Autoceļu kvalitāte, ja salīdzina ar laiku pirms desmit piecpadsmit gadiem, Polijā tagad ir brīnišķīga. Taču to nevar teikt par policijas darbu: to joprojām raksturo šoferu provocēšana, kukuļu izspiešana un īpaši cūciska attieksme pret ārzemniekiem. Kāda latviete nolēmusi pārmācīt Augustovas policijas iecirkni un nepieciešamības gadījumā grasās tiesāties līdz pat Eiropas Cilvēktiesību tiesai, liekot Polijas valstij atbildēt par savu satiksmes sargu korumpētību.
Protams, tiesvedība ārzemēs ir dārga padarīšana – jāalgo advokāti. Tāpēc lielākā daļa Polijā par īstiem vai izdomātiem pārkāpumiem noķerto latviešu maksā sodus, kas aizdomīgi līdzinās kukuļiem, jo pretējā gadījumā viņi tiek aizturēti un likti tuvējā iecirkņa izolatorā – līdz tiesai. Arī latviete Daina vairākas stundas pavadīja Augustovas izolatorā, bet viņai pietiek gan apņēmības, gan naudas, lai cīnītos par principiālu taisnību.
Bankomāts tepat aiz stūra
Administratīvo lietu, kurā bija apsūdzēta, Daina jau uzvarējusi. Tagad viņa vērsusies Augustovas tiesā jau kā prasītāja. Sēde paredzēta aprīlī.
Satiksmes noteikumu pārkāpums, ko 2016. gada 28. septembra rītā it kā pieļāvusi Daina, ir patiešām maznozīmīgs. Kopā ar meitu viņas devušās mājās no Bjalistokas. Pie pārtrauktās līnijas veikusi atļautu apdzīšanas manevru, pabraukusi garām smagajai mašīnai, tad atgriezusies savā joslā. Policisti apgalvo, ka par vēlu. Taču lietas izskatīšanas gaitā administratīvajā tiesā pārkāpums netika konstatēts. Viņa pati stāsta, ka atgriešanās manevrs noticis pāri dubultajai – raustītai un nepārtrauktai svītrai, kas tātad ir atļauts, un patiesībā pēc notikušā ir jātiesā paši policisti. Viņi vienkārši centušies izspiest no ārzemnieces naudu – turklāt tā pavairāk. Netrafarētā policijas mašīna Dainai sekojusi ilgāku laiku, jau radot zināmu nervozitāti – kaut kas nav kārtībā. Tad sekoja apdzīšanas manevrs, un pēc brīža policija likusi braukt malā. Pienāca policists un nosauca pārkāpuma cenu – 900 zlotu. Tas ir patiešām daudz – vairāk nekā 200 eiro. Jāatgādina, Polija gan ir Eiropas Savienības dalībvalsts, taču nauda viņiem sava, un ceļotājiem parasti tās nav daudz. Poļu pans uzreiz piedāvājis risinājumu – braukt uz bankomātu.
Kā Bridžitā Džonsā
Naudu Daina izņēmusi, bet tad pamazām sākusi atgūties no apjukuma. Nu kā tad tā – nekāda pārkāpuma protokola nav, videoreģistratora ierakstā otrs policists mēģināja attīt konkrēto pārkāpuma brīdi, bet neko tā arī neparādīja. Daina nolēmusi, ka brauks skaidroties uz Augustovas policijas iecirkni, taču nekur nav laista. Toties maksājamā soda apmērs nokrities jau līdz 200 zlotiem. Tas jau līdzinājās izspiešanai. Finālā atbraukusi vēl viena ekipāža un Daina patiešām aizgādāta uz iecirkni. Turpinājums bija briesmīgs. Neatkarīgā apskatījās telefonā safilmētās ainas. Grūstīšanās, lai meitu nošķirtu no mātes, klaigāšana. Poļi runājuši tikai poliski, lai gan vēlāk demonstrēja situācijai pilnīgi pietiekamas svešvalodu zināšanas. Un kronis visam bija labierīcību apmeklējums pie atvērtām durvīm. Kam tāda pazemošana vajadzīga?
Viss šis murgs ildzis pāris stundas, un tad kā uz burvju mājienu situācija atrisinājās. Cits pēc cita policisti aizgājuši, atnācis viens strādnieks, kurš turpat remontējis iecirkņa telpas, atslēdzis durvis un pateicis, ka aizturētā tagad varot iet. Izrādās, meita bija sazinājusies ar tēvu, tas ar kolēģu advokātu Polijā, advokāts savukārt sazvanījis pareizos cilvēkus. Nu gluži kā filmā par Bridžitu Džonsu. Tikai filmā stāsts bija par narkotiku kontrabandu, bet te – sīku administratīvu pārkāpumu, ko tiesā nemaz neatzina, jo policijas auto kameru ieraksti pazuduši.
Polijā jābrauc pedantiski
Notikušais atstājis nepatīkamas mieles, taču Daina šo konfliktu ar poļu policiju vēlas atrisināt kā uzvarētāja – panākt, lai konkrētie darbinieki tiek sodīti par dienesta pilnvaru pārsniegšanu: «Man draugi prasīja, kāpēc es to daru. Tagad tā ir principa lieta. Lai mani bērni var braukt cauri Polijai un nebaidīties. Lai nevienam nav jābaidās no viņu policijas.»
Sociālajos tīklos ir atrodami arī citi līdzīgi pastāsti par poļu policistiem, kas rīkojas nesamērīgi bargi pat sīkāko pārkāpumu gadījumā. Posteni izliek līdzās valūtas maiņas punktam, lai vienkāršāk izspiest naudu. Daudz esot arī netrafarēto automašīnu, un pārkāpumi tiek mērķtiecīgi provocēti – policisti brauc lēnāk par atļauto ātrumu. Daudzi latvieši par to žēlojas, taču mācība visiem viena. Valstī, kur policisti rīkojas cūciski, jābrauc, pedantiski ievērojot satiksmes noteikumus. Bet, ja tomēr sanāk uzrauties – viss notiekošais jāfilmē, lai vēlāk tiesā var pierādīt, ka piemērotais sods ir nesamērīgi bargs vai pārkāpums vispār ir izdomāts.
Principā Eiropas Savienības administratīvo pārkāpumu reģistri ir pieejami visām dalībvalstīm, un, kā apstiprina CSDD, palaikam arī no Polijas uz Latviju atceļo soda kvītis. Tātad principā poļiem ir pieredze, kā administratīvos sodus piedzīt civilizētā veidā. Kādēļ tur joprojām tiek darbināta ārzemju šoferu pazemošanas sistēma – saprātīga un likumīga izskaidrojuma trūkst.