Latvija piesardzīga nosodīt Krieviju
Nosodot Krievijas agresiju pret Ukrainu Kerčas šaurumā, Saeimas Ārlietu komisija izvēlējās maigāko no likumdevējam iespējamajām reakcijas formām – tiks pieņemts komisijas, ne visas Saeimas ziņojums. Komisijas vadītājs Rihards Kols gan apsver iespēju ziņojumu virzīt arī parlamentā.
Krievijas agresiju nosodošā ziņojuma nevirzīšanai uz Saeimu tika piesaukti divi iemesli. Attīstībai/Par! pārstāvošais Artis Pabriks, kas savulaik bijis gan ārlietu, gan aizsardzības ministrs, skaidroja, ka Saeimas Ārlietu komisija ir pietiekami nopietna institūcija, lai tās paziņojumu starptautiskā sabiedrība uztvertu nopietni. Savukārt, ja paziņojums tiktu pieņemts augstākajā līmenī – Saeimā, tas varētu radīt nevēlamas sekas Latvijas starptautiskajās attiecībās, nepaskaidrojot, kādas tieši, brīdināja A. Pabriks.
Komisijas vairākumam saprotamāks gan bija otrs arguments. Proti, saskaņā ar spēkā esošo kārtību, Saeimai uz vienu nedēļu būtu jāatliek paziņojuma apstiprināšana, ja kāds no deputātiem tam iebilstu. 12. Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs, kas tagad pilda komisijas priekšsēdētāja biedra pienākumus, Ojārs Ēriks Kalniņš pamatoti norādīja, ka šāda situācija raidītu nevēlamu signālu, ka Latvijas Saeimā nav vienprātības attieksmē pret Krievijas agresiju.
Turklāt ticamību tam, ka ziņojuma apstiprināšana Saeimai uz nedēļu būs jāatliek, nostiprināja Saskaņu pārstāvošā Nikolaja Kabanova pozīcija. Balsojot par ziņojuma apstiprināšanu, viņš vienīgais no desmit komisijā strādājošajiem atturējās.
Skaidrojot savu pozīciju, N. Kabanovs norādīja, ka Kerčas konfliktā ieguvējs ir vēlēšanas gaidošais Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kuram pirms konflikta bijis niecīgs atbalsts Ukrainas sabiedrībā, bet pēc konflikta ieviestais daļējais karastāvoklis ļāvis viņam savu reitingu uzlabot. Tāpēc N. Kabanovs uzskata, ka Latvijai nevajag iejaukties divu valstu konfliktā, jo vairāk tad, ja tas tiek izmantots arī iekšpolitisku mērķu sasniegšanai.
Šādai nostājai pārējie komisijā strādājošie deputāti nepiekrita. N. Kabanovam tika atgādināts, ka Kerčas konflikts ir tiešas sekas Krimas okupācijai un Ukrainas prezidenta iekšpolitiskie mērķi šo faktu nespēj mīkstināt.
R. Kols Neatkarīgajai pastāstīja, ka viņš vēl apsverot iespēju ziņojumu tomēr virzīt apstiprināšanai Saeimā no Nacionālās apvienības frakcijas, jo A. Pabrika teikto īsti nav sapratis. Taču tas būšot kopējs frakcijas lēmums.
Komisijas paziņojumā tiks pausts, ka Saeimas Ārlietu komisija stingri nosoda Krievijas veiktās agresīvās un provokatīvās darbības šī gada 25. novembrī, bloķējot, taranējot un sagrābjot Ukrainas Jūras spēku kuģus un to apkalpi, tā pārkāpjot Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un starptautisko tiesību pamatprincipus.
Komisijas paziņojumā būs paustas bažas par plašāka bruņota konflikta izraisīšanos Krievijas dēļ, tādējādi radot draudus visu Eiropas valstu drošībai un stabilitātei.
Komisija paziņojumā uzstās, lai Krievija atbrīvo aizvadītajā nedēļas nogalē aizturētos un ieslodzītos Ukrainas jūrniekus, kā arī aicinās Krieviju pārtraukt provokatīvas darbības, kompensēt savu darbību rezultātā radītos zaudējumus un nodrošināt Ukrainas kuģiem brīvu piekļuvi tās ostām Azovas jūras krastā.
Jau vēstīts – svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bijis ceļā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas.
Kad Ukrainas kuģi pēc incidenta devušies atpakaļ uz Odesu, Krievijas robežsardzes kuģis atklājis uguni, ievainojot vairākus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, kas aizvesti uz Kerčas ostu Krievijas okupētajā Krimā.
Pavisam uz trim Ukrainas kuģiem – Jana Kapu, Berdjanska un Ņikopole – atradās 24 ukraiņu jūrnieki. Ukraina paziņojusi, ka incidentā ievainoti seši ukraiņu jūrnieki, bet Krievija apgalvo, ka trīs.