūkums, par ko atklāti pateica daugavpilieši, ir visās slimnīcās.

Katra slimnīca, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kur ir vislielākais mediķu trūkums, to risina citādāk. Jautājums, kā un cik ilgi šādā stāvoklī stacionāri strādās? Visticamāk, jau šogad Veselības ministrija pārvērtēs visu Latvijas slimnīcu tīklu un to sniegto aprūpi, jo – kā izteicās veselības ministre Ilze Viņķele: «Punkts un āmen – mums ir par daudz pakalpojumu sniedzēju.»

Uz ārkārtas sēdi bija saaicināti visu Latvijas lielāko slimnīcu vadītāji, kā arī ārstu organizāciju pārstāvji, runāja un klausījās arī Veselības ministrija un Finanšu ministrija, bet Saeimas deputāti vienojās, ka ir jāizsaka stingrs atbalsts būtībā sev, amatpersonām, kuras balsojušas par Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu, kas paredz mediķu atalgojuma kāpumu un tam nepieciešamo finansējumu. Komisijas balsojums nozīmē, ka «mēs uzraudzīsim, lai ar budžeta paketē iekļautajiem likumiem tiktu nodrošināts medicīnas darbiniekiem solītais atalgojuma pieaugums», tā komisijas lēmumu pēc sēdes komentēja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Visiem trūkst anesteziologu

Galvenā problēma, par ko runāja slimnīcu vadītāji, bija ārstniecības personu trūkums. Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis informēja, ka slimnīcā ir 307 vakances, tas nozīmē, ka nav aizpildīti 10 procenti no medicīniskā personāla darba vietām. Visvairāk trūkst ārstu (18 procenti), kam seko māsas un māsu palīgi. «Vislielākais vakanču skaits ir anestezioloģijā, kā arī ķirurģijā, tomēr tur mēs šo situāciju risinām, piesaistot rezidentus, kuri no trešā rezidentūras kursa sāk strādāt neatliekamajā palīdzībā,» sacīja Latvijas lielākās slimnīcas vadītājs. Kritiska situācija ir arī invazīvajā kardioloģijā, kur ir tikai viens speciālists, jo otrs, precīzāk – otra, ir dekrēta atvaļinājumā. Nakts laikā visi pacienti, kuriem nepieciešama invazīvā kardiologa palīdzība, tiek novirzīti uz Stradiņa slimnīcu.

«Mediķi ir noticējuši, ka kaut kas nozarē mainās, mēs nevēlamies, lai mediķi zaudē šo ticību,» atzina I. Paeglītis. Par trūkstošām darba rokām slimnīcā liecina arī slimnīcas par virsstundām samaksātais – tas šā gada sešos mēnešos bija 1,6 miljoni. Arī Stradiņa slimnīcā ir liels vakanču skaits – 309, visvairāk trūkst anesteziologu-reanimatologu, kardiologu, oftalmologu, radiologu, apliecināja slimnīcas Personāla vadības daļas vadītāja Undīne Bušmeistere. Joprojām nepietiek māsu – visvairāk reanimācijā un neatliekamajā palīdzībā. Tāpat personāla speciāliste aktualizēja jautājumu par pacientu skaitu uz vienu māsu, kas ir jāpārskata, bet tad māsu trūkums būs kritisks.

Visvairāk vakanču ātrajos

Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka visvairāk trūkst māsu un aprūpes personāla, īpaši operāciju blokā, intensīvajā terapijā. Kopējais vakanču skaits ir 155. Arī Bērnu slimnīcā trūkst ārstu – neonatologu, speciālisti paliatīvajā aprūpē, psihiatrijā, jo stacionārā strādājošu bērnu psihiatru atalgojums nav konkurētspējīgs ne ar citu psihiatru algu, ne arī ar privāto sektoru.

V. Ābols pauda viedokli, ka straujākam darba samaksas pieaugumam vajadzētu būt atbilstoši darbam, ko veic slimnīcas – gan par sarežģītību, gan par intensitāti. Bērnu slimnīca vēlētos arī paaugstinātus tarifus kā vienīgā bērnu aprūpes slimnīca. Iespējams, personāla problēmu varētu risināt arī ar diferencēta tarifa noteikšanu tajās jomās, kur trūkst speciālistu. «Situāciju kontrolējam, bet uz esošo resursu pamata,» teica V. Ābols.

Vislielākais skaits vakanču ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestā – vakantas ir 587 darba vietas. No tām 460 ir ārstniecības personas, kas nozīmē, ka, nerodot citus risinājumus, dienests nevarētu nokomplektēt 51 brigādi. NMP dienesta vadītāja Liene Cipule atzina, ka 131 vakanci dienests aizpilda ar medicīnas asistentiem – tie ir studenti un strādā brigādē kā otrā persona, bet 375 vakances var nosegt ar virsstundām. Mediķu trūkst arī tāpēc, ka darbinieki izmanto iespēju doties izdienas pensijā.

Pārsola ārstus

Arī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis apliecināja, ka slimnīcā trūkst anesteziologu un ķirurgu, bet visvairāk – vidējā medicīnas personāla, un vakanču skaits ir virs 50, kuras nosedz ar virsstundām. «Reģionos grūtāk piesaistīt papildu mediķus, jo viņiem jāmēro tāls ceļš no vienas slimnīcas uz otru, Rīgā, iespējams, ir labāk,» sprieda J. Lācis.

Pēc Rēzeknes slimnīcas valdes priekšsēdētājas Maritas Zeltiņas teiktā, slimnīcā visvairāk trūkst neirologu, internistu, ginekologu – dzemdību speciālistu un arī anesteziologu. Slimnīcas vadītāja atzina, ka drīzumā šis jautājums skars visas specialitātes, jo trešdaļa ārstu ir pensijas vecumā. Tikai pateicoties tam, ka mediķi strādā virsstundas, slimnīca var nodrošināt darbu. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā trūkst neonatologu un neirologu. «Konkurējam viens ar otru un cenšamies pārsolīt ārstus,» teica Jēkabpils slimnīcas vadītāja Margarita Meļņikova.

Slimnīcas nav galvenais

«Mēs kultivējam mītu, ka galvenais veselības jomā ir slimnīcas,» ar vienu teikumu slimnīcu vadītāju «sūdzības» par personālu apturēja veselības ministre Ilze Viņķele. Mediķu trūkst visā pasaulē. Ministre arī norādīja, ka, visticamāk, stacionāro pakalpojumu sniedzēju 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā mums ir par daudz. «Cik ilgi mēs mānīsim sevi ar to, ka ķirurgs ir kā viesmākslinieks, kas iebrauc uz trim stundām? Ja tas ķirurgs nav, tad nav. Rīcība būs bez žēlastības,» tā ministre.