Latvijā turpinās saslimstības ar gripu pieaugums

Latvijā sākusies gripas epidēmija, un jaunākie monitoringa dati liecina par strauju saslimstības pieaugumu 49. nedēļā. Gripa reģistrēta visās desmit monitoringa administratīvajās teritorijās. Saslimstība ar gripu turpina palielināties visās vecuma grupās. Laboratorijas dati ataino – pozitīvo paraugu īpatsvars ir sasniedzis 18,1%, kas ievērojami pārsniedz epidēmijas slieksni (10%). Aizvadītajā nedēļā pacientu īpatsvars ar elpceļu infekciju simptomiem ambulatorajās ārstniecības iestādēs bija 18% no visiem ārstu apmeklējumiem, un iepriekšējā nedēļā tie bija 22%, proti, gandrīz katrs piektais pacients vērsies pēc medicīniskās palīdzības saistībā ar akūtu respiratoru infekciju. Starp tiem strauji pieaudzis pacientu skaits ar gripas simptomiem, saslimstības rādītājam sasniedzot 344,2 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā iepriekšējā nedēļā (125,3 uz 100 000). Lai gan saslimstība ar gripu palielinājusies visās vecuma grupās, kā ierasts, visaugstākā tā bija bērniem vecuma grupā “0–4 gadi” un “5–14 gadi” (attiecīgi 1267,9 gadījumi un 1057,4 gadījumi uz 100 000 konkrētā vecuma bērniem).

Visaugstākā gripas intensitāte bijusi Jelgavā (782,0 uz 100 000), Jūrmalā (551,1 uz 100 000), Rīgā (424,9 uz 100 000) un Gulbenes novadā (424,6 uz 100 000).

Slimnīcās 49. nedēļā stacionēti 234 pacienti ar smagu akūtu respiratoru infekciju, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu (161 pacients). No stacionētajiem pacientiem 46,2% bija seniori vecuma grupā 65 gadi un vairāk, kas apstiprina augsto smagas slimības risku šajā populācijā. Intensīvās terapijas nodaļā ievietoti 10 pacienti.

Stacionāros uzņemto pacientu testēšana uz gripu arī uzrāda strauju pieaugumu: no 507 testētajiem pacientiem 127 gadījumos apstiprināta gripa (25% jeb katram ceturtajām satacionētajam pacientam ar smagu akūtu respiratoru infekciju), kas ir būtiski vairāk nekā iepriekšējā nedēļā (17,3%). A tipa gripa apstiprināta 124 pacientiem, bet 3 pacientiem konstatēta arī B tipa gripa, kas ir pirmie B tipa gadījumi šosezon stacionāros testētajiem pacientiem. Nacionālajā mikrobioloģijas references laboratorijā 49. nedēļā no 332 izmeklētajiem paraugiem gripas vīrusi apstiprināti 60 gadījumos (18,1%), iepriekšējā nedēļā – 9,1%.

Covid-19 pozitīvo paraugu īpatsvars pieaudzis līdz 6,3% (48. nedēļā – 4,8%). Slimnīcās uzņemti 33 Covid-19 pacienti, un kopumā stacionāros ārstējušies 66 pacienti ar apstiprinātu infekciju, no kuriem 37 bija ar pamata diagnozi Covid-19. Reģistrēti divi nāves gadījumi pacientiem ar Covid-19 infekciju. Arī notekūdeņu monitoringa dati liecina, ka SARS-CoV-2 RNS koncentrācija vairākās teritorijās mēreni palielinās.

Eiropā gripas izplatība šonedēļ arī turpināja pieaugt – PVO Eiropas reģiona dati liecina, ka 15 valstīs gripas rādītāji pārsniedz epidēmijas slieksni, un dominējošais vīruss ir A(H3N2), kas cirkulē plaši un arvien biežāk tiek konstatēts, īpaši bērniem un senioriem.

Gripas smagāka norise biežāk novērota senioriem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, grūtniecēm un maziem bērniem. Vislabākā aizsardzība pret gripas smagu gaitu ir vakcinācija – imunitāte izveidojas 10–14 dienu laikā un vakcinēties ir lietderīgi arī epidēmijas laikā. SPKC tīmekļvietnē pieejams saraksts ar ārstniecības iestādēm, kur riska grupu pacienti var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu, ja pacienta ģimenes ārsta praksē vakcīnas vairs nav pieejamas.

Lai mazinātu inficēšanās risku, iedzīvotāji aicināti izvairīties no vietām ar lielu cilvēku pulcēšanos, regulāri vēdināt telpas, ievērot elpceļu higiēnu, bieži mazgāt un dezinficēt rokas, kā arī ieteicams valkāt ķirurģiskās maskas vai respiratorus, atrodoties sabiedriskās vietās, jo īpaši riska grupu pacientiem.

Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem (ja reģistrētais pacients dzīvo ārsta pamatdarbības teritorijā). Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa – 2,85 eiro.