Latvija piedzīvo rekordaugstu budžeta pieaugumu un budžeta pārpalikumu

Māra Kučinska aizejošā valdība apņēmusies nosargāt neskartu rekordaugsto pārpalikumu valsts budžetā.

Šā gada septiņos mēnešos Latvija sasniegusi budžeta ieņēmumu pieauguma un budžeta pārpalikuma rekordus. Bez pastāvīga vadītāja palikušā Valsts ieņēmumu dienesta iekasētie 5,47 miljardi eiro pārsniedz 2017. gada pirmo septiņu mēnešu ieņēmumus par 540 miljoniem eiro jeb 11,1%. Šis ieņēmumu pieaugums palicis neiztērēts un kopā ar Eiropas Savienības palīdzības fondu naudu izveidojis naudas kalnu 678 miljonu eiro augstumā.

Viss kļuvis divreiz dārgāks

Valsts rīcībā esošais naudas daudzums būtiski pārsniedz to naudas daudzumu, kura dēļ kādreizējais Ministru prezidents Aigars Kalvītis reklamēju savas valdības pastāvēšanas laiku par treknajiem gadiem.

Ja šogad mēs dzīvotu kā toreiz, tad patlaban notiktu nikna plēšanās par to, kam tiks nauda, ko valdība dalīja atbilstoši faktiskajiem ieņēmumiem, kādi pārsniedza iepriekšējā gada beigās ieplānotos un ierakstītos gada budžeta likumā.

Piemēram, Finanšu ministrijas 2006. gada 19. oktobra paziņojumā rezumēti Saeimas izdarītie grozījumi 2006. gada budžeta likumā, aplaimojot valsts naudas saņēmējus ar papildu 136 miljoniem latu. Nomināli tas neizskatās daudz, bet jāatgādina, ka valsts konsolidētā budžeta izdevumi pēc oktobra papildinājumiem bija noteikti 3,53 miljardu latu apmērā. Šogad jau septiņos mēnešos valsts izdevusi 5,82 miljardus eiro un vēl nepilnu miljardu atstājusi savā kasē. Lai salīdzinātu toreizējos un tagadējos skaitļus, nedrīkst aizmirst latu daudzumu sareizināt ar 1,4 atbilstoši latu un eiro kursam, bet vēl jo vairāk valsts budžetu uzpūtusi inflācija. Nedara taču šobrīd Latvijas valsts neko grandiozu, ko nedarīja arī 2006. gadā, bet to pašu iestāžu un funkciju uzturēšana izmaksā divreiz dārgāk, neskaitot eiro ieviešanas ietekmi uz ieņēmumu un izdevumu nomināliem.

Māra Kučinska piedzīvojumi

Pavisam interesanti izvērtās valsts 2007. gada papildieņēmumu dalīšana. Tā gada 25. oktobrī toreiz valdošās Tautas partijas Saeimas frakcija izplatīja paziņojumu, kurā frakcijas vadītājs Māris Kučinskis apgalvoja, ka opozīcijā esošais «Jaunais laiks parāda savu bezatbildīgo attieksmi», «neatbalstot visai sabiedrībai svarīgos likumprojektus». Proti, Jaunais laiks bija pamanījies kaut uz brīdi izjaukt kārtējo valsts naudas papildporciju dalīšanu. Šīs partijas nostāja pausta 2007. gada 4. septembra paziņojumā, «ka Aigara Kalvīša vadītā valdība, veidojot 2007. gada valsts budžeta grozījumus, mēģina savas bezatbildības un makroekonomiskās nekompetences radītās problēmas «uzkraut» uz pensionāru pleciem». Ar to domāta valsts pamatbudžeta deficīta segšana ar sociālā budžeta pārpalikumu.

Vārdi par A. Kalvīša un viņa valdības bezatbildību un makroekonomisko nekompetenci izrādījās balta patiesība. Kā atzīmēts elektronisko uzziņu portālā Vikipēdija, 2006. gada rudenī 9. Saeimas vēlēšanās visvairāk individuālo plusiņu saņēmušo A. Kalvīti jau 2007. gada rudenī interneta meklētājprogrammas uzrādījušas kā atbildi pieprasījumiem par vārdu «cūka».

Apmēram gadu pēc triumfa Saeimas vēlēšanās A. Kalvītis atkāpās no amata un atstāja Ivaram Godmanim valsti bankrota priekšvakarā. Ļoti ticami, ka šie pavērsieni ir tik ļoti ietekmējuši M. Kučinski, ka viņš tagad cenšas rīkoties tā, kā Jaunais laiks prasīja 2007. gadā. Tikpat labi iespējama vēl cita versija, ka atšķirības starp Latvijas valdību rīcību 2007. un 2018. gadā diktē nevis M. Kučinska pieredze, bet Latvijas kreditori.

Noliedz ieņēmumu pieaugumu

Rezultāts tagad ir tāds, ka M. Kučinska valdība cenšas uzrādīt savus papildieņēmumus tikai kreditoriem, lai tie nesāktu nervozēt par 2008. gada notikumu atkārtošanās iespēju, bet cenšas noslēpt no vietējiem iedzīvotājiem un lobijiem, lai tie nenāk prasīt valsts papildieņēmumu dalīšanu kā dāvanu pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Par spīti visām pieejamajām VID atskaitēm par nodokļu iekasēšanu, Finanšu ministrija turpina apgalvot, ka nezinot, vai valsts ieņēmumu pieaugums 2018. gada beigās tiešam pārsniegs plānotos +647 miljonus pret 2017. gada ieņēmumiem. Pavisam elementāras aritmētiskas darbības dod tādu rezultātu, ka +540 miljoni 7 mēnešos atbilst +925 miljoniem 12 mēnešos. Reālajā dzīvē atbilstība var nebūt tik tieša, jo dažādu nodokļu un citu maksājumu iekasēšanas maksimumi gada garumā izvietojas nevienmērīgi, bet tik tiešam ir jāatkārtojas 2008. gadam, lai valsts nominālo ienākumu pieaugums gada beigās izrādītos zem 900 miljoniem, nevis tuvotos miljardam.

Ja dzīve ritēs tagadējā gaitā līdz 2021. gadam, līdz kuram sniedzas tagad spēkā esošās valsts budžeta prognozes, tad Latvijas valsts ieņēmumu nominālam jānonāk virs 15 miljardiem eiro. Tie Latvijai neprasa nekādus citus ekonomiskos vai fiskālos varoņdarbus, kā vien samierināšanos ar inflāciju, ko izraisa eiro drukāšana Eiropas Centrālajā bankā Frankfurtē (Vācijā). Latvijas tagadējā valdība un tās kreditori šķiet to visu labi sapratuši. M. Kučinskis cenšas atstāt mantojumā nākamajai valdībai, kas varētu būt arī M. Kučinska nākamā valdība, naudas kaudzi, uz kuras rēķina segt tikai tagadējo valsts iestāžu un funkciju uzturēšanas sadārdzinājumu.

Foto: Pixabay