Krīze kā atspēriens valodas reformai izglītībā
Jaunā koronavīrusa izraisītā krīze un tās seku mīkstināšanai aizsāktās tālmācības programmas varētu būt labs pamats pilnīgai pārējai uz mācībām valsts valodā. Šāda nostāja saklausāma Izglītības un zinātnes ministrijas un politiķu atbildēs Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas sūdzībai par to, ka mācību TV kanālā “Tava klase” trūkst satura mazākumtautību valodās.
Attālinātajā mācību procesā mācību satura apgūšana latviešu valodā krievvalodīgo ģimeņu bērniem, īpaši skolēniem, kas mācās līdz 6. klasei, ir “ārkārtīgi grūta un reizēm pat neiespējama”, uzskata Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētājs, “Saskaņu” pārstāvošais Saeimas deputāts Igors Pimenovs.
Kūda vecākus?
Viņš uzskata, ka krievvalodīgo ģimeņu bērniem attālinātajā mācību procesā strauji pazeminās mācīšanās motivācija, krītas izglītības reputācija un tas vēl vairāk noskaņojot skolēnu vecākus pret valsts īstenoto mazākumtautību izglītības politiku.
Jau ziņots, ka pēc ārkārtējas situācijas izsludināšanas skolās mācības notiek attālināti un ar Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvu, izmantojot valsts budžeta līdzekļus, ir izveidots jauns izglītojošs televīzijas kanāls “Tava klase”, kurā darbadienās tiek pārraidītas mācību stundas 1.‒4. klašu skolēniem, kā arī 9. un 12. klašu skolēniem.
Pimenovs norāda, ka televīzijā pārraidīto attālināto mācību struktūra un saturs kopumā atbilst tradicionālajām stundām, tomēr, “lai gan kanāls ir izveidots par valsts naudu un tam ir jāpielāgojas kaut vai valsts noteiktajam tiesiskajam regulējumam, attālinātās nodarbības televīzijā notiek tikai latviešu valodā”.
Vaino augstprātībā
“Tā ir nepieļaujami augstprātīga politika attiecībā pret tiem Latvijas bērniem un viņu vecākiem, kuri ģimenē runā krievu valodā,” uzskata asociācijas valde un atgādina, ka iepriekš izglītības ministre Ilga Šuplinska solīja, ka televīzijā “bērniem būs iespēja mācīties arī mazākumtautību valodas, kas Latvijā radušas savas skolas”.
Tāpēc asociācija pieprasa pārskatīt attālinātajā mācību procesā IZM īstenoto mazākumtautību izglītības politiku un nodrošināt iespēju mācībām krievu valodā.
Atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumu, Izglītības un zinātnes ministrija I. Pimenovam un asociācijas valdei atgādina:
“Latvija ir lēmusi, ka valsts izglītības sistēma ir vienota un tiek veidota tā, lai ietvertu visus Latvijas sabiedrības pārstāvjus, nenodalot atsevišķas sabiedrības grupas, un apvienot sabiedrību iespējams, balstoties uz valsts valodu.”
Jāgatavojas reformas noslēgumam
Ministrijas Komunikācijas nodaļas pārstāvji arī atgādina, ka Latvija jau spērusi pirmos soļus pilnīgai pārejai uz mācībām valsts valodā un šim procesam jānoslēdzas 2021./2022. mācību gadā, bet līdz tam arī asociācijas apšaubītajā TV kanālā ir iekļautas pavisam septiņas, tostarp krievu valoda, mazākumvalodas, bet 6. klašu skolēniem krievu valodas nodarbības tiek nodrošinātas divas reizes nedēļā.
“Piektdienās TV mācību stundās lielāks uzsvars likts uz interešu izglītību un iespēju kopā ar mazākumtautību skolu audzēkņiem apgūt kādu no Latvijā esošo skolu valodām – igauņu, lietuviešu, poļu, baltkrievu. Ir radīta platforma, kurā bērni apgūst ne tikai latviešu, bet arī savas vai ģimenes locekļu dzimtās valodas,” par to, kā visu Latvijā dzīvojošo tautu skolēni var papildināt savas valodu zināšanas, norāda ministrija. Tā arī atgādina, ka “Tava klase” ir rīks, kas palīdz attālinātu mācību procesā, bet tā nav vienīgā mācību metode.
Līdzīgs vektors ir arī Saeimas neatkarīgajai deputātei Ingunai Rībenai, kas strādā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Viņa uzskata, ka kaut kāda pretimnākšana mazākumtautību skolniekiem negaidītajā situācijā varētu būt, un, ņemot vērā to, ka valsts sākusi pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, šis ir labs laiks spert pirmos soļus šajā virzienā.
“Nekas nenotikts, ja arī šajā sarežģītajā situācijā viņi mēģinātu kaut kā pieskaņoties un izmantot tos pašus materiālus, kas pieejami “Tavā klasē” latviešu valodā,” saka politiķe.