Latvijā sākusies kolektīvā atlaišana
Koronavīrusa dēļ daudzi uzņēmumi ir spiesti sašaurināties, jo katastrofāli krities pieprasījums pēc to sniegtajiem pakalpojumiem vai arī vispār nav iespējams veikt nekādu uzņēmējdarbību Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ. Pieci uzņēmumi Nodarbinātības valsts aģentūrā līdz vakardienas pēcpusdienai jau bija iesnieguši pieteikumu par kolektīvo atlaišanu, kas nozīmē, ka darbinieki tiek atlaisti masveidā, nevis pa vienam vai diviem.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ik gadu saņem aptuveni 20 pieteikumu par kolektīvo atlaišanu. Šogad nepilnu trīs mēnešu laikā – jau 10 uzņēmumu pieteikumus, tajā skaitā 5 pēdējo nedēļu laikā koronavīrusa izraisīto seku dēļ. Kopumā šie 5 uzņēmumi paziņojuši par 429 līdz 454 darbinieku plānoto atlaišanu, Uzņēmumi darbojas transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, vairumtirdzniecības un apstrādes rūpniecības jomās, Neatkarīgajai atklāja Nodarbinātības valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Vīrusa skartā aviācija
NVA neatklāj, kuri uzņēmumi ir iesnieguši pieteikumu kolektīvai atlaišanai. Tiesa, viens no uzņēmumiem -airBaltic – un nozari pārstāvošā arodbiedrība jau pagājušajā nedēļā pats atklāja, ka uzsācis kolektīvo atlaišanu. Sākotnēji uzņēmums paziņoja par 250 darbinieku atlaišanu, bet pirms nedēļas – par darba attiecību pārtraukšanu ar vēl 100 darbiniekiem. A/s Air Baltic Corporation Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede atklāja, ka darbinieku atlaišanu izraisījusi koronavīrusa krīzes attīstība pasaulē un tās ietekme uz airBaltic maršrutu tīklu. «Uzņēmums ir spiests uz laiku vēl vairāk samazināt darbinieku skaitu, galvenokārt lidmašīnas apkalpē nodarinātos. Taču lidsabiedrība centīsies rast brīvprātīgus risinājumus, piedāvās bezalgas atvaļinājumus, pārbaudes laika saīsināšanu vai arī īstenos darba uzteikšanu,» uzsvēra A. Briede.
Koronavīrusa dēļ airBaltic kopumā atcēlusi 580 lidojumu laika posmā no 9. marta līdz 31. maijam. Veselības un drošības apsvērumu dēļ, kā arī atbildīgo iestāžu darbības ietekmē uz laiku atcelti visi reisi uz Itāliju un Izraēlu.
«Diemžēl koronavīrusa krīze saasinās. Mums šobrīd nav citu iespēju, kā šajā ārkārtas situācijā atbilstoši rīkoties un īstenot ārkārtas pasākumus, lai mūsu uzņēmums būtu gatavs atgūties, kad šī globālā krīze būs beigusies. Nav šaubu, ka galu galā šī situācija uzlabosies un airBaltic atgriezīsies pie tās izaugsmes stratēģijas. Es esmu pateicīgs mūsu komandai un Latvijas iedzīvotājiem par mums izrādīto atbalstu šajā grūtajā laikā,» sacīja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. airBaltic ir detalizēti izstrādāts krīzes plāns dažādām ekonomiska un operacionāla rakstura krīzēm. Kopš 28. februāra uzņēmumā izveidota C19AG darba grupa, kas regulāri izvērtē aktuālāko informāciju un pieņem attiecīgos lēmumus.
Lai mazinātu koronavīrusa seku ietekmi uz uzņēmumu, airBaltic valdes un padomes locekļiem uz laiku samazināts atalgojums, kā arī atlikta prēmiju izmaksa, kas ļaus sešu mēnešu laikā ietaupīt ap pieciem miljoniem eiro.
Savukārt Latvijas Aviācijas arodbiedrība un Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācija uzskata, ka uzņēmums nav rīkojies korekti, jo atlaišanu uzsācis bez konsultēšanās ar arodbiedrību pārstāvjiem un nesniedzot arodbiedrībām likumā paredzēto informāciju, pretēji apgalvojumam. Arodbiedrības pieprasa apturēt sākto kolektīvo atlaišanu airBaltic un valdībai paredzēt atbalsta pasākumus transporta nozares atbalstam. Pēc arodbiedrību rīcībā esošām ziņām, visvairāk atlaišana skars stjuartus un pilotus.
Masveida atlaišana zem lupas
Kolektīvā atlaišana ir tāda darbinieku skaita samazināšana, ja 30 dienu laikā tiek atlaists noteikts darbinieku skaits. Šis skaits ir atkarīgs no uzņēmumā kopumā nodarbināto skaita. Piemēram, ja uzņēmumā strādā vairāk nekā 300 darbinieku, tad par kolektīvo atlaišanu Darba likuma izpratnē jāuzskata 30 un vairāk darbinieku atlaišana. Aprēķinot atlaižamo darbinieku skaitu, ņem vērā arī tos darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumus, kad darba devējs nav uzteicis darba līgumu, bet darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas uz citiem pamatiem, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai spējām un ko ir veicinājis darba devējs. Noteikumi par kolektīvo atlaišanu neattiecas uz valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem darbiniekiem.
Darba devēja pienākums ir ziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) par atlaižamo darbinieku skaitu. Lai aizsargātu gan darba devēju, gan darbinieku tiesības un likumīgās intereses darba tiesisko attiecību izbeigšanās gadījumā, Darba likums nosaka nosacījumus, kas jāievēro abām pusēm. Ņemot vērā, ka darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā darbinieks atrodas sliktākā situācijā nekā darba devējs, proti, persona kādu noteiktu laika periodu atrodas bezdarba situācijā un tai nav ienākumu savu vajadzību apmierināšanai, darba devējam uzlikti vairāki pienākumi darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumos. Viens no tādiem ir pienākums ziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai par plānoto darbinieku atlaišanu. Darba devējam, kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, Nodarbinātības valsts aģentūrai par to jāpaziņo ne vēlāk kā 30 dienu iepriekš un rakstveidā. Izņēmuma gadījumos NVA var pagarināt 30 dienu termiņu līdz 60 dienām.
Paziņošanas mērķis ir pēc iespējas mazināt sekas, kas rodas darba tiesisko attiecību izbeigšanās gadījumos, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai spējām. Tas uzliek par pienākumu darba devējam laikus uzsākt konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem, lai pēc iespējas samazinātu atlaižamo darbinieku skaitu un atlaišanas sekas, kā arī sekmētu atlaižamajiem darbiniekiem jaunu darbu ātrāku atrašanu. Saņemot paziņojumu no darba devējiem par plānoto darbinieku atlaišanu, NVA sadarbībā ar darba devējiem un darba devēju pārstāvjiem jāmeklē plānotās kolektīvās atlaišanas izraisīto problēmu risinājumi, pēc iespējas novēršot kolektīvo atlaišanu, mazinot atlaižamo darbinieku skaitu, palīdzot atrast citu darbu atlaižamajiem darbiniekiem vai arī nosakot nepieciešamos aktīvos nodarbinātības pasākumus darbinieku konkurētspējas paaugstināšanai, kas saglabātu iespēju konkrētajam darbiniekam saglabāt savu darba vietu vai arī atlaišanas gadījumā ātrāk atgriezties darba tirgū.
Pienākas atlaišanas pabalsts
Lai arī cik nepatīkama ir darba zaudēšana, atlaišana no darba štatu samazināšanas dēļ ir viens no iemesliem, kas garantē kompensāciju saņemšanu. Darba devēja pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu saskaņā ar Darba likumu ir vairākos gadījumos, un viens no tiem ir – darbinieku skaita samazināšana. Savukārt atlaišanas pabalsta lielums ir atkarīgs no laika, cik ilgi darbinieks uzņēmumā nostrādājis. Ja konkrētajā darbavietā pavadīti ne vairāk kā pieci gadi, tad pabalsts ir viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja vairāk nekā 20 gadu, tad četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.
Foto: Neatkarīgā