Kuldīgā jau senas dedzināšanas tradīcijas
Ļaunprātīga dedzināšana laiku pa laikam mēdz notikt dažādās Latvijas vietās – kāds kādam atriebjas, kādu iebiedē. Bet Kuldīgā ikviens degšanas gadījums, jo īpaši mērķtiecīgi izraisīts, tiek uztverts ar īpašu satraukumu. Pilsētu pagājušajā desmitgadē un šīs sākumā bija apsēduši piromāni.
Šobrīd gan nav pamata uzskatīt, ka vecie dedzinātāji atkal ķērušies klāt savai slimīgajai nodarbei. Pēdējā laika ļaunprātīgās dedzināšanas gadījumi drīzāk vērtējami kā krimināls pakalpojums, nevis kādu indivīdu apsēstība ar uguni, kas pilsētu mocīja vēl nesenā pagātnē.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka naktī uz 16. jūliju Kuldīgas novada Pelču pagasta Ābeļciemā notikusi ļaunprātīga dedzināšana – nosvila prokuroram Gintam Mežiņam un viņa kundzei piederošās mašīnas, kā arī pirts ēka. Pašvaldība lūgusi Iekšlietu ministriju nodrošināt īpaši rūpīgu šā notikuma izmeklēšanu, jo līdzīgs gadījums Kuldīgā notika pirms diviem mēnešiem: vienā naktī tika nodedzinātas uzņēmējam Roaldam Cinim piederošas automašīnas. Abos gadījumos ierosināti kriminālprocesi un turpinās izmeklēšana. Šajās lietās, ņemot vērā cietušo personu nodarbošanos, vēl ir saskatāma kāda noziedzīga loģika – atriebība, konkurence, bet iepriekšējos gados notikušajās ļaunprātīgajās dedzināšanās nebija vispār nekāda pamatojuma. Taču apdraudējums pilsētai, kas pamatā tiek apsildīta ar malku, milzīgs. Gandrīz pie katras mājas Kuldīgā ir malkas šķūnis, un centralizētajai apkurei pilsētnieki slēdzas klāt visai kūtri.
Pagājušajā gadā 30 gadus vecs dedzinātājs tika ielikts uz sešiem mēnešiem cietumā. Pirmajā jaunā gada dienā viņš aplējis ar benzīnu pilsētas centrālajā laukumā uzslieto Ziemassvētku egli un aizdedzināja to. Kā spriedumā bija sacīts – izdarījis to, «dauzonības motīvu vadīts». Par piromāniju jeb personas patoloģisku kāri izraisīt ugunsgrēkus Krimināllikums nerunā.
Pēdējās desmitgadēs ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi Kuldīgā notikuši regulāri. Daudzas reizes dega kokapstrādes uzņēmums Vulkāns. Daudzas – krāšņākā Kuldīgas viesnīca Metropole, 2004. gadā Kuldīgas centrā nodega astoņas ēkas, to vidū arī slimnīcas korpuss. Ugunsgrēks bija izraisīts kādā malkas šķūnī un tālāk pārmetās uz lielajām ēkām. 2007. gadā sākās malkas šķūņu dedzināšanas sērija, un ugunsdzēsējiem jau par normu kļuva kaujas tērpu uzvilkšana pirms pusnakts, jo izsaukumam vienkārši bija jāatskan. Vienu dedzinātāju policija paņēma ciet – jaunu puisi, kurš atzinās vēl 12 epizodēs. Taču arī pēc tam svilināšana turpinājās, un policija tobrīd lēsa, ka pilsētā kopumā mīt vismaz 10 personas ar noslieci uz piromāniju. Un tie nebūt nebija tikai jauni vīrieši. Aizdomās turamo lokā bija arī kāda jauna sieviete, kurai dedzināšanas kāre modās proporcionāli izdzertā alkohola daudzumam, bija arī kāds solīds vīrs pusmūžā, kurš nespēja izskaidrot savas rīcības motīvus. Uz laiku dedzinātāju aktivitātes pilsētā tika apturētas – kāds tika sodīts, kādu piekāva vietējie iedzīvotāji. Bet 2011. gada jūlijā jau atkal dega. Šoreiz dedzinātas uzreiz tika dzīvojamās mājas. Piromāns drīzumā tika notverts. Tas bija kāds trīsdesmit gadus vecs kuldīdznieks.
Arī turpmākajos gados Kuldīgā palaikam notikuši ugunsgrēki, kuru cēlonis bijusi ļaunprātība un, kā vietēji zina teikt – arī 19. gadsimtā pilsētai uzlikts lāsts. Svaigi celtajā viesnīcā Metropole cara armijas garnizona virsnieki nodevās izklaidēm. Starp kādu jauniņu prostitūtu un augstdzimušu oficieri uzplaukusi mīlestība. Taču puiša vecāki ne par kādām laulībām ar netikli i dzirdēt nav gribējuši un panākuši, ka dēls aizsūtīts uz citu dienesta vietu. Bet prostitūta viesnīcas numurā darījusi sev galu, pirms tam nolādot Metropoli ar visu pilsētu, kurā tā atrodas. Lai degot zilās liesmās.
Jācer tomēr, ka gadsimtu senās mīlas mokas Kuldīga beidzot ir izpirkusi. Kā atzīst ugunsdzēsēji, tāds piromānijas bums kā iepriekšējās desmitgadēs pilsētā vairs nav vērojams, un arī pēdējos gadījumos uguns, visticamāk, bijusi tikai līdzeklis kādu citu noziedzīgu mērķu sasniegšanai.