Latvieši un igauņi vairāk nekā lietuvieši satraucas par to, kāda būs viņu pensija
Aptuveni trīs ceturtdaļas Baltijas iedzīvotāju uztrauc tas, kāda būs viņu finansiālā situācija, dodoties pensijā. Neskatoties uz to, daudzi arvien neko nedara, lai uzkrātu papildu līdzekļus savai pensijai, rāda Baltijas valstīs veiktā Luminor aptauja.
Tikai 17 procenti latviešu, 23% lietuviešu, un 18% igauņi ir pārliecināti par savu finansiālo pozīciju pēc pensionēšanās, atklāj aptaujas rezultāti. Latvijā papildu uzkrājumus pensijai neveic 8% respondentu, savukārt 7% neveic uzkrājumus vispār. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto (36%) Latvijā norādījuši, ka uzkrājumus visos pieejamos pensiju līmeņos neveic, jo nevar to atļauties, vai arī neuzticas pensiju sistēmai (35%). Igaunijā attiecīgi papildu uzkrājumus pensijai neveic 9%, savukārt vispār neuzkrāj – 8% respondentu. Vienlaikus gandrīz piektdaļa (19%) lietuviešu norāda, ka neuzkrāj papildu līdzekļu pensijai, vēl 5% vispār neveic nekādus uzkrājumus. Tas ir teju divreiz vairāk nekā Latvijā un Igaunijā.
“Tas, ka cilvēki neveic uzkrājumus, nenozīmē, ka viņi būtu pārliecināti par savu nākotni un paļautos, ka nepieciešamie līdzekļi būs nodrošināti. Aptaujas rezultāti parāda gluži pretēju sakarību starp šiem diviem rādītājiem – cilvēki, kuri neuzkrāj vispār, par savu nākotni jutīsies satrauktāki, nekā tie, kuri veic papildu uzkrājumus pensijai,” norāda Eva Viļumsone, Luminor pensiju produktu vadītāja.
Cilvēki kūtri izmanto citas iespējas papildu pensiju 2. līmenim, lai veiktu uzkrājumus pensijai. Piemēram, iemaksas pensiju 3. līmenī, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu un uzkrājumus bankas kontā nevienā no Baltijas valstīm neizmanto vairāk par ceturto daļu no aptaujātajiem. Aptauja apliecina, ka papildu uzkrājumus pensijai iedzīvotāji pārsvarā veic pensiju 2. līmenī, kas ir obligāts lielākajai daļai sabiedrības visās trīs Baltijas valstīs.
“Lielākā daļa cilvēku izmanto tikai pensiju 2. līmeni, kas, protams, ir labi. Tomēr parasti šādā veidā nav iespējams sasniegt tādu pensijas apjomu, kāds būtu vēlams – tam, pēc finanšu ekspertu viedokļa, būtu jābūt 70 – 80 % no personas pirms pensionēšanās laika ienākumiem. Aptaujas rezultāti rāda, ka tie respondenti, kas izmanto pensiju 3. līmeni, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu vai paši investē, jūtas pārliecinātāki par tiem, kas uzkrāj tikai 2. pensiju līmenī,” uzsver E. Viļumsone.
Latvijā vairāk cilvēku izmanto pensiju 3. līmeni, nekā veic uzkrājumus skaidrā naudā vai depozītā. Statistika rāda, ka Latvijā aptuveni trešdaļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju veic uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Lietuvā, papildu 2. pensiju līmenim, vēl starp biežākajiem uzkrājumu veidiem ir uzkrājumi skaidrā naudā vai depozītā, iemaksas pensiju 3. līmenī un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Arī igauņi vairāk uzkrāj skaidrā naudā vai depozītā, kā arī pensiju 3. līmenī, bet uzkrājošā dzīvības apdrošināšana nav tik populāra. Toties aptuveni 15% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju investē vērstpapīros vai nekustamajā īpašumā, kas ir teju divreiz vairāk nekā Latvijā (7%) un Lietuvā.
“Uzkrāt pensionēšanās laikam, finanses vienkārši atliekot un neinvestējot, nav izdevīgākais veids, jo, augot inflācijai, samazinās naudas vērtība. Augot patēriņa cenām, mazāka kļūst naudas vērtība. Pensiju 3. līmeņa fondi, ieguldījumu apdrošināšana, vērstpapīri, nekustamais īpašums naudas vērtību ilgtermiņā audzē. Piemēram, no investīcijām pensiju 3. līmenī vidēji gada peļņa ir aptuveni 5%,” stāsta E. Viļumsone.